Kurš un kur nosauca Andra Bērziņa vārdu?

Vieta, kur pirms Lieldienām kādā prāta vētrā nosaukts Andra Bērziņa vārds, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ir Augustam Brigmanim piederošā zemnieku saimniecība Priedule. Šo lauku sētu zaļo zemnieku spice bieži izmanto neformālu šaura loka apspriežu noturēšanai arī tādēļ, ka tā atrodas Pūres pagastā, kas ir parocīgi gan rīdziniekiem, gan vidzemniekiem, gan ventspilniekiem. Uzvārds neesot nācis no Lemberga, to nosaucis Brigmanis. Toreiz visi mazskaitlīgās apspriedes dalībnieki apstājušies pie diviem uzvārdiem – Bērziņa un Vējoņa, kuri teju līdz pēdējam brīdim bijuši spēkā ar vienlīdz lielu varbūtību tikt izvirzītiem.  

Cita informācija liecina, ka Pūrē palikts tikai pie Vējoņa kandidatūras un Bērziņa vārds vispār nav izskanējis, bet negaidīti „nokritis no gaisa” pirms nedēļas. Tas bijis negaidīti arī dažiem, kuri līdz tam uzskatīja, ka ir piederīgi zaļo zemnieku šaurajam lokam.

Abas pretrunīgās versijas var skaidrot arī ar to, ka apspriedes Pūrē ir samērā biežas un, iespējams, ne vienmēr notikušas nemainīgā sastāvā. Tāpat iespējams, ka Bērziņš, kurš pēc vairāku avotu teiktā nav bijis klāt nevienā no šīm apspriedēm, ne uzreiz ir piekritis kandidēt.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, aizvainoti, jo jūtas apieti, ir gan Latvijas Zaļās partijas (LZP) pārstāvji zaļajos zemniekos, gan Liepājas partijas pārstāvji, kuri ZZS iekšienē pauduši neapmierinātību, ka par Bērziņa kandidatūru nācies uzzināt no medijiem vai vienlaikus ar tiem. Piemēram, līdz tam brīdim iekšēji par kandidātu uzskatītais LZP līdzpriekšsēdētājs Raimonds Vējonis par to, ka kandidāts būs Bērziņš, uzzinājis no Brigmaņa tikai aizvadītajā trešdienā, faktiski vienlaikus ar Pietiek raksta parādīšanos ar šo jaunumu.

Lai cik apšaubāms, ņemot vērā Lemberga ietekmi ZZS, šķiet Brigmaņa stāsts par to, kā Bērziņš pēkšņi ienācis viņa kabinetā un pats pieteicies būt par prezidenta kandidātu, ar nelielām, bet būtiskām niansēm tam vismaz daļēji varētu būt kāda saistība ar patiesību. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Bērziņš, kurš pirms četriem gadiem jau no ZZS puses uzrunāts kandidēšanai uz prezidenta amatu, tiešām pats pirms aptuveni trim nedēļām uzdevis jautājumu, vai piedāvājums vēl ir spēkā.

Grūdiens šādam Bērziņa lēmumam paradoksālā kārtā varētu bijusi viņa saruna ar Valdi Zatleru, kas notikusi pēc esošā prezidenta iniciatīvas ar mērķi nodrošināties ar zaļo zemnieku atbalstu vēlēšanās. Kā Pietiek jau rakstīja, Zatlers neformāli uzrunājis vairākus Saeimas deputātus, lai mudinātu viņus būt par viedokļu līderiem, pārliecinot kolēģus nobalsot par viņu. Bērziņu, kurš ir sens Zatlera draugs, tādēļ pieradis pie līdzvērtīgas komunikācijas, varētu būt pārsteigusi prezidenta uzstājība. Katrā ziņā tieši pēc šīs sarunas Bērziņš atsevišķiem saviem frakcijas biedriem konfidenciāli uzdevis jautājumu, vai tie būtu gatavi atbalstīt viņa paša kandidatūru prezidenta vēlēšanām un nepieciešamības gadījumā – arī izvirzīt.

Tomēr tam, ka starp šo lēmumu un Bērziņa kā potenciālā kandidāta parādīšanos nav notikusi viņa saruna ar Lembergu, kurā eksbaņķieris saņēmis solījumus, ka tiks darīts viss, lai viņam nodrošinātu atbalstu Saeimā, netic pat viņa kolēģi frakcijā. Pats Bērziņš saka – ar Lembergu šo lietu apspriedis „garāmskrienot” aizvadītajā pirmdienā, tas ir, divas dienas pirms Saeimas kuluāros parādījās viņa vārds.

Par to, ka zaļo zemnieku prezidenta kandidāts ir pirmām kārtām Aivara Lemberga kandidāts, šķiet nešaubās neviens. Netiešs apliecinājums tam bija kaut vai fakts, ka pats Lembergs pirmdien aizveda Bērziņu stādīt priekšā kā zaļo zemnieku kandidātu Saskaņas centra līderim Jānim Urbanovičam.

Tādēļ ZZS līderu daudzkārt atkārtotais stāsts par to, kā Bērziņš pats paudis vēlmi kandidēt un visi tam piekrituši, visdrīzāk ir domāts publiskajai telpai, iespējams, arī, lai neapgrūtinātu Vienotībai kādā no vēlēšanu kārtām, kad Zatlers būs izstājies, iespēju piekrist Bērziņam kā kompromisam, kas jāmaksā par valdības stabilitāti. Panākt ar Vienotību kompromisu par „Lemberga kandidātu” būtu grūtāk no publiskās rezonanses viedokļa.

Tomēr šis stāsts radījis arī negatīvu blakusefektu – Saeimas kuluāros pastiprinās šaubas, vai kandidāts, kurš nav „Lemberga kandidāts”, nav izvirzīts tikai ar vienu mērķi – palīdzēt no vēlēšanu tālākajām kārtām izslēgt Zatleru. Tādā gadījumā īstajam kandidātam būtu jāparādās uz otro vēlēšanu piegājienu. Nav skaidrs, cik atsaucīgi to uztvertu pašā ZZS frakcijā, kurā jau pašlaik Bērziņa pēkšņā parādīšanās dažiem neoficiāli liek atgādināt, ka „Aivars Lembergs nevada ZZS”. 

Novērtē šo rakstu: