Kurš pārbaudīs Satiksmes ministriju? Kā nekā 440 miljonu eiro. Atbildīgo nebūs?
Aivars Strakšas27.06.2023.
Komentāri (12)
Iesaki rakstu: 
Satiksmes ministrija (SM) ir pārbaudījusi Autotransporta direkcijas (ATD) darbību un secinājusi, ka ATD ir rīkojusies atbilstoši SM uzdevumiem.
Tā es saprotu SM paziņojumu: "Satiksmes ministrija nav identificējusi darbības, kas apliecinātu, ka Autotransporta direkcijas iepriekšējā valde, rīkojot konkursu par pasažieru pārvadājumiem, nebūtu rīkojusies kā atbildīgs un rūpīgs saimnieks."
Par to, ka ATD ir pildījusi SM uzdevumu un ka pēc sava prāta rīkot konkursu par 440 miljoniem eiro neviens viņiem nebūtu atļāvis darīt, šaubu nebija arī pirms SM pārbaudes.
Atbildība par konkursa rezultātiem ir jāuzņemas Satiksmes ministrijai un iepriekšējam ministram Tālim Linkaitam. Kurš pārbaudīs SM? Kā nekā 440 miljonu eiro. Atbildīgo nebūs?
Interesanta ir arī SM atruna: "Vienlaikus SM atzīts, ka, lai objektīvi izvērtētu ATD darbību, kompetenci, konkursu dokumentāciju un saistībā ar noslēgtiem līgumiem pārvadātāju iespējas ilglaicīgi sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus, būtu nepieciešams veidot neatkarīgu ekspertu komisiju (iespējams, ar Valsts kontroles iesaisti)."
Tātad SM objektīvi ATD darbību izvērtēt nevar. Acīmredzot ir vērtējuši, subjektīvi no SM interešu viedokļa skatoties. Kas tad tas par vērtējumu? Varbūt varēja uzreiz palūgt Valsts kontroli veikt pārbaudi? Bail, ka Valsts kontrole dos vērtējumu arī ministrijas dotajiem uzdevumiem šajā sakarā?
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
