Iesaki rakstu: 
Tautā jau folklorizējies Kariņa teiciens “Draugi, nav labi”. Manā ieskatā ir daudz sliktāk, nekā kāds spēj iedomāties, un šoreiz ir runa par pašu valdību. Esmu vairāk nekā pārliecināts, ka lielākā daļa manis teikto nogānīs, bet tas jau katra paša ziņā.
Vecāka gadagājuma cilvēki atceras 1993.gadu, kad Saeimas vēlēšanu dienā Zīgerists dalīja cilvēkiem banānus. Neviens neprognozēja viņa pārstāvētā politiskā spēka uzvaru, bet, pateicoties dažādiem populistiskiem gājieniem, vajadzīgās balsis tika savāktas un Zīgerists attapās Saeimā ar trešo labāko rezultātu un 16 vietām.
Šajā sakarā jau 2014.gadā prese rakstīja: „Klaji populistiskie spēki, kuriem nav nopietnas politiskas programmas, bet nereti ir pareizi un pievilcīgi saukļi un vilinoši, bet neizpildāmi solījumi aizņems turpat ceturto daļu no Saeimas vietām.”
Kopš tā laika pagājuši gandrīz 20 gadu, bet imunitāte pret populistiem Latvijas vēlētājos arvien vēl nav izstrādājusies.1 Te ļoti ceru, ka ar imunitāti pret Covid-19 veiksies labāk.
Imunitātes neesamību pret populismu ļoti spilgti parādīja pēdējās Saeimas vēlēšanas. Kāda tagad koalīcija un valdība? Kādu ievēlējām, tāda ir. Populistiska. Ja līdz šim Kariņš centās pretoties pārāk izteiktam populismam, tad tagad, kad valdības darbs tiek vērtēts zem katras kritikas, reputāciju faktiski mēģina atgūt ar populistiskiem gājieniem, turklāt tādiem, kuru priekšā Zīgerista banāns vienkārši kļūst melns un maziņš.
Citi laiki un citi vērieni. Ja agrāk cilvēkus varēja pielabināt ar mērkaķu desu, tad tagad nauda būs vislabākais variants. Jā, tie, kuri jau nojauta, ka runāšu par 500 eiro katram bērnam, ir trāpījuši mērķi.
Protams, ka ikkatrs priecājas kaut ko dabūt tāpat. Jā tā ir nauda – ideāli, ja vēl no valdības dotā – vispār perfekti. Tiesa, šoreiz tas skar bērnu vecākus, bet populistiskā eiforijā ieslīgusi Ramona Petraviča jau plāno šo naudas saņēmēju loku paplašināt.
Uzreiz varu pateikt, ka manā ieskatā šāda naudas dāļāšana nav ne ekonomiski, ne arī jebkādā citā veidā pamatota. Ja bomzim iedosi 100 eiro, būtu veltīgi gaidīt, ka viņš aizies pie friziera un nopirks jaunas drēbes vai iestāsies kursos. Viņš šo naudu nodzers.
Turklāt, kā tiek rakstīts – atbalstu par katru bērnu pārskaitīs uz vecāku bankas kontu. Tālāka kontrole par šīs naudas izlietošanu nav pat domāta. Nav pat mēģināts diferencēt pēc vecumiem un, būtiskākais, pēc vajadzībām. Vienkārši – dodam.
Reira loģiskais apsvērums "domāju, ka lietderīgāk ir atrast, nevis vienreizēju atbalstu 500 eiro apmērā šai kategorijai, bet ikmēneša atbalstu konkrētām grupām, kurām ir jāpalīdz"2 pazuda sajūsmu paudošo politiķu urravās par panākto vienošanos izdāļāt naudu. Arī tautas lielākā daļa neslēpj savu prieku – naudiņa bez piepūles atnāca.
Tiesa, palasot dažādākos viedokļus par plāniem naudas izlietošanā, nu nav pārāk daudzi saistīti tieši ar bērna vajadzībām. Daži vispār plāno šo naudu izmantot pavisam citam mērķim.
Valdībai pilnīgi pie kājas, ka milzīgas summas tiek vienkārši izmestas vējā. Bezmaz vai jāsāk aizdomāties, vai ar šādas “dāvanas” piešķiršanu faktiski netiek slēpts kaut kas cits? Par retoriku pat i nešaubos – tuvāko gadu laikā visas koalīcijas partijas šo 500 eiro piešķīrumu savās politiskajās reklāmās izcels kā savu nopelnu. Viena daļa cilvēku arī uzķersies – jā, šie bija labi, tāpat iedeva naudu.
Faktiski, līdzībās runājot, sanāk, ka klients samaksā prostitūtai ar cerību un pārliecību, ka tā viņu mīlēs patiesi un no sirds. Kurš šajā gadījumā ir klients un kurš otra puse – baigi galva nav jālauza. Diemžēl.
Te indikācijas citiem jautājumiem – kas šo vājprātīgo līdzekļu izmešanas ideju ģenerēja. Atbilde tālu nav jāmeklē – Nacionālā apvienība ar draudzīgu JKP atbalstu. Pašsaprotams, ka pārējie populisti piebiedrojās, jo kā var nesolīt. Līdz ar to var secināt, ka Vienotība tika piespiesta pie sienas. Ir vairākas pazīmes, kuras liecina, ka kuluāros varētu notikt varas pārdales mēģinājumi. Turklāt – visos gadījumos blakus vai ļoti tuvu visam stāv JKP. Sakritība – arī šaubos.
Te noteikti vairāki korī bļaus: a kas, slikti, ka izdala naudiņu ģimenēm ar bērniem!? Viņiem tak ir grūti. Viegli pašlaik nav nevienam, bet vai viņiem visgrūtāk? Turklāt – visiem?
Sākšu ar vispārzināmu patiesību, - naudas nekad nebūs pietiekami. Ja palielināsies ienākumi, palielināsies izdevumi. Vai vienkārša vienreizēja nauda izdāļāšana sniegs atbalstu tieši bērniem? Iespējams, ka dažiem jā, bet ļoti lielai daļai tomēr ne.
Līdz ar to valdībai būtu jāpadomā, kā nepieciešamais atbalsts nonāktu tieši pie tiem cilvēkiem, kuriem tas vajadzīgs, un līdzekļi tiktu iztērēti tajās pozīcijās, kas tik tiešām nepieciešamas. Tas ir grūtāk, tur vajag padomāt.
No otras puses – nekas pārāk grūts tas nav. Kas pamatā šajā laikā ir sarežģījis bērniem dzīvi? Pareizi – attālinātās mācības un attiecīgo viedierīču nepietiekamība. Kuri bērni šī iemesla dēļ neapmeklē stundas – katrā skolā zināms. Iemesli noteikti arī.
Līdz ar to sagatavot sarakstus ar tiem bērniem, kam nepieciešamas šādas viedierīces ar interneta pieslēgumu, varētu vieglāk par vieglu. Bet laikam pat tik elementāru shēmu mūsu populistiskie varoņi nespēj izdomāt. Labāk pasviest “kārtējo banānu” un nopirkt mīlestību par naudu.
1 https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/zigerista-banani-14072383
2 https://lat.bb.lv/raksts/sabiedriba/2021/02/09/reirs-neatbalsta-ideju-izmaksat-gimenem-500-eiro-par-katru-bernu
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
