Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Labi būt zemniekam un deputātam augstu amatpersonu piesegā

Toms Liepa, Krimuldas novada iedzīvotājs
06.07.2014.
Komentāri (36)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lielākā daļa Latvijas zemnieku sūri grūti nopelna dienišķo maizi. Viņi cīnās ar dabas untumiem, neražas gadiem un negausīgiem saražotās produkcijas uzpircējiem. Taču Latvijā ir apmēram nepilns tūkstotis saimniecību, kas trūkumu nejūt. Tās galvenokārt ir lielās piena, graudkopības un biogāzes nozarē darbojošās fermas. Šīs saimniecības apsaimnieko 500 un vairāk hektāru zemes, un šo saimniecību grupu var dēvēt par kolhozu mantojuma turpinātājiem vai jauniem muižniekiem. Tā tās var dēvēt ar lepnumu sirdī, jo tikai skauģi un neveiksminieki nicina veiksmīgos lauku uzņēmējus.

Arī es kā vienkāršs laukos dzīvojošs, bet pilsētā strādājošs pilsonis esmu priecīgs par veiksmīgiem uzņēmējiem. Tās ir darba vietas, tie ir nodokļi. Stop, stop! Nodokļi gan neieripo valsts kasē no šīm lielajām saimniecībām. Patiesībā vairums lielo zemnieku daļu vai pat visu algu strādniekiem izmaksā aploksnēs. Esošā likumdošana pieļauj skaidras naudas izņemšanu no zemnieku saimniecības konta. Lielās zemnieku saimniecībās arī VID nevar izkontrolēt. Kurš gan no VID var pateikt, kurā laukā un cik strādnieku strādā.

Kaut arī paši īpašnieki ikdienā strādā saimniecībās viņiem nav jābūt darba attiecībās zemnieku saimniecībā. Naudu iztikai no saimniecības var izņemt, nemaksājot nekādus nodokļus, kā saimniecisko darījumiem paredzēto vai arī, samaksājot tikai dividendes, jo uzņēmumu ienākumu nodoklis tām parasti  nav jāmaksā likumdošanā iestrādāto atlaižu rezultātā. Par likumu sakārtošanu ir parūpējies lobijs, nemitīgi gaužoties par briesmīgi grūto zemnieku dzīvi. Tam pieslēdzas arī augstas Zemkopības ministrijas amatpersonas un viņu laulātie draugi.

Uzskatāms piemērs interešu konfliktam un nodokļu likumīgai “apiešanai” ir Krimuldas novada Reģionu alianses deputāts Jānis Krieviņš, kurš 2013. gada vēlēšanas startēja no Reģionu alianses un Zaļo un Zemnieku apvienotā saraksta. Šis deputāts strādā savā zemnieku saimniecībā un to vada, taču algu nesaņem. Saskaņā ar valsts amatpersonas deklarāciju pēdējos trijos gados vienīgā oficiāli izmaksātā alga ir Krimuldas novada pašvaldībā, kur vidēji mēnesī ir nopelnīti 25,12 Ls. Par šādu algu izdzīvot nevar, tādēļ šis deputāts šajā laika periodā “izķesēja” 3284,52 Ls ienākumus mēnesī no zemnieku saimniecības un citiem uzņēmumiem, apejot ievērojamu daļu nodokļu.  Šo informāciju var aplūkot amatpersonas deklarācijā VID publiskojamā datu bāzē www.vid.gov.lv.

Deputāts Jānis Krieviņš patiesībā strādā savā zemnieku saimniecībā, jo to vada, tādēļ viņam būtu jāmaksā alga arī sev un jāsamaksā  valstij ienākumu un sociālais nodoklis. Tas būtu tikai godīgi pret pedagogiem, mediķiem un citiem strādājošiem. Tas būtu godīgi pret pensionāriem un deputāta māti Māru Krieviņu, kura saņem valsts pensiju laikā, kad dēls nemaksā sociālo nodokli no lielākās daļas ienākumiem, bet tikai no 25,12 Ls!

Iespējams VID, KNAB vai vēl kāda iestāde būtu jau sen pievērsusi uzmanību faktam, kā deputāts izdzīvo ar 25,12 Ls lielu algu mēnesī, ja viņam nebūtu augstu amatpersonu “piesega”. Jau daudzus gadus Krieviņa kunga civilsieva ir Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Rigonda Pārsla Lerhe. Pēc šogad pavasarī noslēgtām laulībām ilgi slēptās ģimenes saiknes ir redzamas, un ierēdne tagad ir Rigonda Pārsla Krieviņa, kas raisa bažas par iespējamo amatpersonu interešu konfliktu.

Saskaņā ar informāciju Zemkopības ministrijas mājas lapā Krieviņas kundzes atbildības jomā ir sniegt pastāvošās politikas un plānoto lēmumu ietekmes ekonomisko novērtējumu, nosakot attīstības tendences un cēloņsakarības, aprēķinot lēmumu izmaiņu radītos ieguvumus un zaudējumus lauksaimniecības nozarēm, tai skaitā vadīt sarunas ar Finanšu ministriju par nodokļu politiku. Viņai ir visas iespējas atklāt vai piesegt likumdošanas “caurumus”, kas pieļauj likumīgu nodokļu nemaksāšanu.

Ir visai maz ticams, ka valsts sekretāres vietniece Krieviņa jau daudzus gadus nerūpējās par sava topošā vīra labklājību un darīja visu, lai novērstu shēmošanu lauksaimniecībā. Aprunājoties ar vairākiem zemniekiem, radās pārliecība, ka viņa ne tikai izliekas neredzam un piesedz shēmošanu, bet mērķtiecīgi lobē graudkopības intereses, lai nodrošinātu vīra saimniecībai lielākus ienākumus. Tieši Krieviņas kundzes pārziņā ir tiešā atbalsta maksājumu plānošana, kas sastāda būtisku daļu no vīra saimniecībā saņemtajiem maksājumiem. Vienkārši sakot, viņai ir iespējas nodrošināt sava vīra saimniecībai vislielākos maksājumus, pieņemot noteiktus lēmumus par nozares attīstību.

Valsts sekretāres vietniece ir parūpējusies, lai interešu konfliktam  uzmanību nepievērstu arī lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas, nodrošinot līdzekļus organizāciju cilvēkiem. Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (reģistrācijas Nr. 40008066689, juridiskā adrese Republikas laukums 2, Rīga) izpilddirektore Evija Gunika ir strādājusi Krieviņas kundzes vīra saimniecības labā un 2011. gada janvārī ir sagatavojusi un publicējusi Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā saimniecības “Melderi” (40101003301, Latvija, Krimuldas pag., "Melderi") iepirkumu traktora iegādei. Informācija par šo faktu ir pieejama IUB mājas lapā www.iub.gov.lv .

Iespējams, ka kā pateicību par labu Evijas Gunikas darbu Kooperatīvu asociācija ir saņēmusi ievērojamas summas no Zemkopības ministrijas un izlietojusi arī darbinieku atalgošanai? Asociācija 2011/2012. gadā saņēma 9836 Ls, bet 2012/2013. gadā jau 36 500 Ls. Kālab tāda labvēlība, palielinot finansējumu gada laikā par 371%, un kāda loma šajā ir bijusi valsts sekretāres vietniecei?

Jāatzīmē, ka valsts sekretāres vietnieces vīra saimniecība “Melderi” turpina iesāktās tradīcijas sadarboties projektu jomā ar Kooperatīvu asociācijas pārstāvjiem. Šā gada 5. jūnijā IUB mājas lapā ir publicēts iepirkums par 1 400 000 EUR, un šo iepirkumu ir sagatavojis Kooperatīvu asociācijas biedra VAKS Gulbenes nodaļas vadītājs Rolands Jansons. Jāpiezīmē, ka arī kooperatīvs VAKS (Mūrmuižas iela 18, Valmiera, LV-4201, reģ. 44103005731) ir ievērojams Zemkopības ministrijas finansējuma saņēmējs. 2011/2013. gadā saņemti 1 212 273 Ls. Vai šāda savstarpēja izpalīdzēšana nav interešu konflikts? Kāda loma atbalstu piešķiršanā ir valsts sekretāres vietniecei Rigondai Pārslai Krieviņai?

Arī Krieviņas kundzes vīra zemnieku saimniecība “Melderi” saņem visai dāsnu finansējumu no Zemkopības ministrijas. Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta datiem “Melderi” 2011/2013. gadā ir saņēmuši  142 043 Ls atbalstu, un nākotnē tas varētu būt vēl lielāks, pateicoties Krieviņas kundzes iespējām lobēt vīra saimniecības intereses. 

Visā šajā stāstā maz ticams, ka deputāts Krieviņš sāks maksāt sev algu arī un nodokļus valstij atbilstoši saviem ienākumiem zemnieku saimniecībā. Maz ticams, ka Rigonda Pārsla Krieviņa esošā situācijā saskatīs interešu konfliktu un lūgs sevi atbrīvot no ieņemamā amata, un vēl mazāk cerību, ka lauksaimnieku organizācijas pārstāve Evija Gunika un kooperatīvs VAKS atzīs interešu konfliktu saņemot valsts finansējumu.

Vai nav laiks ZZS ministram Jānim Dūklavam izvērtēt darbinieku iespējamos interešu konfliktus un  atbrīvoties no negodīgiem darbiniekiem, vai tomēr ZZS piesegs Reģionu alianses cilvēkus? Vai arī KNAB nebūtu vērts izvērtēt Zemkopības ministrijas ķēķi un pārbaudīt iespējamos interešu konfliktus? 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...