Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kas tad ir tie iemesli, kādēļ liberāļi aizstāv necaurspīdīgu un nekontrolētu “savējo klubiņu", kas no valsts budžeta dāļā “piešprices” NVO, kuras saņem dāsnas mēķdotācijas no onkuļa, kura maks ir daudzreiz biezāks par Latvijas gada budžetu? Apkopoju dažus krāšņus iemeslus – Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) darbības piemērus bez tiem, kuri jau aprakstīti iepriekš.

1. Viens no ievērības cienīgākajiem gadījumiem SIF darbošanās vēsturē ir 2017. gada nogalē tā pasūtītais pētījums “Dzimuma aspekta integrēšana budžeta veidošanas procesā”. Tā mērķis bija noskaidrot, vai publiskie līdzekļi Aizkraukles novada pašvaldībā tiek taisnīgi sadalīti starp sievietēm un vīriešiem, un, ja nav, kā to izdarīt taisnīgāk.

Konkursā uzvarēja personu apvienība Oxford Research Baltics un Oxford Research AB no Zviedrijas. Pētījuma summa no Latvijas valsts budžeta – 46 tūkstoši eiro. Pētījuma veicēju, aptuveni pusi no kuru pasūtījumiem nodrošina Zviedrijas valsts un pašvaldības, mājaslapa atklāj līdzšinējos darbības virzienus – teju visi par publisko finansējumu veiktie pētījumi veltīti tādām tēmām kā imigrantu “labturība”, LGBT personu tiesības un dženderisms. Piemēram, šī centra mājaslapā par „transfeministu aktīvisti” dēvētās Ines Lukac veiktajā pētījumā par LGBT personām – bēgļiem secināts, ka atteikums piešķirt bēgļa statusu šādām personām no Serbijas un Maķedonijas būtu nepamatots. Lai gan šajās valstīs nav bruņotu konfliktu, tomēr tajās valdot neiecietība, pat ja likumi aizsargājot LGBT personu tiesības.

Jāatgādina, ka krietni mazākas summas no valsts budžeta, ko bija plānots atvēlēt “Iļģu” koncertam un “Līvu” albumam, izpelnījās grandiozu sašutumu medijos un sabiedrībā, tostarp tās liberālajā daļā.

http://www.sif.gov.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=10338%3ANosledzies-izmeginajumprojekts-par-dzimuma-aspekta-ietekmes-analizi-valsts-un-pasvaldibu-budzeta-procesos-Latvija&catid=14%3AJaunumi&Itemid=186&lang=lv

https://oxfordresearch.se/publications/studie-av-asylsokande-hbt-personer-i-sverige/

2. Melnais humors – pieredzes apmaiņas komandējums, lai iepazītu Zviedriju kā labās prakses piemēru imigrācijas politikā:

http://www.sif.gov.lv/index.php…

3. Semināri par pedagoģisko darbs daudzkultūru klasēs:

http://www.sif.gov.lv/index.php…

4. Antidiskriminācijas plakāti – daži jēdzīgi, daži – ne tik ļoti…:

http://www.sif.gov.lv/index.php…

5. Dažādības veicināšana uzņēmējdarbībā Latvijā – pēc pētījuma un brošūras var noprast, ka principā vēlamais galaiznākums būtu kvotas darbaspēkam, jo uzņēmējiem pārmests, ka tikai x % mērķtiecīgi piesaista darbiniekus no dažādām sabiedrības grupām (dzimuma, etniskām utt.). Tiek runāts par sistemātisku dažādības vadības ieviešanu un auditu uzņēmumos. Rekomendē uzņēmumiem sadarboties ar NVO, kas var sniegt vērtīgu pieredzi dažādošanā.

http://www.sif.gov.lv/index.php…

https://issuu.com/…/docs/brosura_dazadibas_vadiba_nakotnes_p

6. Pētījums par to, kāpēc Latvijā vadošos amatos ir par maz sieviešu. Galarezultātā tapis “neatsverams” palīgs Latvijas ekonomikai – buklets uzņēmējiem ar ieteikumiem, kā vienādot vīriešu un sieviešu skaitu uzņēmumu valdēs.

http://www.sif.gov.lv/index.php…

http://www.sif.gov.lv/…/peti…/Safege_brochure_internetam.pdf

7. Par trešo valstu pilsoņu iesaisti, diskriminācijas novēršanu utt. Šeit pētīti arī termiņuzturēšanās atļauju pircēji, un ekspertes (Akule un Golubeva (Attīstībai/Par!)) gaužas par ļoti ierobežoto iespēju piedalīties politiskajos procesos, t.i., vēlēt un KANDIDĒT. Esot arī par maz NVO, kas tieši pārstāv imigrantus.

“Nepieciešamā rīcība: Attīstīt un atbalstīt izveidoto trešo valstu pilsoņu konsultatīvo institūciju darbību, kā arī veicināt pašu trešo valstu pilsoņu iniciatīvu attīstību sabiedriskās aktivitātes jomā. Turpināt diskusiju par nosacījumiem (t.sk. uzturēšanās ilgums, tiesiskais statuss, nodokļu maksājumi u.c.) trešo valstu pilsoņiem, lai iegūtu tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās un dibināt politiskās partijas.”

http://www.sif.gov.lv/…/tres…/Gramata_pilsonu_290615_web.pdf

8. Jau 2013. gadā gaida multikulturālismu Latvijā un rīko apmācības starpkultūru komunikācijā. Jāpiebilst, ka vismaz viena no figurējošajām ekspertēm – Liesma Ose (Attīstībai/Par!) – 2015. gadā parakstījusi t.s. “160 velkamistu vēstuli”. Imigrācija raksturota kā neizbēgams process un Latvija - kā “daudzkultūru sabiedrība”.

http://www.sif.gov.lv/…/20…/STARPKULTURU_KOMUNIKACIJA_lv.pdf

Uzskaitītas, piemēram, šādas bažas:

“Atskaitot sabiedriskās politikas centra Providus pētījumos pamatoto imigrantu aizstāvību, Latvijas sabiedrībā trūkst plaši izdiskutēta viedokļa par imigrantiem kā darbaspēka (kvalificēta un mazāk kvalificēta) resursu Latvijas demogrāfiskajā situācijā.

“Visnopietnākais šķērslis migrantiem kļūt par Latvijas pilsoņiem ir prasība atteikties no migrantu izcelsmes valsts pilsonības, proti, Latvija nepieļauj dubultpilsonību.”

Tiek atklāti reklamēts postmodernisms, kultūrfeminisms un tradicionālo uzskatu dekonstrukcija (tieši šādi termini arī tiek lietoti): “Dekonstrukciju iespējams īstenot tad, ja ideoloģiskās konstrukcijas, kurās pie varas esošie pamato pašu sludināto cilvēku un sociālo grupu hierarhiju, nepieņem kā dotas un neapšaubāmas. Tās tiek aplūkotas sociālā, vēsturiskā un politiskā kontekstā. Dekonstruētājs/a tekstā atklāj aizspriedumus (piem., visi vīrieši ir cūkas, visas sievietes ir dumjas „blondīnes”), novērtē tos kā problemātiskus un apšauba. Tā veidojas iekļaujošāka realitātes izpratne.”

“Modernā antropoloģija, socioloģija un citas sociālās zinātnes vairs neidentificē kultūru ar tautu.”

Citāti: “Kultūra nav kā acu krāsa vai pēdas izmērs, tradīcijas un paradumi arī mainās. Kā notiek pārmaiņas kultūrā? Pirmajā posmā sabiedriskās domas līderi, žurnālisti, politiķi noteiktu interešu grupu iespaidā pārdefinē sabiedrisko diskusiju pamatsimboliku, piemēram, par imigrantu tiesībām. Otrajā posmā šo vārdos nosaukto simbolisko pārmaiņu institucionalizē, ietver likumdošanā (imigrantu sociālās, ekonomiskās un politiskās līdzdalības tiesībās u.c.). Trešajā un absolūti nepieciešamajā posmā pārdefinētais simbols kļūst par sociālajā telpā mītošo cilvēku ikdienas dzīves sastāvdaļu (iecietību pret cilvēkiem, kas runā citā valodā un izskatās savādāk, ieaudzina ģimenē). Tagad varam pārdefinēt kultūru atbilstoši 21.gs. globalizētajai sociālajai realitātei.”

Un vēl viens: “Realitāte gan atšķiras no tā, ko konstruē konservatīvie domātāji un politikas veidotāji. Globālajā pasaulē, kas kļūst arvien plakanāka un kur robežas tiecas izplūst, sociālās identitātes, kā vecums, profesija, izglītība un citas, pakāpeniski ieņem etnisko identitāšu vēsturisko vietu.”

Un vēl viens: “21.gadsimtā neviena nacionālā kultūra vairs nav redzama un uztverama vēsturiski autentiskā veidā. Kā aplūkojām iepriekš, tā nemitīgi mainās un ietekmējas no citām – mijiedarbībā esošām kultūrām. Tāpēc skolā mācīt starpkultūru komunikāciju, informāciju par kultūrām smeļot no kultūras vēstures, piemēram, Starpkultūru komunikācijas un kultūrdialoga konteksts uz 19.gs. krievu literatūras šedevru bāzes, latviešu eposa ” Lāčplēsis”, franču impresionisma un līdzīgām
neapšaubāmām kultūras vēstures liecībām, nebūtu īsti godīgi. Mēs krāptu jauniešus, mācot to, kas dzīvo kultūras atmiņā, un nostādītu cilvēkus svešā kultūrvidē neērtā lomā.”

Krievvalodīgo "tiesību aizskārumu" pamato ar atsauci uz Borisa Cileviča (“Saskaņa”) pētījumu.

“To, ka vēsturiski esam daudzkultūru sabiedrība, vēstures gaitā gūtā “upura” trauma nacionāli orientētajiem politiķiem liedz skaļi atzīt. Un tam nāk līdzi visas jau labi zināmās problēmas, kuras izraisa tīksmināšanās par vēstures gaitā nodarītajām pārestībām un maziska atriebība, spēlējoties ar cilvēktiesību ierobežošanu izglītības, saziņas jomā krievvalodīgās minoritātes pārstāvjiem (VSSA paziņojums 2010. gadā sievietēm par bezmaksas dzemdes vēža skrīningu tikai latviešu valodā). Latvija ir parakstījusi un ratificējusi ar atrunām Vispārējo Mazākumtautību tiesību konvenciju, bet tās ieviešanas process ir aizkavēts politiskas gribas trūkuma dēļ, to apliecina ikgadējie ēnu ziņojumi un pētījumi (Muižnieks, 2007, 2010, Dimitrovs, Cilēvičs, 2008).”

Viss šis pētījums ir līdzīgā garā.

9. SIF pētnieka raksts ar piebildi: “Šis raksts satur nepiedienīgus vārdus un nav piemērots bērniem.”

http://www.sif.gov.lv/…/SIF/starpkulturu…/2013/raxts_nr3.pdf

“Noliegums nav risinājums. Jaunu sociālo konstrukciju radīšanā noder trešās vides
radīšana un/vai nosacījumu izvērtēšana.” u.c.

10. SIF pētnieces raksts par starpkultūru komunikāciju un “dažādības vadību”

http://www.sif.gov.lv/…/SIF/starpkulturu…/2013/raxts_nr2.pdf

“Jaunais gadsimts ienesis jaunu paradigmu maiņu – integrācija, abpusēja cieņa un iespēju vienlīdzība ir uzmanības centrā. Dažādība tiek apzināti izmantota, lai organizācijas mācītos un attīstītos. Organizācijas vairs nemeklē tikai augsti kvalificētus darbiniekus, bet arī darbiniekus, kuriem papildus augstai kvalifikācijai ir arī dažādas identitātes un kompetences.”

11. Projekts “EQUAL”

“Projekta mērķis bija mazināt sieviešu un vīriešu profesiju dalījumu un nodrošināt vienādas iespējas abu dzimumu pārstāvjiem darba tirgū.”

Analizēta sieviešu nodarbinātība mašīnbūvē, metālapstrādē un elektrotehnikā un dzimumlomu stereotipu ietekme uz to:

http://equal.sif.gov.lv/rezultati_stereotipi.html

Attēlā – SIF padomes loceklis Edgars Rinkēvičs

Novērtē šo rakstu:

108
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Uzticēšanās lirika

FotoLaiku pa laikam sociologi noskaidro Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos valsts institūcijām – prezidentam, parlamentam, valdībai, armijai, drošības iestādēm, policijai, sabiedriskajām organizācijām, partijām, bankām, tiesai, prokuratūrai, medijiem. Tā, protams, ir sava veida sociālā lirika. Socioloģiskās izpētes rezultātus nosaka jūtas, emocijas, dvēseles pārdzīvojumi. Tas ir subjektīvās reakcijas materiāls. Tas iegūts, dzīvē nonākot tiešā saskarē ar valsts iestādēm un to amatpersonām, kā arī skatoties TV ziņas par valsts ierēdņu darbību. Iedzīvotāju aptaujās valsts institūcijas figurē liriski, bet nevis ir iesaiņotas prāta racionalitātē un faktu pragmatismā.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – II daļa: kam tas ir izdevīgi?

FotoDaudzas sazvērestības teorijas un vienkārši manipulatīvas versijas par kādiem notikumiem sākas ar vārdiem – padomāsim, kam tas ir izdevīgi.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi (turpinājums)

Foto30. martā šajā portāla bija publicēts mans raksts ar identisku nosaukumu. Rakstā pieminēju to, ka Krievijā valdošā kliķe, kas faktiski ir kleptokrātiska struktūra, kurā valsts vara ir saplūdusi ar oligarhisko kapitālu, uzspiež savu “vērtību skalu” pārējai pasaulei, uzpērkot un korumpējot, kur vien tas iespējams. Lai tas neizliktos pēc tukšvārdības, kas dotu iespēju kremļa apmaksātiem troļļiem un vietējiem Latvijas valsts nīdējiem ķengāties, sniegšu konkrētus piemērus.
Lasīt visu...

12

Mēs nevaram, glābjot visus no Covid, pilnībā arī iznīcināt ekonomiku vai ļaut vairāk nomirt no citām slimībām

FotoViņķele paziņo, ka ārkārtas stāvokli, ļoti iespējams, vajadzēs pagarināt uz trīs mēnešiem. Jau iepatikās. Sen ierēdņiem nebūs bijis tik garš apmaksāts atvaļinājums. Bet tam ir sava loģika. Polittūrismā lidot nevar un nevarēs vēl labu laiku, nav taču ko citu darīt. Aptuveni tā tas izskatās, jo mētāties ar šādu kārtējo PR – ko tieši dod šodien? Tiek arī paziņots, ka valsts pārvalde netiks samazināta. Tā teikt - djeņeg ņet, no vi djeržitjes!
Lasīt visu...

18

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: tagad pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

FotoSimtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju par pasauli, kas ir radikāli mainījusies un arvien turpina mainīties.
Lasīt visu...

15

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

FotoCeļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu būvnieku lobijs un bada dzeguze Andris Bērziņš, un kura dēļ mēs ik gadu pārmaksājam 15% par ceļu būvi, grasās darīt visu, lai apstādinātu Latvijas Valsts ceļu organizēto iepirkumu par valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu 2020. – 2025.gadā. Kāpēc? Tāpēc, ka ir pretendents, kas nostartēja ar ļoti labām un Eiropas tirgum atbilstošām cenām, kas labi ēdušos sliņķus var pabīdīt nost no siles.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

FotoIespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko izķepurojies no nopietnas ķezas, kur, loģiski spriežot, rezultātam vajadzēja būt citādam, aizdomājas un izvērtē savu dzīvi un vērtības. Bet tas parasti ilgst neilgi, un viss aiziet vecās sliedēs.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

Dažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir...

Foto

Sazvērestības teorijas – I daļa

Kā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās...

Foto

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

Diskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas...

Foto

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

Pašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie...

Foto

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

Ārkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā,...

Foto

Dezertieri un tautas marodieri

Ekstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā...

Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma ideoloģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...