Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
kretīniņš
29.01.2019. 10:05Interesanti, vai tiešām, vidam un darba inspekcijai nekas nav sakāms šajā sakarā? Šis gadījums tikai kārtējo reizi apliecina viedokli par uzņēmējiem un to, ka mazos zagļus liek cietumā, bet pārējos neaiztiek. Šaubos, vai kaut kas tāds varētu notikt, piemēram, Vācijā, ka darbiniekam maksātu algu aploksnē, bet paši par darbiniekiem un valstij nesamaksāto dzīvotu zaļi.... nelaba dūša metas redzot to pārmērīgo vēlmi uz zīmēšanos un izrādīšanos, bet gan jau dzīve saliks visu pa plauktiem
Lai pāķi tagad paskatās, ko ir ievēlējuši
29.01.2019. 09:23Diez ko nabagmāju un pansionātu iemītnieki par to teiktu, pilnīgs sviests, un vispā, kas tai ģimenītei ar to pahazuhu nav kārtībā, tāds bandīšu stiliņš strāvo cauri visu laiku, vse takije pri pontah, nu nezinu nezinu... meitas jau smukas, bet priekškam līst uz saeimu, ko ta pats vecais nevarēja, prātiņš par īsu?
...
29.01.2019. 09:20»
Vēlētājs
Galvenais bildes ielikt! Tas jau parāda to stulbuma līmeni
Nobalsoji , vēlētāj?Tagad saņem sava nedarba augļus.
Vo
29.01.2019. 09:17Bet, kurš gan Latvijā pa šiem "brīvības gadiem" ar godīgu darbu ir pie miljoniem ticis? Tas vienkārši nav iespējams, jo ir radīta tāda sistēma, kas to nepieļauj. Ja uzņēmējs, uzsākot savu uzņēmējdarbību godīgi maksās nodokļus un godīgi pildīs visas valsts birokrātu uzliktās prasības, viņam nenovēršami ir jābankrotē.
Un, kas attiecas uz tām "aplokšņu algām", tad pie tā vainojami nav vis uzņēmēji, bet valsts nodokļu politika, kas spiež šiem uzņēmējiem tās aplokšņu algas maksāt.Jau pašas nodokļu sistēmas pamatā ir ielikta blēdīga viltība. Lai nodokļi izskatītos mazāki tie ir sadalīti darba ņēmēja daļā un darba devēja daļā. Kāpēc gan nevarētu būt tā, ka cilvēkam darba devējs aprēķina visu algu, kas nopelnīta un tālāk cilvēks no šīs savas algas tad arī valstij tos nodokļus maksā? Bet tad taču atklātos, ka valsts pievāc ap 70% no visa mūsu nopelnītā un cilvēkiem tas varētu nepatikt. Tagad viens otrs strādājošais pat nenojauš, cik darba devējam nākas valstij maksāt par viņa nodarbināšanu. Viņš redz tikai to savu algu uz papīra un uz rokas.
???
29.01.2019. 09:15Kas tur tik īpašs, nu nekādi nevaru saprast. Nav taču PSRS, kad izbraukšana uz ārzemēm būtu kaut kas. Visas robežas vaļā, lidojums, prāmis maksā kapeikas. Tirgū iepirkos, tur pārdevējas sarunājās, ka arī šogad brauks uz šarmelšeiku vai Taizemi. Tas ka bildes liek sociālos tīklos, vot tas liecina par kaut ko slimīgu.
Lai pārdevējas apvienojas un pašas atver veikalu tīklu, varēs plūkt savu milzīgo peļņu. Bet gadu desmitiem to nedara un nedarīs, jo bizness nav no astoņiem līdz pieciem, tas ir dzīvesveids???
lauķis
29.01.2019. 09:11»
Nakuj!
Tagad varam tikai kost pirkstos, nekas tie tikai ir ziediņi, drīz nāks arī rozīnītes. Šī kaza turklāt vēl negrib atdot deputātes krēslu, grib laikam kā Ameriks padsmit amatus un komisijas
Nu tik izcilu deģenerātu valdība vēl nav bijusi.
Nakuj!
29.01.2019. 09:03»
lauķis
Partijnieks pie augsta amata bez skeletiem skapī tikt nevar , pēc definīcijas
Tagad varam tikai kost pirkstos, nekas tie tikai ir ziediņi, drīz nāks arī rozīnītes. Šī kaza turklāt vēl negrib atdot deputātes krēslu, grib laikam kā Ameriks padsmit amatus un komisijas!
lauķis
29.01.2019. 09:02»
Nakuj!
NEVAR JAU VISU ATRAST UN UZOST, TĀPĒC JAU TIE IR SKELETI
Partijnieks pie augsta amata bez skeletiem skapī tikt nevar , pēc definīcijas.
Nakuj!
29.01.2019. 08:50»
jautājums
Kāpēc Gunča šīs bildes nepublicēja tad, kad šī kundze balotējās uz vēlēšanām
NEVAR JAU VISU ATRAST UN UZOST, TĀPĒC JAU TIE IR SKELETI
lauķis
29.01.2019. 08:48 Nabadzības ministrija un nabadzības ministre , bet ko gan citu var sagaidīt no partijniekiem.
Un tie kuri balsoja , nav pat svarīgi par ko , lai tagad klusē , paši atdeva savas tiesības partijniekiem.
jautājums
29.01.2019. 08:33Kāpēc Gunča šīs bildes nepublicēja tad, kad šī kundze balotējās uz vēlēšanām?
Pēc kaujas jau visi gudri:)
ibio
29.01.2019. 08:30bet pašu cilvēki no Latvijas par šo un līdzīgiem nobalsoja un tagad peras
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
