„Kustība Par!” nav kļuvusi pietiekami atpazīstama, un es no tās aizeju

Politika ir piņķerīga un ļoti publiska, pat par sīkāko “iznācienu” par sevi var "atklausīties" visnepatīkamākās lietas. Tāpēc lielākais izaicinājums jaunajiem politiķiem Par! bija pārvarēt politiskās komunikācijas biklumu. Kustībai Par! tas neizdevās un pēdējā pusgadā plašāka sabiedrība dzirdējusi par uz vienas rokas pirkstiem saskatāmiem Par! politiķiem, lai gan partijā ir daudz lielisku, profesionālu, dedzīgu cilvēku, no kuriem daudzi būtu pelnījuši daudz aktīvāk veidot Latvijas politisko domu.

Tieši daudzie piesaistītie un iedvesmotie biedri bija galvenais iemesls, kāpēc man pēc Par! valdes aicinājuma atstāt Vienotības frakciju Saeimā vai arī izstāties no partijas, šī izšķiršanās bija grūta. Esmu ievēlēta Saeimā no Vienotības saraksta un apzinos, ka tikai savstarpējā sadarbībā ir iespējams kaut ko panākt, tāpēc tieši šobrīt tālāk šķaidīt Vienotības frakciju nebiju gatava. Vienlaicīgi apzinos, ka tuvākajā laikā otra tāda politiska partija ar tādu komjauniešu štampu neietekmētu 30-40-gadnieku paaudzi, kura tik ļoti pietrūkst Latvijas šodienas politikā, vairs neizveidosies.

Jau no Par! izveidošanās man bija pārliecība, ka tai jābūt plašai centriskai platformai, kur savu vietu varētu atrast gan politikā bijuši, gan jauni cilvēki. Uzskatāmi to raksturoja izvēlētais nosaukums “Kustība Par!”. Atcerēsimies, Par! tika dibināts Vienotības, līdz šīm visskaidrākās proeiropeiskās politiskās partijas, zemākajā punktā. Pēc nesekmīga mēģinājuma ar partiju ko iesākt par savu atkāpšanos bija paziņojis toreizējais partijas priekšsēdētājs A. Piebalgs, iepriekšējā priekšsēdētāja, kas panāca premjeres Straujumas atkāpšanos, Saeimas mandātu apšaubāmi ieguvusī Āboltiņa turpināja dominēt. Izskatījās, ka 2018. gadā vēlētājiem vispār nebūs skaidras proeiropeiskas, tiesiskumu atbalstošas izvēles, par ko balsot. Vienotības spēks bija dažādu cilvēku un pārliecību apvienošana vienā organizācijā un spēja šim dažādumam piešķirt vienotu virzību un mērķi – stingra pārliecība par Latvijas vietu Eiropā, nesatricināms atbalsts NATO, tiesiskuma principu uzturēšana, spēja moderni un pietiekami liberāli domāt sabiedrībai svarīgos jautājumos, tāpēc Vienotības pašsagrāve, kas sākās 2014. gada beigās, ir ilgtermiņā Latvijas politikai nodarīts posts.

Kustības Par! valde un pēc tam kongress 2018. gada 24. martā nolēma veidot esošajai koalīcijai opozīcijā esošu partiju apvienību ar partijām Latvijas Attīstībai un Izaugsme. Latvijas attīstībai priekšsēdētājs Par! kongresā iezīmēja jomas, kur Par! un Latvijas Attīstība strādās kopā – Stambulas konvencija, partnerattiecību regulējums, olšūnu ziedošanas jautājumi, apliecinot, ka jaunā apvienība vispirmām kārtām būs sociāli liberāla. Manā skatījumā šos neapšaubāmi svarīgos jautājumus bija jāiekļauj plašākā, centriskā politiskā piedāvājumā.

Un, visbeidzot, izvēlētais galvenais partneris, Latvijas Attīstībai, protams, nav nekāds “jaunais” spēlētājs Latvijas politikā, to veidojuši iepriekš no dažādām citām partijām aizgājuši politikā sen zināmi cilvēki. Latvijas Attīstībai ir iestaigātas takas gan medijos, gan daudz naudas. Tas, protams, atrisinās Par! problēmu ar regulāras atpazīstamības un dzirdamības nodrošināšanu, tomēr tas jau būs cits Par! Šodien Kustības Par! valdei esmu nosūtījusi iesniegumu par izstāšanos.”

* saglabāta oriģinālrakstība

Novērtē šo rakstu: