Kurzeme, Liepājas iecirknis, kurā notiekošo Valsts policijas vadība izliekas neredzam
Pietiek lasītājs17.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms kāda laika Pietiek bija publicēts raksts par policijas priekšnieku amatu sadali Liepājā, - un skaidrs, ka šai „profesionālajai kadru ievirzīšanai” ir sekas...
Valsts policijas Salaspils iecirknī priekšnieks dabūja četrus mēnešus nosacīti par 19 eiro piesavināšanos jeb valsts degvielas liešanu savā automašīnā. Ļena Keine ar draudzeni Janu pierakstīja sev naktsstundas vai virsstundas, līdz ar ko nopelnīja kriminālprocesu "aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un iespējamu dienesta viltojumu mantkārīgos nolūkos".
Tikmēr Liepājā par principā tādu pašu noziedzīgu nodarījumu trīs policijas virsnieki saņem tikai disciplinārsodus, jo "pārkāpums" tiek definēts kā nekorektas (nepareizas) informācijas norādīšana darba laika uzskaites dokumentācijā un šajā sakarā nepietiekamu kontroli no tiešā priekšnieka puses.
Protams, ka to varētu norakstīt uz vietējā priekšnieka Ešenvalda pazīšanos ar ilggadīgo Iekšējās kontroles biroja priekšnieci Smoču, kura ne vienu reizi vien ir palīdzējusi tikt sveikā cauri viņam un viņa radītajai komandai.
Tauta, protams, trin savas indīgās mēles, ka šī lieta ir nodota IDB un apmaiņā pret lietas vilkšanu garumā Ešenvalds tiks aizrotēts kaut kur Velša paspārnē, bet baumas ir tikai baumas.
Taču tālāk kļūst interesantāk. Gada 41. nedēļā Rucavas pusē kāda ģimenes ārste esot zvanījusi, ka pēc alkohola lietošanas kopā ar draugiem miris kāds vīrietis. Vienkāršam cilvēkam skaidrs, ka lietots nekvalitatīvs dzēriens un būtu jāatrod tie draugi vai vel kādam nav slikti un neatkārtojas "Dzeltenie Preiļi".
Taču kriminālpolicijas priekšniece Sleža (kura arī virsprokurora sieva, kā dēļ laikam arī ieņem to amatu) neuzskata šādu informāciju par svarīgu, un viss tiek norakstīts uz parasta dzērāja nomiršanu no dzeršanas.
Paiet pāris stundas, ģimenes ārste zvana atkal un paziņo par vēl vienu mirušo, kurš acīmredzami esot miris mocoties. Viņa arī pa telefonu pasaka, ka, ja policija pie pirmā mirušā būtu strādājusi, tad pudeles brālis, ar ko pirmais bija dzēris, būtu laicīgi atrasts un viņa dzīvība izglābta.
Nu neko - dežūrdaļas priekšnieks pēc iecirkņa priekšnieka rīkojuma no dežūrdaļas mobilā telefona izdzēš ierakstīto sarunu, visi gali ūdenī bet kriminālpolicija sāk aktīvi strādāt.
Nez, kā tas viss beigsies, jo neviens nezina, kurš pārņēma Rucavas puses točkas pēc tam, kad kurators/policists 2017.gadā reibumā uztaisīja avāriju un mira, paraujot divus sev līdzi. Tā, lūk, dzīvojam.
Interesanti, vai Iekšējās drošības birojs uz šiem faktiem reaģēs – vai arī būs kā parasti?
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
