Kuram būs jāuzņemas atbildība, ka Latvijā tā brīvi varēja mazgāt naudiņu

Tātad par Latvijas iespējamu iekļaušanu naudas atmazgātāju pelēkajā sarakstā, kur atrodas padsmit valstis - tādas kā Mongolija, Zimbabve utt. Varen klusi paslīdējusi ziņa, ka šajā sarakstā šogad 18. oktobrī ir iekļauta arī Islande, kura naudas atmazgāšanas apkarošanā kotējas krietni augstāk par Latviju. Secinājums - diezgan droši, ka nākamgad februārī iekļaus arī Latviju. Mums tas izmaksās aptuveni 8% no IKP (Latvijas IKP nedaudz virs 30 miljardiem dolāru), tātad kopējie zaudējumi mums būs virs 2 miljardiem dolāru.

Kuram būs jāuzņemas atbildība, ka Latvijā tā brīvi varēja mazgāt naudiņu.

1. Kariņam - kaut kā vareni ilgi pretojās Znotiņas (FID) metodikai, kā pārbaudīt ABLV bankas kreditoru samaksu. Kariņa pasivitāte izpaudās tā, ka viņš enerģiski neuzspieda FKTK pieņemt FID metodiku. Tā vietā, FKTK nevēloties pieņemt šo metodiku, Kariņš paziņoja, ka iestādēm būs "jāvienojas". Vienošanās nozīmē kompromisu, un kompromiss nozīmē piekāpšanos - tātad ar šādu paziņojumu Kariņš spieda uz Znotiņu un viņas vadīto FID, lai Znotiņa samazina savas prasības.

2. Ja jau ir naudas atmazgāšana, kas ir krimināls pasākums, kurš sodāms ar gana daudziem gadiem, rodas jautājums:

2.1. Ģenerālprokurora Kalnmeiera atbildība - kurš ir dzirdējis, ka kāds būtu notiesāts par naudas atmazgāšanu? Neviens? Ja nav notiesāto - nav arī naudas atmazgāšanas. Tātad naudas atmazgāšanā no Kalnmeiera puses ir bijusi gandrīz pilnīga bezdarbība. Starp citu, naudas atmazgāšanas dienestu no Kalmeiera pārraudzības izņēma tikai pirms gada. Secinājumi - Kalnmeiers ir ideāls uzraugs naudas atmazgātājiem. Izcila bezdarbība.

Kalnmeiers un prokuratūra varētu - un būtu pat vēlams - gāzt vainu uz Augstāko tiesu (Bičkoviču), ka viņi gan mēģināja saukt noziedzniekus pie atbildības, tikai tiesa neko nedarīja. Kāpēc Augstākajai tiesai bija jādara, - tāpēc, ka tiesas spriedumi, kurus prokuratūra uzskata par neatbilstošiem, prokuratūrai jāpārsūdz līdz Augstākajai tiesai, kuru jau daudzus, daudzus gada vada Bičkovičs.

2.2. Tātad visa notikumu kontekstā par naudas atmazgātāju nesodāmību atbildība būs jāuzņemas arī Bičkovičam, ka viņa vadītā iestāde nav bijusi diez cik naska mazgātāju sodīšanā.

3. Kalmeieram un Bičkovičam ir pielaides valsts noslēpumam. Par rupju savu pienākumu nepildīšanu, kuras rezultātā valstij rodas zaudējumi virs 2 miljardiem eiro - rodas jautājums, ar ko nodarbojās Maizīša SAB? Maizītis skatījās no malas, ka viņa iepriekš vadītā prokuratūra, kura neķēra naudas atmazgātājus, turpina to nedarīt. Satversmes aizsardzības birojam noteikti vajadzēja būt kursā par tendencēm un tādēļ jāuzņemas atbildība par sagaidāmajiem zaudējumiem, savukārt, ja nebija kursā, - tad jautājums, kam mums nepieciešams tāds dienests, kurš nespēj novērst milzīgus valsts zaudējumus, kuri rodas tiesu varas neizdarības dēļ. Ierēdņiem, kuri nepilda savus pienākumus, var atņemt pielaidi, un viņiem amats jāpamet. Tikai pielaidi neviens viņiem neatņēma.

Novērtē šo rakstu: