Iesaki rakstu: 
3000 eiro lielas mēnešalgas mēnesī neesot pat viņam, - ar šādu apgalvojumu ceturtdien intervijā LA nāca klajā Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis. Patiesībā jau 2017. gadā policijas priekšnieks tikai pamatdarbā vien mēnesī vidēji saņēma 3180 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas.
„Uzskatu, ka normāli būtu, ja ekonomisko noziegumu izmeklētājs saņemtu 3000 eiro mēnesī. Bet tik lielas algas nav pat man, policijas priekšniekam,” intervijā apgalvoja I. Ķuzis.
Taču šis apgalvojums nebija īsti patiess. Valsts policijas priekšnieka amatpersonas deklarācija par pagājušo gadu vēl nav pieejama, taču 2017. gada viņš tikai pamatdarbā vien saņēmis 55 345 eiro vai vidēji 4612 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.
Pat pieņemot, ka I. Ķuzim nav neviena apgādājamā, internetā atrodamais VGK algu kalkulators rāda, ka jau 2017. gadā viņš mēnesī saņēmis vidēji 3180 eiro pēc nodokļu nomaksas.
Papildus tam Valsts policijas priekšnieks 2017.gadā vēl saņēmis arī gandrīz 3000 eiro atalgojumā no SIA Juridiskā koledža un divarpus simtus eiro no Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra.
Nav šaubu, ka kopš 2017. gada Valsts policijas priekšnieka atalgojums ir vēl būtiski pieaudzis. Kā zināms, pēc Satversmes tiesas sprieduma valsts iestādes vairs nepublisko saviem darbiniekiem ik mēnesi izmaksājamo atalgojumu, taču šā gada sākumā šie dati vēl tika publicēti.
No Valsts policijas publicētās informācijas izrietēja, ka I. Ķuzim izmaksai aprēķinātā darba samaksa par janvāri ir bijusi 9689,83 eiro, vairāk nekā trīskārt pārsniedzot viņa intervijā tagad nosauktos 3000 eiro.
Pati Valsts policija skaidroja, ka saskaņā ar iepriekšējās valdības lēmumu stiprināt iekšlietu sistēmu izveidota bonusu sistēma darbiniekiem, kas iekšlietu sistēmā nostrādājuši vismaz piecus gadus pēc kārtas.
Par katriem pieciem nostrādātajiem gadiem pienākoties prēmija, un tas nozīmējot, ka janvārī prēmijas trīs mēnešalgu apmērā saņēmuši visi darbinieki, kuriem janvārī bija pagājuši vismaz pieci gadi iekšlietu sistēmā, un attiecīgas izmaksas nākamajos mēnešos tikšot veiktas tiem, kuri tad varēs atzīmēt kārtējo jubileju darbam policijā.
Tiesa, grandiozas algas – no astoņiem līdz pat gandrīz desmit tūkstošiem eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas – janvārī bija saņēmusi faktiski visa Valsts policijas vadība. Par to, vai visām šīm personām visām vienlaikus darba gaitas sākušās janvārī, paskaidrojumi tā arī nav sniegti.
Savukārt iepriekš no Valsts policijas saņemta informācija rādīja, ka 2017. gada pēdējos četros mēnešos vien I. Ķuzis ik mēnesi saņēmis 460 eiro lielu „speciālo piemaksu par iestādei būtisko funkciju nodrošināšanu vai stratēģiski svarīgu mērķu īstenošanu”.
Papildus tam šo četru mēnešu laikā Valsts policijas priekšnieks bija ticis arī pie 3270 eiro lielas naudas balvas un vēl 1962 eiro lielas „prēmijas amatpersonai (darbiniekam) par tāda nozieguma novēršanu vai atklāšanu, kas radījis vai varēja radīt būtisku kaitējumu”.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
