"Kurzemes loki" apdraud kūrorta nākotni un "Natura 2000" teritorijas

Sarežģījumus veido vairāki apstākļi. Ķemeru nacionālā parka daļa, kur paredzēta elektrolīnijas rekonstrukcija, neatrodas Jūrmalas, bet gan Engures pašvaldības teritorijā. Taču trase šķērso apvidu, kurā veidojas dziednieciskie minerālūdeņi, kas ir viens no būtiskākajiem kūrorta resursiem (aiz ārstnieciskajām dūņām).

Tāpēc iespējamu sarežģījumu rezultātā nepatīkamās sekas vispirms izjutīs nevis Engures, bet gan Jūrmalas kā pirmās oficiāli atzītās kūrortpilsētas pašvaldība, kā arī tās iedzīvotāji saistībā ar iespējamo darbavietu rašanos.

Būs augstsprieguma līnija

Lielais projekts - augstsprieguma līnijas "Kurzemes loki" 3. posms, kā varam lasīt "Latvenergo" mājas lapā, šķērso Tukuma novada Tumes, Slampes, Degoles, Džūkstes pagastus, Engures novada Smārdes pagasta, Jūrmalu, Babītes novada Salas un Babītes pagastus, kā arī Dobeles, Jelgavas, Mārupes novadus un Rīgu.

Projekta mērķis ir elektropārvades tīklu savienojuma „Kurzemes loks” 3. posma Tume - Rīga (Imanta) esošās 110 kV elektropārvades līnijas rekonstrukcija un tās sprieguma palielināšana līdz 330 kV vai esošās 110 kV elektropārvades līnijas rekonstrukcija un jaunas 330 kV elektropārvades līnijas izbūve.

Protams, lielākas elektroenerģijas jaudas - tas ir labi ekonomiskajai attīstībai. Ar katru gadu vajadzības pieaug, un esošās jaudas esot jau tikpat kā izsmeltas.

Diemžēl augstsprieguma līnijas izbūve caur biezi apdzīvotajai Pierīgai nav tas vienkāršākais process. Neskaitāmu privātīpašumu īpašnieki gluži saprotami ir satraukti gan par savu īpašumu vērtību, gan savu veselību. Turklāt trase šķērso aizsargājamas dabas teritorijas, tai skaitā Ķemeru Nacionālo parku, Eiropas mēroga dabas aizsargājamās teritorijas - "Natura 2000".

Trase šķērsām Nacionālajam parkam

Te nu jāmin, ka Ķemeru nacionālā parka (ĶNP) likuma 1. pantā teikts: „Nacionālais parks ir izveidots, lai saglabātu šīs teritorijas dabas, kultūrvēsturiskās un kūrortoloģiskās vērtības, lai aizsargātu minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesus, kā arī lai veicinātu nenoplicinošu saimniecisko darbību (..)."

ĶNP mājaslapā tāpat pausts: „Ķemeru nacionālā parka mitrāji, tostarp Zaļais purvs, slaveni ar to, ka zem tiem ievērojamā (246 kvadrātkilometru) platībā veidojas sēru saturošie minerālūdeņi - svarīgs ārstnieciskā kūrorta resurss. Ķemeru sērūdeņraža minerālūdeņu atradne ir lielākā Latvijā un viena no lielākajām Eiropā. Sēru saturošie minerālūdeņi rodas bezskābekļa vidē zem purviem, kur tos bioķīmiskā procesā veido sulfātus reducējošās baktērijas, izmantojot purva ūdenī izšķīdušos sēra savienojumus un organiskās vielas.”

Vai būs dziednieciskais kūrorts

Tie, kas bijuši Ķemeru nacionālajā parkā, labi zina, ka tūristiem šeit atļauts pārvietoties pa laipām gida pavadībā. Ceļotāju dienās ekskursijas „Pa Ķemeru zelta dzīslas pēdām” ietvaros ĶNP gide veda interesentus uz Raganu purvu, kurā acīm redzami sērūdens minerālūdeņu veidošanās procesi, vairākkārt lūdzot nenokāpt no laipām, lai nesapostītu trauslo vidi, kurā cilvēka pēda, reiz iespiesta, paliek uz gadiem.

Pēc šīs pieredzes ir visai traumatiski lasīt Ietekmes uz vidi novērtējuma aktualizēto ziņojumu 2013. gada aprīlī, kurā skaidrā latviešu valodā teikts, ka veicamo darbu sarakstā ir būvlaukumu un piebraucamo ceļu sagatavošana; iekārtu piegāde; pamatu izbūvēšana; iekārtu montāža utt.

Atzinumā Nr. 6 par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu elektropārvades tīklu savienojuma “Kurzemes loks” 3.posma rekonstrukcijai 3.2.9. punktā lasām, ka „EPL 1. un 1.A. alternatīva šķērso Ķemeru nacionālā parka teritorijā ar sērūdeņradi bagāto pazemes ūdeņu atradni aptuveni 4 km platumā” un Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju „Natura 2000” teritoriju 19 km garumā.

Kā dabā izskatās trases būvniecības darbi? Punktā 6.2.1.1. teikts: „Atbilstoši Ziņojumam ražošanas bāzes paredzētas elektropārvades līniju montāžas darbu un apakšstacijas celtniecības montāžas darbu nodrošināšanai. Ražošanas bāzē ietilpst pagaidu noliktavas, būvmateriālu (arī dzelzsbetona un metāla konstrukciju) glabāšanas laukumi, strādnieku vagoniņi, autotransporta un pārvietojamo celtniecības mehānismu stāvlaukumi (balstu un iekārtu montāžas transports, zemes rakšanas un urbšanas darbu mašīnas, specializēts transports meža darbiem un krūmu novākšanai).”

Ietekmes uz vidi novērtējuma aktualizētā ziņojuma 47. lappusē uzzinām, ka, „lai veiktu līniju būvniecības darbus, ir nepieciešami tehnikas pievedceļi. (..) ĶNP kā tehnikas pievedceļš tiks izmantotas esošās EPL [elektropārvades līniju] stigas, kuras iespējams noklāt ar ģeotekstilu vai arī izmantot 4-6 m garus koka baļķus, kuri pēc darbu pabeigšanas tiks izvākti no teritorijas.

Ja grunts apstākļi ir piemēroti, tad būvniecības tehnika objektam var piebraukt bez palīgtehnikas palīdzības. Īpaši smagos apstākļos - purvā, ūdenī pa izbūvēto baļķu ceļu būvniecības tehnika tiek pārvietota ar platķēžu traktoriem, velkot uz metāla platformām.”

Un kā ar laipām, no kurām nedrīkst nokāpt? Cik kilogramus sver cilvēks? Un cik tonnas sver platķēžu traktori, kas velk būvniecības tehniku uz metāla platformām?

Tālāk - cik sver elektrolīnijas stabi un to pamatnes? IVN aktualizētā ziņojuma tabulā 2.5.1. norādīti dzelzsbetona pamatu parametri, tostarp „vājās gruntīs”: pamatu izmēri 3000x3000 mm, augstums 3200 mm, betona daudzums 2,4 m3, tērauda daudzums 522 kg, kopējā masa - 5 tonnas.

Atzinuma Nr. 6 57. lappusē norādīta nepieciešamība veikt papildus hidroģeoloģisko izpēti, tātad jau tiek norādīts, ka šī izpēte ir bijusi nepietiekama. Uz augstu risku dabas vērtībām norāda arī Dabas aizsardzības pārvalde.

Punktā 6.2.4. apskatīta Iespējamā ietekme uz sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu atradni: „Ķemeru nacionālā parka teritorija pilnībā ietver sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu atradni „Ķemeri - Jaunķemeri”, atradnes platība ir 246,47 km2. Līdz ar dabas objektiem šī atradne ir viena no Ķemeru nacionālā parka saglabājamām vērtībām, kuras aizsardzībai Ķemeru nacionālais parks ir izveidots.”

Turpat tālāk minēts, ka „pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā Jūrmala, it īpaši Ķemeri zaudēja savu lomu kā liela mēroga kūrorts un rehabilitācijas centrs un šobrīd tikai Jaunķemeru sanatorijā tiek veikta dūņu un sulfīdus saturošo minerālūdeņu izmantošana ārstnieciskajām vajadzībām,” - tā sacīt, nu jau tie vairs īsti nevienam nav vajadzīgi.

Nez kāpēc netiek citēti Jūrmalas pilsētas attīstības dokumenti, kuros visos kā galvenais pilsētas attīstības virziens norādīts kūrorts. Kā ar tikai nupat oficiāli apstiprināto kūrorta statusu? Cita starpā  šajos dokumentos ir lasāmas arī tādas tēzes kā: „Jūrmalas pilsētas kūrorta koncepcija 2009.–2018. gadam”, ir norādīti sasniedzamie mērķi: „Jūrmala ir starptautiski pazīstams veselības kūrorts. Pilsētā pieejamie dabas resursi (jūra, klimats, minerālūdens, dziednieciskās dūņas) tiek plaši izmantoti, pamatojoties uz pierādījumiem balstītiem pētījumu rezultātiem un pēc iespējas lielākā skaitā Jūrmalas kūrorta iestāžu."

„Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģija 2010-2030”, 17.lpp.: „Kūrorts rada Jūrmalas atšķirību no citām pilsētām. Atšķirību rada kūrorta teritorijas, kuru īpašo raksturu veido dabas resursi (dūņas, minerālūdens, smiltis, priežu meži, jūras gaiss un ūdens)”. Arī topošajā Ķemeru attīstības vīzijā runāts par „prioritāri attīstāmām kūrorta teritorijām” Ķemeros.

Sadaļā 3.4.1. atrodama zīmīga rindkopa: „Ja elektrolīnijas rekonstrukcijas/būvniecības gaitā tiek saglabāts vidējais dabīgo (esošo) kvartāra nogulumu biezums šajā teritorijā- 8 m, netiek ierīkoti meliorācijas grāvji vai sistēmas un veiktas citas darbības, (..) negatīva ietekme uz sērūdeņraža veidošanās procesu nav paredzama. Prognozējamās ietelmes novēršanas vai samazināšanas galvenais pasākums - iespēju robežās mainīt balstu pamatnes ierīkošanas pamatprincipus - palielināt balsta pamatnes laukumu, samazināt tā iegremdēšanas dziļumu, nepietiekama biezuma gadījumā veidojot pakāpienveida virszemes konstrukciju. Šādi risinājumi būtu jāpiemēro sērūdeņraža plūsmas un tai piegulošajās teritorijās uz abāms pusēm no plūsmas vismaz 1 km.” (redakcijas izcēlumi).

Konsultējoties ar būvniecības speciālistiem, izskanēja atzinums, ka šie nosacījumi ir faktiski neizpildāmi. Tāpat vairākkārt dzirdamie apgalvojumi, ka darbi taču varot tikt veikti nevis ar smago tehniku, bet gan no gaisa - no helikopteriem, neizturot kritiku.

Vētra ūdens glāzē?

Vairākkārt šī raksta tapšanas laikā no dažādām amatpersonām tika aizrādīts, lai „neceļot vētru ūdens glāzē” un aptaujātie speciālisti zinot teikt, ka iespējams būvdarbus veikt tā, lai tie nekaitētu trauslajam un unikālajam dabas procesam.

Otrs iebildums - minerālūdeņi trases rekonstrukcijas vietās veidojoties vairāku metru dziļumā, tik dziļi neviens pamatus nerakšot.

Šeit vietā atgādināt gadījumu Lietuvā. Agrāk vāji mineralizētus sulfītu minerālūdeņus ieguva arī Lietuvā, Likenai, taču šī atradne 1961. gadā nejauši, meliorācijas darbu rezultātā, ir iznīcināta. Tajos pašos 20. gs. 60. gados Ķemeros, rokot pamatus kādai būvei, nejauši tika pārrakta minerālūdens dzīsla, atstājot bez minerālūdens tuvējās sanatorijas.

Padomju gados bija gan ģeoloģiskās kartes, gan regulārs izpētes darbs, gan stingri noteikumi, un tāpat notika dažādi negadījumi ar neatgriezeniskām sekām pat salīdzinoši sīku darbu rezultātā. Kad esam vairāk kā 15 gadus uzklausījuši grandiozus melus no visdažādākajām privātfirmām un valsts iestādēm par Ķemeru sanatoriju, kura tūlīt, tūlīt vēršot savas durvis kā augstākās klases viesnīca, par investoriem, kuri ieguldījuši nez cik miljonus, un redzot, ar to tas viss nu beidzies, gribot negribot iezogas zināma neticība par valsts ieinteresētību Jūrmalas kūrorta attīstībā. Drīzāk rodas iespaids, ka Jūrmalas kūrorta attīstības plāni līdz šim bijusi traucējoši. Līdzšinējā notikumu gaita liek apšaubīt, ka Rīgā jel vienu atbildīgu amatpersonu uztrauc iespēja, ka Jūrmala varētu palikt bez dziednieciskajiem dabas resursiem.

Kamēr nebūs autoritatīva ekspertu atzinuma, ka plānotie darbi ne vismazākajā mērā neapdraud Jūrmalas kā dziednieciskā kūrorta nākotni, neviens nevar būt par to pilnīgi drošs.

Iedzīvotāji ceļ trauksmi

Jāatzīmē, ka šī publikācija tapa, pateicoties Jūrmalas iedzīvotāju aktivitātei. Vairāk nekā 500 iedzīvotāju ir parakstījuši iesniegumus gan Ķemeru Nacionālā parka vadībai, gan Jūrmalas domei, gan vairākām citām valsts un pašvaldību iestādēm, ceļot trauksmi gan par augstsprieguma līniju kaitīgās ietekmes, gan dabas vērtību, tai skaitā minerālūdeņu rašanās procesu apdraudējumu.

Citāts no vēstules ĶNP administrācijai 2013. gada 26. septembrī: „Uzskatot, ka paredzētā darbība ĶNP būtiski kaitēs sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu veidošanās procesam un pat, iespējams, iznīcinās tos. Iesniedzēji ne Atzinumā, ne IVN ziņojumā nav guvuši pārliecību par paredzētās darbības nekaitīgumu ĶNP ekosistēmai un ĶNP viengabalainībai. Iedzīvotāji uzskata, ka sērūdens esamība ir būtisks priekšnosacījums Ķemeru ilgtspējīgai attīstībai, jo nekur citur Rietumeiropā sērūdens nav sastopams tik lielā daudzumā kā Ķemeros.”

Aizkustinoši lasīt DAP atbildi (datēta ar 2013. g. 23. oktobri), kurā uzsvērts, ka „biotopi netiks būtiski negatīvi ietekmēti”. Tas arī viss. Ne vārda par minerālūdeņiem.

Tikmēr pieejamie dati liecina, ka, Jūrmalas domei bez iebildumiem atbalstot AS „Latvijas elektriskie tīkli” ieceri īstenot Kurzemes loku 3. posma ietvaros alternatīvu, kas paredz augstsprieguma trases rekonstrukciju Ķemeru nacionālā parka teritorijā (alternatīva 1), iespējams, tiks pārkāpti vairāki LR normatīvie akti, piemēram, Ķemeru Nacionālā parka likums, likums Par teritorijas plānošanu, likums Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, iespējams, vēl kādi citi.

Lēmumus pieņem pašvaldības

Engures pašvaldībā lēmums par „Kurzemes loku” atbalstīšanu pieņemts 2013. gada 24. septembrī kā viens no gandrīz 60 šai sēdē lemjamiem jautājumiem, un, spriežot pēc sēdes protokola, nav izraisījis nekādas lielas debates.

Jūrmalas dome, pēc neoficiālas informācijas, sagatavojusi divus lēmuma projektus: neatbalstīt rekonstrukciju vai atbalstīt ar iebildumiem. Jāteic, ka Jūrmalas pašvaldība palikusi pēdējā, kurā šis lēmums vēl nav pieņemts. Kā varēja spriest pēc Attīstības un vides jautājumu komitejas sēdē runātā, deputāti labi izprot gan jautājuma nozīmību, gan arī tā sarežģītību. Fakts, ka Jūrmalas kūrortam tik nozīmīgā teritorija atrodas Engures pašvaldības pārraudzībā, stipri sarežģī lēmuma pieņemšanu.

Var pieņemt lēmumu ar iebildumiem - tas nozīmētu atļaut rekonstrukciju ĶNP teritorijā, bet stingri uzraudzīt būvniecības darbus, lai, kā solījuši mātesuzņēmuma „Latvenergo” pārstāvji, tie būtu maksimāli saudzīgi un ne mazākajā mērā negatīvi neietekmētu minerālūdeņu veidošanos. Kas būs tie uzraudzītāji? Jūrmalas dome nevar uzraudzīt darbus Engures pašvaldības teritorijā.

Otrs jautājums - vai šai gadījumā maz iespējams pilnībā izslēgt negatīvo ietekmi? Turklāt - tas nav mežs, kuru var iestādīt. ĶNP, sabojājot šīs minerālūdens veidošanās vietas, sekas būs neatgriezeniskas.

Var pieņemt lēmumu - neatbalstīt darbus, bet tad pastāv reāla iespēja, ka Ekonomikas ministrija atceļ šo lēmumu, jo objekts ir valstiski nozīmīgs un vienas pašvaldības spēkos nav to apturēt.

Iespējams, risinājums ir atbalstīt rekonstrukcijas alternatīvu B2, kas paredz līnijas izbūvi, apejot Ķemeru nacionālo parku. Jo vairāk tādēļ, ka likumā Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām 43. panta 5. un 6. daļā skaidri noteikts, ka „darbību atļauj veikt vai dokumentu īstenot tikai tādos gadījumos, kad tas ir vienīgais risinājums” (redakcijas izcēlums).

Cerams, ka risinājums tiks atrasts un viena uzņēmuma līdzekļu ietaupījuma dēļ (tas vēl jautājums, vai augstsprieguma līnijas būvniecība purvā ir tik izteikti lētāka par otru alternatīvu) netiks uz visiem laikiem atņemta Jūrmalas cerība reiz atkal kļūt par to, kas tā bija kādreiz - Eiropas mērogā slavena, bagāta un plaukstoša kūrortpilsēta.

Novērtē šo rakstu: