Iesaki rakstu: 
Jaunās Vienotības deputāts Jānis Patmalnieks (attēlā) par 9. janvāra Saeimas sēdi sociālajos tīklos skaidroja, ka Latvija ir daļa no Eiropas Savienības (ES) un kopā ar to jārisina pasaules klimata jautājumi, to attiecinādams uz iecerēto Klimata likumu. Jāsaka, ka, pateicoties opozīcijai un tam, ka uz sēdi nebija ieradušies visi pozīcijas deputāti, 48 balsu bija par maz, lai likumu pieņemtu pirmajā lasījumā.
Patmalnieks gan uzsvēra, ka šī klimata politika nāks par labu mums. Proti, iedzīvotājiem ir iespēja siltināt savus mitekļus, tādejādi padarot apkuri lētāku. Jā, tā ir tikai viena maza daļiņa, par kuru var atsaukties pozitīvi.
Aizskrienot gaidāmajiem notikumiem pa priekšu, varu paskaidrot – ja tiks pieņemts likumprojekts, degviela tuvākajā nākotnē kļūs vismaz par 40 centiem litrā dārgāka. Kāpēc? Būs jāpērk tā saucamās izmešu kvotas. ES jau radījusi veselu dienestu, kurš tad rēķinās, cik katra valsts izmet atmosfērā kaitīgos izmešus, cik par to būs jāmaksā utt.. Būs ierēdņu armija arī Latvijā, kura rēķinās, pārdos kvotas, tādējādi cīnoties par klimata neitralitāti.
Tādas valstis kā Ķīna, Indija, Brazīlija un Krievija, kurām drīzumā pievienosies (pēc Trampa solījumiem) arī ASV, dzīvos uz nebēdu, radot vairāk nekā 70% pasaules piesārņojuma. Salīdzinājumam - Eiropas oglekļa pēda ir tikai 8% no globālā līmeņa.
No augstā nama tribīnes skanēja arī kritiskas runas. Tā Aleksandrs Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts) par likumprojektu teica, ka mēs esam saņēmuši klasisku parazītekonomikas dokumentu, kur tiek ierobežota indivīda brīvība, aizskarts privātīpašums, uzpūsts valsts sektors, kurš rada tikai zaudējumus, maksājot valsts uzņēmumu pārvaldniekiem lielas algas. Es teikšu, ka pamatoti tika kritizēts likumprojekta vairāku pantu (no 100) teksts.
Kas ir klimata pārmaiņas? Tās ir izmaiņas klimata stāvoklī, kas veidojas saistībā ar izmaiņām zemeslodes atmosfērā, ko izraisa tieša vai netieša antropogēnā ietekme, un kas pārsniedz dabīgās klimata svārstības salīdzināmos laika posmos. Jautājums – cik ilgā laika posmā?
Nākamais – kas ir emisiju kvota? Tā ir atļauja noteiktā laika posmā (mēnesī vai gadā?) emitēt vienu tonnu oglekļa dioksīda vai noteiktu daudzumu citas siltumnīcefekta gāzes globālās sasilšanas potenciālu.
Kā jūs šo procesu uzraudzīsiet? Tā, piemēram, airBaltic būs operators, kas uzskaitīs lidojumus un rēķinās izmešus, pirks emisiju kvotas no Briseles. Kas notiks laukos? Acīmredzot operatoram būs jābrauc un katrai gotiņai jāpiestiprina divi uztvērēji, kuri mērīs izdalītā metāna un ogļskābās gāzes daudzumu. Uz katras kefīra pakas būs jābūt uzrakstam – cik emitēts metāns nākamajiem 100 gadiem. Ja šādu datu nebūs, tad kefīra izgatavotājam noņems licenci.
Jaunās Vienotības deputāts, pēc profesijas mežkopis, Uģis Rotbergs nebija vienisprātis ar saviem partijas biedriem. Viņš pauda, ka Latvijas mežsaimniecība piesaista siltumnīcu gāzes (acīmredzot domāts – CO2), un, ja sāksim mērīt, kā likumā noteikts, oglekļa emisijas, arī par mežiem būs jāmaksā emisiju kvotas. Viņš aicināja kolēģus operēt ar faktiem, nevis ar statistikas izdomājumiem. Kaut likumdevējā vairāk būtu šādu domājošu cilvēku!
Rakstot atcerējos Šarla de Golla teikto, ka politika ir pārāk nopietna lieta, lai to atstātu tikai politiķu ziņā. Šī nu ir tā reize! Atgādināšu, ka savulaik Grenlandes zaļajās pļavās ganījās govis. Vietā citēt LU profesora, klimata pētnieka Raimonda Kasparinska teikto – klimats ir mainījies pagātnē un mainīsies arī nākotnē, ar vai bez mums. Varbūt nepārvērtēsim savu lomu?
Seko mums 
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
