Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kurā virzienā mēs?

Ervīns Dzalbs
28.12.2013.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau pusgads pagājis, kopš esmu atgriezies no Francijas, nodienējis tur apaļus 5 gadus franču ārzemnieku leģionā. Kādēļ gribu pieminēt Franciju, Mulenrūžas dzimteni, lielās mīlas pirmsācēju, franču skūpsta radītāju. Nodzīvojot vien 5 gadus ārzemēs un nedaudz iedziļinoties viņu - franču pasaules uztverē, droši varu teikt, ka mūsu sabiedrība vēl nav tik morāli slima un samaitāta kā tur, bet diemžēl mēs uz to virzāmies. 

Pieminēšu, ka īstajiem francūžiem jau  ir bail dzīvot savā valstī, jo arābu un Āfrikas tautības pārstāvji ir brutāli okupējuši to un  nav cenas, par kādu viņi vēlētos doties prom no šīs sabiedrības parazītiem tik izdevīgās zemes. (Runa ir par bezdarbniekiem.)

Protams, iemesls meklējams valsts iekārtā, nevis tautā, līdzīgi kā pie mums.

Skaidri un gaiši teikšu: "Esmu lepns, ka esmu latvietis." Runa ir tieši par internacionālismu, kas sagrauj jebkuras tautas tradīcijas, uzskatus, pat mentalitāti. Mēs, letiņi, cenšamies pārņemt domāšanas stilu, uzskatus no citām tautām, citu valstu svētki tiek svinēti pie mums, kaut gan sakara tur nav galīgi nekāda. 

Tāda lieta kā "pieklājība" pret vecākiem cilvēkiem, sievietēm tur faktiski ir izzudusi (runāju par jaunatni), kas īstenībā nepaliek visai svešs jautājums arī mūsu sabiedrībai. Katru darba dienu, braucot sabiedriskajā transportā no  Rīgas centra līdz sporta akadēmijai, raugos cilvēku "tik samākslotajās un drūmajās sejās", iekšēji aizdegos, kad jaunatne, kas apsēdusies, neizrāda ne mazāko interesi palīdzēt grūtniecei, kas, tikko iekāpusi sabiedriskajā, ar savām satrauktajām acīm meklē kādu brīvu vietu, vai pensionārs, kas knapi spējis iecelt savu kāju transportā, krīt zemē, jo, redz, mūsu jaunatne ir vienaldzīga, egoisms un šaurais skats uz dzīvi ir tā pārņēmuši mūs. Vai tiešām esam tik tizli?

Fakts, ka pašpietiekamība mūsos izgaist. Vecāki tā vietā, lai iemācītu kādu no īsta dzentlmeņa iemaņām, iedotu kaut daļiņu no cilvēcības saviem bērniem, apskautu un samīļotu,  ieber saujā naudu un aizsūta tālāk, samierinoties, ka gan jau būs labi, jo mūsdienās nauda taču ir noteicošā. 

Te nonākam pretrunās, kādēļ tad padomju laikos, kad iespēju izpausties bija daudz mazāk, siers un maize nebija simts dažādu šķirņu, bija pārsvarā tikai deficītpreces. PSRS laikā nesūdzējās par pieklājības trūkumu, cilvēcību, darbs bija lielākajai daļai, un nestrādāt bija kauns. Vai kas ir mainījies musdienās?  Jā, esam tik ļoti atraduši no sevis izkopšanas, rakstura rūdīšanas, un ir radusies nenormāla tautas atkarība no materiālajām vērtībām. 

Redzam, ka jebkurā mazākā pilsētā, kas ir tālāk no Rīgas, šķiet, notiek nevienam neredzamais atomkarš, kad pilsētas vārda tiešā nozīmē izmirst. Veikali bankrotē, un cilvēki pazūd no tām.

Nabaga latvietis  nespēj kontrolēt savas emocijas šādā situācijā, jo "vīrietis" viņa izpratnē ir bijis tikai viņa tēvs un visi, kas vecāki par viņu, bet pašam par tādu kļūt nav bijis iespējas, šķiet, pat arī nav vajadzības.  Obligātā dienesta atcelšana, manuprāt, ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ jaunatne ir tik morāli kropla un trula. Atspoguļojums ir mūsu degungalā redzams.

Kāda velna pēc? Kāds mums latviešiem ir sakars ar, piemēram, hieroglifiem uz savas muguras, pūķiem un virkni dažādu citu tautu pasaku varoņu? Pastudējot tetovējumu vēsturi, pirmsākumi meklējami dziļi Amazones džungļos, kalnu stepēs un vietās, kur radusies pirmā civilizācija jeb "saprātīgais cilvēks." Vietējie neprata sarunāties un atšķirt piederību kādai ciltij, tādēļ, izžāvējot un saberžot attiecīgā auga lapas, ieguva tintei līdzīgu šķidrumu, ar ko sevi apzīmēja, vēlāk ar asa kaula palīdzību iedzina šķidrumu dziļāk miesā, un, tādējādi tam paliekot mūžīgi ādā, radās pirmie zīmējumi uz miesas. Radās apstiprinoša piederība kādai no ciltīm, atsevišķi zīmējumi varēja arī izdalīt grupas vecāko, vadītāju, lai apkārtējie to zinātu. Sevis caurduršanai bija ļoti līdzīga nozīme, bet pastāvēja arī ziedošanās un rituālu normas, kurās, caurdurot sevi, cilvēks atbrīvojās no ļaunā, spēja sajust pielūdzamā gara klātbūtni. 

Tad rodas jautājums - kādēļ sev nodarām pāri, kopējam citu tautību īpatnības, cenšamies atsvešināties no sevis paša? Filozofiskais skaidrojums ir ļoti vienkāršs, ka cilvēks sevi apzīmē, caurdur,  jo nejūtas pašpietiekams, nespēj sevi izpaust un domā, ka tas viņu pilnveidos, prezentēs viņu citu cilvēku priekšā. Bet tas taču ir pašapmāns !

Pats atceros, kā, atbraucot no 6 mēnešu mandāta Afganistānā, draugi bija sevi apzīmējuši ar visdažādākajām lietām, zvēriem, uzrakstiem "Neko dzīvē nenožēloju" vai pats izplatītākais "Legio patria nostra" (tulkojumā "Leģions ir mūsu tēvu zeme") un jau pēc pāris mēnēšiem dezertēja jeb aizbēga no dienesta. Mani novērojumi bija tādi, ka čaļiem ar normālu pasaules uztveri, bez iekšējām problēmām,  pašpietiekamiem, fiziski un morāli labi attīistītiem, nekad nebija ne mazākās domas par sevis caurduršanu, kas bija kategoriski aizliegts , vai jebkāda veida sevis apzīmēšanu. 

Bet, ja atgriežamies pie izkropļotās pasaules uztveres, kāda pašlaik tikai tiek atbalstīta, tātad mēs ejam uz nekurieni. 

Piemērs cīņā ar legālajām narkotikām, kas ir bez panākumiem, jo mazie maisiņi tiek demonstratīvi pārdoti sabiedrības aktīvākajās vietās, bez mazākā kauna. 

Aprunājoties ar turpat stāvošo pašvaldības policiju zem četrām acīm, jau trešais policists man saka, ka jākurina tās "spaisa" būdas nost, bet likumiski nevarot neko iesākt, tātad mūsu valstī cilvēka vēlmes un viedoklis pielīdzināmas nullei. 

Pilsētas mērs klaigā medijos, ka narko točku apkarošana ir nesusi rezultātus, - šķiet, tikai viņam pašam. Apbraukājot man personīgi zināmos legālo narkotiku punktus, secinājums ir šāds - pāris būdas ir nodegušas, pārējās funkcionē tāpat kā pirms š.g. 17.oktobrī pieņemtajiem grozījumiem likumā Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību.

Sabiedrībai aizvien vairāk rodas tieksme sevi iznīcināt, degradēt, skriet pēc tā, kas nav mūsu, internacionalizēties, melot sev un pārējiem, jo "mēs taču atpaliekam no Eiropas". Tāpēc nebrīnīsimies, bet izskaudīsim sabiedrībā iezīdušos tik samaitātos modernās pasaules strereotipus, kas burtiski apēd mūsu latviešu tradīcijas, kopības sajūtu, nerakstītās pieklājības normas un cilvēcību.

Foto no forums.spacebattles.com

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...