Kurš izvērtēs „Augstsprieguma tīkla” un tā dāsni atalgotās vadības bezdarbību?
PIETIEK11.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā gadījās, ka „Augstsprieguma tīkls” (AST) – viens no it kā vislabāk pārvaldītajiem uzņēmumiem (Finanšu ministrijas – tātad „Jaunās Vienotības” pārraudzībā) atstāja Rīgu un Rīgas reģionu bez elektroapgādes?
To, ko piedzīvoja liela daļa Latvijas uzņēmumu un iedzīvotāju, var nosaukt par katastrofu! Lai izplānotu tā saucamo remonta shēmu elektroapgādē, bija jāparedz, ka var notikt šāda veida negadījums.
Uzņēmumam, dzīvojot un darbojoties mūsdienu digitālajā pasaulē, bija jābūt gatavam un jāspēj sakārtot elektroapgādi operatīvi ātri, bet ne jau stundu turēt savus klientus neziņā un bez elektrības.
Tāpēc jau ir izveidots trenēts operatīvais personāls, kas var novērst avārijas minūšu laikā. Tāpēc jau arī strādā inženieri, kas var izplānot remonta shēmas, lai arī avāriju gadījumos neciestu patērētājs.
Rezultātā slimnīcas, uzņēmumi stundu gaida brīnumu (varēja arī 12 stundas labot bez soda sankcijām - teica valdes priekšsēdētājs Varis Boks (attēlā)). Tas nekas, ka bojātas iekārtas, sabojāta produkcija utt. Neviens ne par ko neatbild.
Paskatoties uzņēmuma mājas lapu - vidējās darbības mērķi beigušies jau 2019. gadā, jaunu nav, finanšu mērķi pēc kaut kādiem normatīviem aktiem? Darbinieku skats – īsta „Gazele”: no 40 cilvēkiem jau ap 600.
Pārņemot „Latvenergo” aktīvus („Latvijas elektriskie tīkli”) darbinieki atlaisti, tai pašā laikā tiek piesaistīti uzņēmumi, kas nodrošina ārpakalpojumus - tā ir izšķērdība, nevis efektivitāte! Tai pašā laikā AST ir 33% īpašnieks „Conexus Grid” – gāzes pārvades uzņēmumam, kuram ir apdraudēta licence, jo nav izpildīts regulatora uzstādījums!
Vai tā ir uzņēmumu pārvaldības labā prakse? Jautrākais – premjers Krišjānis Kariņš uzdod izpētīt šo negadījumu Ekonomikas ministrijai, kaut gan uzņēmuma kapitāldaļas pārvalda nevis šī ministrija, bet paša premjera partijas biedra Jāņa Reira „vadītā” Finanšu ministrija? „Jaunā Vienotība” nemaz nezina savas atbildības sfēras.
Kurš būs tas, kas izvērtēs „Augstsprieguma tīkla” darbību vai precīzāk - bezdarbību?
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
