Kurš būs Nodokļu un muitas policijas jaunais priekšnieks – Prusaks vai Mūrnieks: lēmums tiks pieņemts piektdien
Pietiek lasītājs07.06.2023.
Komentāri (44)
Iesaki rakstu: 
Labākajās mūsu valsts ierēdniecības tradīcijās jaunumi, kuri var izraisīt sabiedrības pretreakciju, tiek izziņoti piektdienas pēcpusdienā. Šajā piektdienā, 9.jūnijā tiks pieņemts lēmums, kurš tiks iecelts par jauno Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) direktoru.
Šis amats kļuva vakants pēc tam, kad iepriekšējais NMPP direktors Kaspars Podiņš janvāra sākumā iesniedza atlūgumu. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme mēģināja bez konkursa iecelt amatā VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) vadītāju Aigaru Prusaku (attēlā), bet pēc portāla Pietiek pievērstās uzmanības bija spiesta izsludināt konkursu.
Pagājušajā mēnesī tika nosaukti divi no trijiem kandidātiem, kuri tika virzīti uz trešo atlases kārtu - jau pieminētais A.Prusaks un bijušais VID izmeklētājs, caurkritušais Jaunās konservatīvās partijas deputāts Juris Rancāns. Trešā kandidāta izredzes toreiz šķita tik mazticamas, ka, ņemot vērā tobrīd viņam plānoto nepieciešamību turpināt darbu Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojā (IDB), nenosaucām viņu vārdā.
Tomēr pēdējās trīs nedēļās ir notikušas vērā ņemamas izmaiņas. Pirmkārt, konkursa trešajā kārtā izkrita J.Rancāns - tikpat neveiksmīgi kā politikā. Otrkārt, iekšlietu ministrs Māris Kučinskis negaidīti paziņoja, ka no amata tiek atbrīvots līdzšinējais IDB priekšnieks Valters Mūrnieks.
Sagadīšanās pēc šīs lietas ir saistītas, jo līdz šim vārdā nenosauktais trešais kandidāts ir tieši V.Mūrnieks. Tā nu konkursa komisijai ir jāpieņem lēmums starp A.Prusaku un V.Mūrnieku.
Par abiem kandidātiem uz ietekmīgo amatu zinātāji varētu sarakstīt nelielas brošūriņas. Piemēram, par A.Prusaka sakariem ar bēdīgi slaveno Juri Jurašu, aizdomām par iespējamu jumtinieka pakalpojumu sniegšanu, unikālo spēju iztikt ar dažiem simtiem eiro mēnesī un citām vairāk vai mazāk interesantām lietām.
Varētu aprakstīt arī V.Mūrnieka lēmumu 2015.gadā pamest labi atalgotu darbu DNB Latvija bankā, lai par trīs reizes mazāku algu ķertu negodīgus policistus. Ar ķeršanu visu šo gadu laikā viņam gan nav īsti veicies, bet, iespējams, tieši savādā nespēja noziegumos pieķert augstus amatus ieņemošus iekšlietu sistēmas darbiniekus palīdzēja viņam arī 2020.gadā tikt atkārtoti apstiprinātam amatā, kurā, kā runā, var labi nopelnīt, arī nepildot dienesta pienākumus.
Tādējādi konkursa finiša taisnē ir 2 kandidāti, par abiem kuriem zināms pietiekami daudz, lai godīgā valstī tie tiktu iesēdināti, bet puslīdz godīgā valstī tiem tiktu vismaz atņemta pielaide valsts noslēpumam. Tāpat arī skaidrs, ka abi kandidāti NMPP direktora amatā pildīs konkrētu grupējumu uzdevumus, aizsargās aizsargājamos, presēs presējamos un ar to visu vēl gūs peļņu.
Pašreizējā VID ģenerāldirektore I.Jaunzeme par visām varītēm vēlas, lai konkursā uzvarētu A.Prusaks. Par iemesliem, kāpēc iestādes vadītājai, kurai pašai drīz beigsies amata termiņš, un kura labi zina, ka NMPP drīzumā tiks nodalīts no VID, tik ļoti nepieciešams iebīdīt amatā tieši šo cilvēku, ir jau rakstīts - vai nu A.Prusakam ir kompromats par I.Jaunzemi un ar viņu saistītām personām, vai arī I.Jaunzeme vienkārši ir spiesta pildīt citu cilvēku norādījumus, jo A.Prusaka nokļūšana amatā ir daļa no ietekmes sfēru sadales.
Tikpat interesants jautājums ir par iemesliem, kāpēc V.Mūrnieks ir nokļuvis finiša taisnē J.Rancāna vietā. Vai V.Mūrnieku caur saviem cilvēkiem konkursa komisjā bīda cita grupējuma pārstāvji? Teoriju par iespējamo ietekmes sfēru sadali varētu apliecināt M.Kučinska nesenais lēmums atbrīvot V.Mūrnieku no IDB priekšnieka amata.
Visu patiesību mēs, visdrīzāk, neuzzināsim. Grupējumi dala valstiski svarīgus amatus, rūpējoties tikai par savām, nevis valsts un sabiedrības interesēm. Tādēļ vienīgais, ko var secināt - īstenībā ir vienalga, kurš uzvarēs "konkursā". Jo abu kandidātu gadījumā mēs būsim zaudētāji.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
