Kurš pasūtījis ReTV manipulatīvo sižetu par labu vilku izšaušanai?
Pietiek lasītāja05.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
ReTV atkal jauns meža gaļas ievācēju pasūtījuma sižets pret vilkiem: https://fb.watch/imAMKnqcZi/. Un ReTV Facebook lapā viņu manipulācijas atmaskojošais komentārs atkal nobēdzināts…
Mariss Reinieks: „Atkal nožēlojamie plintnieki metas uzsākt no jauna savu kūdīšanas kampaņu pret Eiropas nozīmes aizsargājamu lielo plēsēju sugu, kas jau tā nenormālā apmērā tiek izšauta Latvijā.
Raidījumā netiek teikts, ka Latvija ir lielākā un brutālākā vilku izšaušanas lielvalsts visā ES. Katru gadu Latvijā Valsts meža dienests (VMD) nosaka lielāko vilku izšaušanas apjomu ES, kas ir 280 nogalināšanai paredzētie aizsargājamas sugas indivīdi! Un te jau vairs nav runas par kādiem indivīdiem, bet būtībā tas jau vērtējams kā masveida slaktiņš.
Latvijā ir arī garākā vilku medību sezona visā Eiropas Savienības mērogā. Katru gadu no 15. jūlija līdz 31.martam Latvijā par apkaunojumu atļauts slaktēt gan vilcēnus, kuriem 15. jūlijā ir tikai 3 mēneši, gan to vecākus - pieaugušos vilkus, respektīvi var noslaktēt pilnīgi visu vilku ģimeni.
Procesu, ar kādiem direktīvā aizliegtajiem neselektīvajiem ieročiem un to aprīkojumu Latvijā tiek šauti šie direktīvas sugas dzīvnieki, neviens VMD nekontrolē, un tāpat netiek izdalītas kvotas arī pa reģioniem, uz vietām, kur vasarā konstatēti vilku uzbrukumi aizsargātiem, t.i. ar speciāliem žogiem aizsargātiem mājlopu ganāmpulkiem, kas ir noteikta kā EK obligāta prasība visām dalībvalstīm.
Ļoti vienpusējā, manipulatīvā veidā ReTV sižetā tiek parādīts absolūti nezinoša, atpalicību un kaitniecību pret vērtīgām savvaļas sugām sludinātāja viedoklis. Ne šis sludinātājs, ne ReTV nav pat pieminējis milzīgo plintnieku apzināti savairoto meža cūku skaitu Latvijā, kas tiešā veidā veicina Āfrikas cūku mēra izplatību, ar ko tieši vilki var līdzēt tikt galā.
ReTV vienpusējā sižetā par nožēlu netiek pateikts, ka 280 vilku ikgadēja nogalināšana ir lielākais Eiropas nozīmes aizsargājamas sugas izšaušanas rādītājs visu Eiropas Savienības valstu vidū. Neviena dalībvalsts šādu slaktiņu nepieļauj attiecībā uz savām lielo plēsēju sugām. Tikai Latvija, turklāt nepamatoti, uz neatbilstošas metodikas pamata, uz ko norādījusi Valsts kontrole. Jautājums, kurš šādu sižetu ReTV pasūtījis?”
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
