Kurš būs Vienotības faktiskais līderis?

Āboltiņas nesenais paziņojums intervijā žurnālam Ir, ka viņa uzņemsies Vienotības vienotās partijas veidošanu, radīja klusu viļņošanos Pilsoniskajā savienībā. Atsevišķi tās pārstāvji Pietiek neoficiāli atzinuši, ka Vienotības līderis nedrīkst būt pretrunīgi vērtēts politiķis, un gan Āboltiņai, gan Kristovskim šāda slava ir. Līdz ar to apvienotās partijas līdera amatam kvalificējoties vienīgi Dombrovskis.

Vienotības iekšienē ir minējumi par Āboltiņas ambīcijām būt ne tikai faktiskajai, bet arī formālajai apvienotās partijas līderei. Nesenās valdības veidošanas sarunas parādīja, ka viņas viedokli un ieteikumus Dombrovskis var arī neņemt vērā, jo pēc lielā atbalsta vēlēšanās jūtas pietiekami spēcīgs.

Šai sakarā dažiem ir bažas, vai Dombrovski kāds no JL nemēģinās klusiņām atrunāt no pretendēšanas uz Vienotības līdera amatu, argumentējot ar viņa aizņemtību valdības vadīšanā un to, ka partijas lietas un politika kā process nav viņa sirdslieta. Šādā gadījumā, kas pieļauts tikai teorētiski, varētu neiztikt bez domstarpībām, jo PS pārstāvji visticamāk censtos Dombrovski pierunāt, to, iespējams, darot publiski, kas neveicinātu Vienotības saliedētību.

No sarunas ar Pietiek Āboltiņa atteicās, pārmetot portālam „žultainu negatīvismu”. Savukārt viens no JL līderiem, ekonomikas ministrs Artis Kampars Pietiek pauda viedokli, ka neredz nekā konfliktējoša starp Āboltiņas pieteikšanos uz Vienotības apvienotājas lomu un vispārējo viedokli, ka par apvienotās partijas līderi jākļūst Dombrovskim. „Kādam tas praktiskais darbs ir jāizdara,” norādot uz Dombrovska aizņemtību premjera darbā, teica Kampars.

Jaunais laiks ir gājis cauri dažādiem ar līderības problēmām saistītiem pārbaudījumiem. Šai sakarā dzirdēts viedoklis, ka tas, ko varētu dēvēt par Dombrovska „politisko vientulību”, ir gan viņa vājā vieta, gan vienlaikus arī pluss. „Dombrovskis ir nediriģējams, pie viņa nav tādu, kas čukstēs pie auss kā Einaram [Repšem],” norādīja kāds JL politiķis.

Atšķirībā no Āboltiņas pašreizējais Vienotības valdes priekšsēdētājs un Pilsoniskās savienības līderis Kristovskis, kopš kļuvis par ārlietu ministru, vairāk laika pavada lidojumos, ministrijā vai valdības sēdēs, mazāk uzmanības veltot partijas un iekšpolitiskajām lietām. Viņa domubiedri PS, kuri pielika daudz pūļu, lai Kristovskis šo prestižo portfeli saņemtu, šo blakusefektu, šķiet, ir sākuši saskatīt tikai tagad. Turpretī no redzamiem JL cilvēkiem frāzi „aizsūtīt Kristovski iespējami tālu, lai lido” Pietiek izdzirdēja jau tūlīt pēc vēlēšanām. Lielā mērā tas bija saistīts ar apsvērumu mazināt līderu iekšējo konkurenci Vienotībā, kas daļēji izdevies.

Tiek pieļauts, ka bīstama Vienotības pārtapšanai vienā partijā varētu būt ne tikai līderu konkurence, bet arī krīze koalīcijā. Valdības krišanas gadījumā neprognozējami varētu rīkoties trešā Vienotības partija – Aigara Štokenberga vadītā Sabiedrība citai politikai, kura jau šīs valdības izveides gaitā parādīja, ka labprātāk vēlētos redzēt koalīciju ar Saskaņas centru. To, ka Štokenberga partija varētu atbalstīt alternatīvu valdības salikumu ar SC un Lemberga ZZS, Pietiek pieļāvuši politiķa bijušie partijas biedri no Tautas partijas, kuriem viņa politiskais profils ir labi pazīstams.   

Krītot valdībai, kam pašlaik gan nav priekšvēstnešu, parādītos arī jautājums par Dombrovska vietu un lomu Vienotībā. Viņa partijas biedri Jaunajā laikā atzīst, ka Dombrovski nekad nav interesējušas partijas lietas un politika kā tāda – viņa komforta zona ir darbs valdībā, bet aizmugures nodrošināšana, panākot politiskas vienošanās ar partneriem un konkurentiem, allaž ir bijusi Āboltiņas un JL polittehnologa Edgara Jaunupa atbildība.

Ja valdība kristu, acīmredzamāka kļūtu Dombrovska kā tikai formālā partijas līdera loma, kas varētu radīt diskomfortu. Savulaik Pietiek jau rakstīja, ka šovasar neformālā domu apmaiņā dažiem JL līderiem radusies ideja, vai Dombrovski nevarētu virzīt Valsts prezidenta amatam, bet tad secināts, ka Satversmē noteikto 40 gadu slieksni viņš sasniegs tikai augustā, bet prezidenta vēlēšanas gaidāmas vasaras sākumā.

Lai noslēgtu apvienošanās procesu, Vienotības cilvēkiem arī jānorij sens un ne tik sens rūgtums par iekšējām intrigām un pāridarījumiem, kam nesen pievienojās „Bendrātes, Čigānes un Druvietes” kompromatu kari. Mediju vidē nav noslēpums, ka informācija par Pilsoniskās savienības deputātes Lolitas Čigānes „lakatiņu lietu” jeb vairākus gadus veco administratīvo sodu par preču kontrabandu no Turcijas tika piesūtīta no kāda Jaunā laika politiķa e-pasta.

Tas sekoja drīz vien pēc JL deputātes Silvas Bendrātes un Ventspils oligarha Aivara Lemberga slepenā līguma publiskošanas, saskaņā ar kuru Bendrāte pieņem Lemberga naudu, apņemoties īstenot viņa saimnieciskās un mediju ietekmes intereses Kurzemes Radio. Tam sekojusī Čigānes „lakatiņu lietas” publiskošana tika tulkots kā JL pretsitiens dažiem PS biedriem, tostarp personiski Čigānei, kas publiski kritizēja Bendrāti, aicinot viņu nolikt mandātu.

Savukārt no Pilsoniskās savienības pārstāvjiem neoficiāli dzirdētas aizdomas, ka daudzus gadus vecās aizdomas par PS deputātes Inas Druvietes it kā saistību ar Lembergu ir atgādinājuši cilvēki no tā dēvētās Lietussargu grupas, kas pirms vēlēšanām formāli pievienojās PS. Aizdomas par Druvieti saistās ar viņas kā valodnieces pirms daudziem gadiem sniegtu atzinumu tiesā par labu ar Ventspils mēru saistītajam Laimonim Strujevičam. Viņš tiesājās ar laikraksta Diena komentētāju Aivaru Ozoliņu par goda un cieņas aizskaršanu. Laikraksta Diena tālaika vadība – galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte un prezidents Arvils Ašerādens – tagad ir PS biedri.

Vienlaikus, kā Pietiek norādīja kāds JL deputāts, Vienotības politiķi ir spējuši pārkāpt pāri ne tādiem vien savstarpējiem pāridarījumiem, atgādinot, ka Ilma Čepāne reiz JL kongresā publiski pateica frāzi: „Piedod, Solvita, es tev patiešām neuzticos!”, bet pašlaik abas ar Āboltiņu veiksmīgi sadarbojas Saeimas frakcijā.

Novērtē šo rakstu: