Iesaki rakstu: 
Elīna Egle-Ločmele ir Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja. Pēc amata pienākumiem viņai būtu jāpārstāv visu federācijā esošo biedru intereses, bet diemžēl tā nav. Jau ilgstoši DAIF Latvija ietvaros briest liela neapmierinātība ar to, ka E.Egle-Ločmele, izmantojot savu posteni, aktīvi lobē tikai atsevišķu viņai pietuvinātu biznesmeņu intereses, kuri prot pareizi ar viņu “norēķināties”. Tas jau notiek daudzus gadus, bet nu pēdējā laikā E. Egle-Ločmele uzvedas tik bezkaunīgi, ka daudziem federācijas biedriem mērs ir pilns.
Ko tad īsti dara Elīna Egle-Ločmele? Viņa, izmantojot savu posteni, vienmēr un visur prezentē tikai SIA “Belss” intereses, it kā citu uzņēmumu nemaz nebūtu. Citi federācijas biedri zina un saprot, ka SIA “Belss” ir īpaša pieeja E. Eglei-Ločmelei, bet visam ir savs mērs. Varbūt beidzot DAIF Latvija ir vajadzīgs kāds apolitisks federācijas vadītājs, kuru nestutētu daži atsevišķi konkrētai politiskajai partijai pietuvināti uzņēmēji.
Mēs visi ļoti labi saprotam, ka “Apvienotā saraksta” valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars ir devis Elīnai skaidras norādes, ka visur ir tikai un vienīgi jālobē viņa vadītās “Zaļās partijas” sponsori SIA “Belss”. Tāpat mēs visi ļoti labi saprotam, ka Tavara kungs ir devis mājienus, ka Egles kundzei “spīd” dažs labs ļoti labi atalgots amats, kad aizsardzības resorā mainīsies vara.
Tomēr daudzi federācijas biedri beidzot grib jaunu, normālu vadību, kura visu laiku nenodarbojas ar veco “padomju” laiku “blata” sistēmas uzturēšanu. Mēs saprotam, ka Egles kundzei vēsturiski ir tuvas saites ar krievijas cilvēkiem un viņai ir mīļas tās metodes un paņēmieni, kas ir cieņā krievijā, bet mēs jau daudzus gadus esam NATO valsts, un militāro ražotāju federācijas biedri grib citu vadības stilu. Ņemot vērā, ka Elīna Egle ir izglītojusies Maskavā, acīmredzot viņa ir pārņēmusi daudzus krievu “menedžmenta” trikus. Un galvenais no tiem ir šāds: kurš man vairāk maksā, tam es arī strādāju.
Elīnai Eglei ir jāsaprot, ka, ja viņa vēlas darboties politikā, tad lai stājas pie Tavara partijā un tur arī darbojas, nevis spēlē kaut kādu sliktas kvalitātes teātri. Kā arī, ja viņa vēlas darboties biznesā, tad lai iet darbā uz SIA “Belss” vai SIA “D Dupleks”.
Jā, un tā ir tā pati “nelaimīgā” Elīna, kura piedauzīgo fotogrāfiju skandāla dēļ vai par aizdomām spiegošanā krievijas labā reiz bija spiesta pamest prezidenta izstrādājuma Andra Bērziņa padomnieces amatu. Tāpēc varam secināt, ka arī attiecībā uz Elīnu darbojas ierēdņa nezūdamības likums, proti, arī viņai vienmēr silta vietiņa atradīsies. Pati Egles kundze visu toreiz noraidīja, protams, arī pārmetumus par Rīgas Vagonbūves rūpnīcas interešu lobēšanu vērienīgajā pasažieru vilcienu iepirkumā, kas arī kuluāros tika minēts kā viens no iespējamiem iemesliem, kāpēc viņai nācies pamest Rīgas pili. Bet tas, ka jau brīdi vēlāk Egle iebrauca laulības ostā ar vienu no tā laika Rīgas Vagonbūves rūpnīcas padomes locekļiem/līdzīpašniekiem, proti, Aivaru Ločmeli, nemaz jau ne par ko neliecina.
Mēs gribam pārmaiņas!
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
