Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kūst knabisma kults

Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK
13.04.2017.
Komentāri (36)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts ļaunums, ko tiesiskumam Latvijā – un nācijas izpratnei par tā būtību – nodarīja KNAB pārvēršana par vienas partijas ieroci tās pretinieku apkarošanai.

Publikas uzskatu revīziju veicina Vienotības ietekmes straujā noārdīšanās un, protams, paša biroja neveiklā atbrīvošanās no agrākajām zvaigznēm.

Pārmaiņas apliecina ne tikai steigā un nevīžībā sameistarotās oligarhu lietas izbeigšana, bet arī spēcīgu priekšvēlēšanu kaislību uzbangojums Daugavpilī. Liecinieki sāk medijiem atklāti stāstīt par pilsētas galvas Jāņa Lāčplēša pagātnes grēkiem.

Par to, kā viņu domes priekšsēdētāja krēslā iestutēja premjerpartija Vienotība. Par to, kā starp vietējiem uzņēmējiem tika vākta nauda kukulim, lai Lāčplēsis iekļūtu amatā. Vai par to, kā KNAB darbinieki piešuva lietu cilvēkam, kuru pilsētas galva un viņa Rīgas atbalstītāji neizdiedelēta kukuļa dēļ uzskatīja par savu pretinieku.

Nesenās pagātnes revīzija – iespējams, padarot atkal aktuālu grāmatu «Cits ķēķis: zem likumīgā jumta» –vēl lielākā plašumā izvērsīsies pēc Rīgas domes vēlēšanām. Tad publikai pilnībā atklāsies fakts, ka Juta Strīķe vai Juris Jurašs tiešām ir tikai privātpersonas bez jebkādas kādreizējās policejiskās varas un politiskās aizmugures. Pat, ja viņi tiešām tiks pie mandātiem, tādējādi vēl vairāk atklāsies kādreizējo «nagu maucēju» tagadējā nevarība.

Šī atklāsme varētu padarīt drosmīgākus cilvēkus, kuri joprojām dzīvo baiļu inercē tāpēc, ka KNAB «ziedu laikos», iespējams, kļuva par upuriem izmeklētāju politizētai patvaļai – vai par tās negribētiem lieciniekiem.

Nesenās mitoloģijas iespējamā revīzija padara nervozus ne tikai Vienotības politiķus (paši bijušie knabisti vēl uzvedas dižmanīgi). Arī žurnālistus, kuri ar dažādu motivāciju, bet lielu entuziasmu ilgus gadus «informatīvi apkalpoja» biroja darbinieku politizētās aktivitātes. Jo sabiedrība, uzņemoties pārvērtēt neseno vēsturi, varētu pārvērtēt arī viņu agrāko rosību. Kādreizējiem «sargsuņiem» preventīvi nākas piedomāt par aizstāvēšanos.

Šo nervozitāti apliecina TV3 raidījuma Nekā personīga izmisīgā cīņa ar publicistisko videofilmu Uzbrukums valsti. Neērtais Vaškevičs un Ināru Vilkasti, filmas galvenā varoņa sievu un viņa aizstāvības kampaņas «motoru».

Videolente ir vēstījums «no pretējiem ierakumiem», izklāstot savu versiju par kādreizējiem «mentu kariem» kā KNAB izmeklētāju un viņu sabiedroto mēģinājumiem «saberzt putekļos» savtīgām interesēm traucējošu muitas policistu. Pat uzkūdot noziedzniekus veikt atentātu pret valsts amatpersonu.

Kā vēsta filma, muitnieka vajāšana varēja palīdzēt «Jaunajam laikam»/«Vienotībai» iznīcināt galveno politisko ienaidnieku – Tautas partijas vadoni Andri Šķēli. Vaškevičs tiešām baidīja «oranžās» partijas atbalstu, un viņa spridzināšanu par «uzbrukumu valstij» nodēvēja toreizējais TP premjers Aigars Kalvītis. 

Šķiet, NP komanda ir apmulsusi par Vilkastes un filmas poļu režisora «nekaunību» – tik pārdroši ielauzties atmaskojošās videopublicistikas lauciņā un vērsties pret «gaišajiem spēkiem»! Tikpat sašutis justos mednieks, ieraugot pīli mērķējam uz viņu ar skroteni…

Tāpēc «sargsuņi» sanervozējās un sāka šaut ar lielgabalu pa zvirbuļiem. NP komanda iztērēja raidlaiku, lai un «mentu karus» sen aizmirsušai un vienaldzīgai publikai dedzīgi censtos pierādīt, ka filma ir falsifikācija. Tika uzrādīta «patiesā filmas autore Natālija», gan izvairoties nosaukt «drosmīgās atmaskotājas» uzvārdu. (Iespējams, tādēļ.)

Saceltā jezga tikai nodrošināja filmai par Vaškeviču papildu reklāmu, pamudināja cilvēkus to atrast tīmeklī un noskatīties, ļāva izplatīties lentē ietvertajiem vēstījumiem.

Ne velti Jaunā konservatīvā partija 3. aprīlī vērsās pie NP žurnālistiem ar dusmu pilnu preses relīzi: kāpēc viņi palīdzot Vilkastei izplatīt apgalvojumus, ka Juta Strīķe bijusi pirms daudziem gadiem iesaistīta autoavārijā – ja paši filmu pirms tam sauca par viltojumu?

Ināras Vilkastes neatlaidība un spīts panāca gluži vai brīnumu: viņas vīrs Austrijā ir faktiski pielīdzināts politiskam bēglim. Latvijas tiesas prasības apsūdzēto izdot tiek noraidītas veselības stāvokļa dēļ – diskrēti pieļaujot, ka viņu dzimtenē, kaut arī tā ir ES dalībvalsts, sagaida ne tikai politizēta, bet pavisam tīri fiziska izrēķināšanas. Taču šķiet, ka tas paliks vienīgais taustāmais viņas pūliņu rezultāts.

Prokuratūrai un arī Latvijas tiesu sistēmai, šķiet, jau līdz kaklam ir kādreiz «sensacionālās», bet procesuālajā izpildījumā «ar cirvi tēstās» KNAB lietas, kas balstījās uz demonstratīviem arestiem un «afiliēto» mediju kategoriskām publikācijām. Pie tām noteikti pieder ilggadējie centieni panākt, lai Vaškeviču notiesā vienalga par ko – kukuļošanu, kontrabandas «jumtošanu» vai kontaktiem ar naidīgiem citplanētiešiem. Strīķei un Jurašam tas bija kļuvis par klaju privāto «džihādu». Taču process ir iekustināts, tas latvju Temīdai ir kaut kā jānomuļļā, lai sen politisko aktualitāti zaudējušās krimināllietas sējumus varētu nogrūst arhīvā un visu veiksmīgi aizmirst.

Tāpēc diez vai Vilkastei ar filmas izplatīšanu vai citām publiskām aktivitātēm kaut kas izdosies panākt, ka Latvijas sabiedrībai – un tiesu varai – gribētos no jauna iedziļināties viņas vīra politizētajā konfliktā ar knabistiem. Kur nu vēl revidēt kādreizējo skatījumu uz to.

Jo nevienam no tagadējiem politiskajiem spēkiem nav nekādas intereses Vaškeviču reabilitēt. Būtu viņš 2007. gadā bijis ZZS cilvēks… Tad gan NP komandai būtu jūtami reālāks pamats satraukties!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...