Ķuzis uz atvadām no Ģirģena saņēmis apjomīgu atvaļināšanas pabalstu un vēl arī atlīdzību par 253 atvaļinājuma dienām
PIETIEK09.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laikus aizejot no Valsts policijas priekšnieka amata, Ints Ķuzis no iekšlietu ministra Sanda Ģirģena saņēmis ne tikai atvaļināšanas pabalstu četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, bet arī 253 atvaļinājuma dienām, kuras Ķuzim, pārkāpjot normatīvo aktu nosacījumus, izdevies iekrāt kopš 2014. gada.
Pietiek šodien publicē Ģirģena rīkojumu, kas datēts ar šā gada 6. februāri. Saskaņā ar to Ķuzis tiek atvaļināts no 10. februāra, izmaksājot viņam ne tikai atvaļināšanas pabalstu četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, bet arī „atlīdzību par neizmantotā ikgadējā atvaļinājuma 253,09 kalendāra dienām par laika periodiem no 2014. gada 01. janvāra līdz 2020. gada 10. februārim”.
Kā pamatu šādam dāsnumam, kas Ķuža gadījumā viņam dos, pēc aptuveniem aprēķiniem, vismaz 30 tūkstošus eiro, Ģirģens min Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 17. panta pirmās daļas 4.punktu un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 47. panta septīto daļu.
Pirmais no šiem normatīvajiem aktiem noteic, ka amatpersonām izmaksā atlaišanas vai atvaļināšanas pabalstu četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja amatpersona (darbinieks) valsts vai pašvaldības institūcijās bijusi nepārtraukti nodarbināta vairāk nekā 20 gadus.
Savukārt otrs noteic, ka amatpersonai, kuru atvaļina no dienesta, par atvaļināšanas gadā un iepriekšējā gadā neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu un papildatvaļinājumu, kas piešķirts kā apbalvojums, izmaksā naudas kompensāciju, kā arī samaksu par dienesta pienākumu izpildi virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika, ja amatpersonai nav bijis piešķirts atpūtas laiks, kura ilgums atbilst dienesta pienākumu izpildei virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika.
Atklāts gan paliek jautājums, kādā veidā, pārkāpjot normatīvo aktu nosacījumus, Ķuzim ir bijis atļauts tik ilgi neizņemt atvaļinājumu. Kāds Iekšlietu ministrijas darbinieks Pietiek situāciju komentēja šādi:
„Iespējams, ka kādam rodas jautājums, kā ir ļauts neizmantot atvaļinājumu, tā ar garantiju nodrošinot sev solīdu pēdējās dienas bonusu, jo „mazajiem” darbiniekiem ilgāk par diviem gadiem neļauj vilkt. Jo zināja tak, ka alga gadu gaitā tikai pieaug, bet aprēķinās no pēdējām, kas ir lielākas...
Runā, ka resnie kakli tieši tagad mūk, jo iepriekšējos gados, par kuriem tiek aprēķināta izdienas pensija, bija ES prezidentūras utml., kad par virsstundām tika sapelnīts tik liels kāposts, ka, lai tagad to izdarītu vajadzētu gadus sešus...”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
