Iesaki rakstu: 
Kad beigsies budžeta naudas izkrāpšana no to personu puses, kam jācīnās ar mahinācijām un jānodarbojas ar noziedzības apkarošanu? Runa ir par noziedzīgo praksi, kas izveidojusies Valsts policijā. Nodaļu priekšnieki pirmspensionēšanas vecumā dažus gadus pirms aiziešanas pensijā "aizmirst" noformēt atvaļinājumus, lai aizejot saņemtu no budžeta vairāku tūkstošu pabalstus.
Ņemot vērā, ka tiek pārkāptas darba attiecību tiesiskās normas un nav nepieciešamības atvaļinājumus neizmantot (nekādas ārkārtējas situācijas nenotiek un vienmēr ir iespēja kādam aizvietot), tā ir visīstākā naudas līdzekļu izkrāpšana no budžeta.
Nesen bija raksti par šādu Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža pabalstu 18 000 eiro apmērā. Acīmredzot, Latgalē daži policijā strādā vēl vairāk un labāk: Nikolajs Siļčenko - nelielas nodaļas priekšnieks Daugavpilī, kuras padotie nekādi nevar atrast spirta un cigarešu "točkas" savā teritorijā, šogad par 6 dienām janvārī saņēma vairāk par 21 500 EUR.
2019.gadā, acīmredzot par cītīgajiem darbiem, viņš saņēma dāvinājumos no vecākiem ap 45 000 EUR. Ir gan uzkrājumi kontos, gan nekustamie īpašumi, kas liecina, ka šis policijas darbinieks cītīgi strādājis gan dienās, gan naktīs, nepaspējot pat pārtiku pirkt.
Gadu iepriekš pensijā aizgāja viņa sieva, kas arī par 3,5 mēnešiem darba saņēma vairāk par 15 500 EUR, kuru lielākā daļa sastāda "neizmantotā atvaļinājuma" daļa. Nikolaja Siļčenko pakļautībā esošais iecirkņa inspektors, aizejot atpūsties pēc tik nogurdinoša darba vienā dienā ar priekšnieku, saņēma šādu pabalstu vairāk par 11 000 EUR.
Jautājums: cik vēl Latgales reģiona pārvaldē un policijā kopumā ir šādu dienu un nakti strādājošu, neaizvietojamu, augsta ranga amatpersonu? Vai šīs pārvaldes vadībā sēž priekšnieks bez izglītības, kurš nesaprata, ka, parakstot dokumentus par šādu pabalstu piešķiršanu jeb liedzot darbiniekiem izmantot likumīgos atvaļinājumus, viņš faktiski kļūst par noziedzīgās grupas līdzdalībnieku?
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
