Iesaki rakstu: 
Pēdējo mēnešu laikā esmu rūpīgi sekojis politiskajiem procesiem valstī, skatoties no malas, taču šobrīd domāju atkal aktīvi komentēt mazā varžu dīķa „lielos procesus”. Šobrīd manu - kā jebkura cita sevis cienīga vīrieša – uzmanību ir pievērsusi jaunā labklājības ministre un pagaidām, uz nenosakāmu laiku arī deputāte Ramona Petraviča.
Manuprāt, šīs skaistās sievietes devīze varētu būt: „Skaisti dzīvot neaizliegsi!” Un kā nu ne! Izpētot viņas ģimenes locekļu sociālo tīklu bildes un arī viņas pašas fotoattēlus, var nospriest, ka arī laukos dzīvo ļoti bagāti cilvēki. Taču tas visdrīzāk notiek uz citu cilvēku rēķina, kā tas ir šajā gadījumā. Viens ir skaidrs – Saldū cērtamu, mazliet ieblondu eglīšu netrūkst!
Man pirmās aizdomas radīja „Aizliegtā paņēmiena” operācija „Uzņēmēja un deputāta godavārds”, kurā Ramona, komentējot zemās sociālās iemaksas par saviem darbiniekiem, teica: „Jā, jo mums ir mazi lauku veikaliņi, līdz ar to darbiniekiem netiek nodrošināta pilna slodze. Viņiem ir nepilna darba slodze, tā kā šie veikali atrodas apdzīvotās vietiņās, kur ir apmēram 200 iedzīvotāji, līdz ar to ir gan apgrozījums mazs, principā šie veikali tiek uzturēti tikai tāpēc, lai tam cilvēkam būtu, kur aiziet, nopirkt maizīti.”
Taču viņas vīra Aleksandra Petraviča uzņēmuma SIA „Monēta” finanšu rādītāji neliecina par to, ka uzņēmums nevārētu atļauties maksāt arī lielākas algas. Skaidrs ir viens – tāpat kā daudzi citi uzņēmumi Latvijā arī SIA „Monēta” visdrīzāk visu „liek uz izmaksām”, lai nebūtu jāmaksā liels peļņas nodoklis. Attīstoties manām aizdomām, izrādās, ka nav dūmu bez uguns. Bijusī darbiniece apliecinājusi, ka pati savulaik tieši no Petravičas atalgojuma daļu saņēmusi kā "aplokšņu algu".
Skaidrs, ka visa tā padarīšana ar algu maksāšanu aploksnē vai kā citādi nav tīra, taču es liktu pievērst uzmanību tam, ka jaunā labklājības ministre ir ņirgājusies par saviem darbiniekiem un nav maksājusi nodokļus par pilnu summu. Kādēļ tas ir būtiski ilgtermiņā? Tādēļ, ka ar darbinieku var notikt dažādas lietas, piemēram – slimības lapa, dekrēts, invaliditāte, pensija. Tas viss veido grozu, no kā tiks maksātas vecuma pensijas vai citi pabalsti.
Maksājot laukos šādas zemās algas, a priori tiek pārvilkta strīpa normālai dzīvošanai un arī vecumdienām pat, ja te ir dzīve lētāka. Man apkārt pēdējos gados ir nācies redzēt daudz piemēru, kuri nodokļus maksāja no miņimalkas un aploksnē saņēma pat četras reizes lielāku ciparu nekā oficiālo bankas kontā. Kas tagad ir noticis? Tagad ir tā, ka jaunie vectēvi un onkuļi palikuši pie sasistas siles! Nemeklēsim vainīgos!
Taču atzīmēšu, ka viss iepriekš minētais ir tieši saistīts ar jauno labklājības ministri Ramonu Petraviču, kurai būtu bijis jārūpējas par saviem darbiniekiem, godīgi maksājot nodokļus, lai mazinātu sociālo nevienlīdzību starp lauku reģioniem un pilsētām. Izskatās, ka vienīgais, par ko Ramona ir spējīga domāt, ir tikai - kā notrallināt viņas un vīra Aleksandra firmā cilvēkiem „izkrāpto” naudu, dodoties skaistos ceļojumos, pērkot dārgas somas un vešiņu, arī uzceļot skaistu māju, iegādājoties ekskluzīvas mašīnas un sūtot izlaistos bērneļus ne Latvijas, bet ārvalstu skolās.
Var redzēt, ka naudas šim saldajam pārītim bija un ir pietiekoši, lai samaksātu darbiniekiem visu, kas tiem pienākas. Varu saderēt, ka nekas dziļi sirdī daiļajai pumai nenotrīcēja, nopērkot kārtējo Michael Cors somu vai maku, kuru kopsumma pārsniedz gan darba devēja sociālo iemaksu un darba ņēmēja algas apmēra kopsummu. Nerunājot jau par ceļojumiem uz ASV, Spāniju un citām vietām ar visu plašo ģimenīti.
Silti iesaku nākamajiem deputātu amata kandidātiem un potenciālajiem ministru krēslu tīkotājiem apdomāties labi, vai Jūsu skapī nav pietiekami daudz skeletu, un, ja ir, tad varbūt, pirms uzsākt priekšvēlēšanu kampaņu, kārtīgi sakopiet aiz sevis, lai sarunās ar žurnālistiem neraustītos „balstiņa”. Diez vai Ramona būs spējīga atrisināt valstī aktuālo problēmu sociālo nevienlīdzību, jo viņa to pati ir veicnājusi.
Seko mums 
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
