Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kas tad ir tie iemesli, kādēļ liberāļi aizstāv necaurspīdīgu un nekontrolētu “savējo klubiņu", kas no valsts budžeta dāļā “piešprices” NVO, kuras saņem dāsnas mēķdotācijas no onkuļa, kura maks ir daudzreiz biezāks par Latvijas gada budžetu? Apkopoju dažus krāšņus iemeslus – Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) darbības piemērus bez tiem, kuri jau aprakstīti iepriekš.

1. Viens no ievērības cienīgākajiem gadījumiem SIF darbošanās vēsturē ir 2017. gada nogalē tā pasūtītais pētījums “Dzimuma aspekta integrēšana budžeta veidošanas procesā”. Tā mērķis bija noskaidrot, vai publiskie līdzekļi Aizkraukles novada pašvaldībā tiek taisnīgi sadalīti starp sievietēm un vīriešiem, un, ja nav, kā to izdarīt taisnīgāk.

Konkursā uzvarēja personu apvienība Oxford Research Baltics un Oxford Research AB no Zviedrijas. Pētījuma summa no Latvijas valsts budžeta – 46 tūkstoši eiro. Pētījuma veicēju, aptuveni pusi no kuru pasūtījumiem nodrošina Zviedrijas valsts un pašvaldības, mājaslapa atklāj līdzšinējos darbības virzienus – teju visi par publisko finansējumu veiktie pētījumi veltīti tādām tēmām kā imigrantu “labturība”, LGBT personu tiesības un dženderisms. Piemēram, šī centra mājaslapā par „transfeministu aktīvisti” dēvētās Ines Lukac veiktajā pētījumā par LGBT personām – bēgļiem secināts, ka atteikums piešķirt bēgļa statusu šādām personām no Serbijas un Maķedonijas būtu nepamatots. Lai gan šajās valstīs nav bruņotu konfliktu, tomēr tajās valdot neiecietība, pat ja likumi aizsargājot LGBT personu tiesības.

Jāatgādina, ka krietni mazākas summas no valsts budžeta, ko bija plānots atvēlēt “Iļģu” koncertam un “Līvu” albumam, izpelnījās grandiozu sašutumu medijos un sabiedrībā, tostarp tās liberālajā daļā.

http://www.sif.gov.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=10338%3ANosledzies-izmeginajumprojekts-par-dzimuma-aspekta-ietekmes-analizi-valsts-un-pasvaldibu-budzeta-procesos-Latvija&catid=14%3AJaunumi&Itemid=186&lang=lv

https://oxfordresearch.se/publications/studie-av-asylsokande-hbt-personer-i-sverige/

2. Melnais humors – pieredzes apmaiņas komandējums, lai iepazītu Zviedriju kā labās prakses piemēru imigrācijas politikā:

http://www.sif.gov.lv/index.php…

3. Semināri par pedagoģisko darbs daudzkultūru klasēs:

http://www.sif.gov.lv/index.php…

4. Antidiskriminācijas plakāti – daži jēdzīgi, daži – ne tik ļoti…:

http://www.sif.gov.lv/index.php…

5. Dažādības veicināšana uzņēmējdarbībā Latvijā – pēc pētījuma un brošūras var noprast, ka principā vēlamais galaiznākums būtu kvotas darbaspēkam, jo uzņēmējiem pārmests, ka tikai x % mērķtiecīgi piesaista darbiniekus no dažādām sabiedrības grupām (dzimuma, etniskām utt.). Tiek runāts par sistemātisku dažādības vadības ieviešanu un auditu uzņēmumos. Rekomendē uzņēmumiem sadarboties ar NVO, kas var sniegt vērtīgu pieredzi dažādošanā.

http://www.sif.gov.lv/index.php…

https://issuu.com/…/docs/brosura_dazadibas_vadiba_nakotnes_p

6. Pētījums par to, kāpēc Latvijā vadošos amatos ir par maz sieviešu. Galarezultātā tapis “neatsverams” palīgs Latvijas ekonomikai – buklets uzņēmējiem ar ieteikumiem, kā vienādot vīriešu un sieviešu skaitu uzņēmumu valdēs.

http://www.sif.gov.lv/index.php…

http://www.sif.gov.lv/…/peti…/Safege_brochure_internetam.pdf

7. Par trešo valstu pilsoņu iesaisti, diskriminācijas novēršanu utt. Šeit pētīti arī termiņuzturēšanās atļauju pircēji, un ekspertes (Akule un Golubeva (Attīstībai/Par!)) gaužas par ļoti ierobežoto iespēju piedalīties politiskajos procesos, t.i., vēlēt un KANDIDĒT. Esot arī par maz NVO, kas tieši pārstāv imigrantus.

“Nepieciešamā rīcība: Attīstīt un atbalstīt izveidoto trešo valstu pilsoņu konsultatīvo institūciju darbību, kā arī veicināt pašu trešo valstu pilsoņu iniciatīvu attīstību sabiedriskās aktivitātes jomā. Turpināt diskusiju par nosacījumiem (t.sk. uzturēšanās ilgums, tiesiskais statuss, nodokļu maksājumi u.c.) trešo valstu pilsoņiem, lai iegūtu tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās un dibināt politiskās partijas.”

http://www.sif.gov.lv/…/tres…/Gramata_pilsonu_290615_web.pdf

8. Jau 2013. gadā gaida multikulturālismu Latvijā un rīko apmācības starpkultūru komunikācijā. Jāpiebilst, ka vismaz viena no figurējošajām ekspertēm – Liesma Ose (Attīstībai/Par!) – 2015. gadā parakstījusi t.s. “160 velkamistu vēstuli”. Imigrācija raksturota kā neizbēgams process un Latvija - kā “daudzkultūru sabiedrība”.

http://www.sif.gov.lv/…/20…/STARPKULTURU_KOMUNIKACIJA_lv.pdf

Uzskaitītas, piemēram, šādas bažas:

“Atskaitot sabiedriskās politikas centra Providus pētījumos pamatoto imigrantu aizstāvību, Latvijas sabiedrībā trūkst plaši izdiskutēta viedokļa par imigrantiem kā darbaspēka (kvalificēta un mazāk kvalificēta) resursu Latvijas demogrāfiskajā situācijā.

“Visnopietnākais šķērslis migrantiem kļūt par Latvijas pilsoņiem ir prasība atteikties no migrantu izcelsmes valsts pilsonības, proti, Latvija nepieļauj dubultpilsonību.”

Tiek atklāti reklamēts postmodernisms, kultūrfeminisms un tradicionālo uzskatu dekonstrukcija (tieši šādi termini arī tiek lietoti): “Dekonstrukciju iespējams īstenot tad, ja ideoloģiskās konstrukcijas, kurās pie varas esošie pamato pašu sludināto cilvēku un sociālo grupu hierarhiju, nepieņem kā dotas un neapšaubāmas. Tās tiek aplūkotas sociālā, vēsturiskā un politiskā kontekstā. Dekonstruētājs/a tekstā atklāj aizspriedumus (piem., visi vīrieši ir cūkas, visas sievietes ir dumjas „blondīnes”), novērtē tos kā problemātiskus un apšauba. Tā veidojas iekļaujošāka realitātes izpratne.”

“Modernā antropoloģija, socioloģija un citas sociālās zinātnes vairs neidentificē kultūru ar tautu.”

Citāti: “Kultūra nav kā acu krāsa vai pēdas izmērs, tradīcijas un paradumi arī mainās. Kā notiek pārmaiņas kultūrā? Pirmajā posmā sabiedriskās domas līderi, žurnālisti, politiķi noteiktu interešu grupu iespaidā pārdefinē sabiedrisko diskusiju pamatsimboliku, piemēram, par imigrantu tiesībām. Otrajā posmā šo vārdos nosaukto simbolisko pārmaiņu institucionalizē, ietver likumdošanā (imigrantu sociālās, ekonomiskās un politiskās līdzdalības tiesībās u.c.). Trešajā un absolūti nepieciešamajā posmā pārdefinētais simbols kļūst par sociālajā telpā mītošo cilvēku ikdienas dzīves sastāvdaļu (iecietību pret cilvēkiem, kas runā citā valodā un izskatās savādāk, ieaudzina ģimenē). Tagad varam pārdefinēt kultūru atbilstoši 21.gs. globalizētajai sociālajai realitātei.”

Un vēl viens: “Realitāte gan atšķiras no tā, ko konstruē konservatīvie domātāji un politikas veidotāji. Globālajā pasaulē, kas kļūst arvien plakanāka un kur robežas tiecas izplūst, sociālās identitātes, kā vecums, profesija, izglītība un citas, pakāpeniski ieņem etnisko identitāšu vēsturisko vietu.”

Un vēl viens: “21.gadsimtā neviena nacionālā kultūra vairs nav redzama un uztverama vēsturiski autentiskā veidā. Kā aplūkojām iepriekš, tā nemitīgi mainās un ietekmējas no citām – mijiedarbībā esošām kultūrām. Tāpēc skolā mācīt starpkultūru komunikāciju, informāciju par kultūrām smeļot no kultūras vēstures, piemēram, Starpkultūru komunikācijas un kultūrdialoga konteksts uz 19.gs. krievu literatūras šedevru bāzes, latviešu eposa ” Lāčplēsis”, franču impresionisma un līdzīgām
neapšaubāmām kultūras vēstures liecībām, nebūtu īsti godīgi. Mēs krāptu jauniešus, mācot to, kas dzīvo kultūras atmiņā, un nostādītu cilvēkus svešā kultūrvidē neērtā lomā.”

Krievvalodīgo "tiesību aizskārumu" pamato ar atsauci uz Borisa Cileviča (“Saskaņa”) pētījumu.

“To, ka vēsturiski esam daudzkultūru sabiedrība, vēstures gaitā gūtā “upura” trauma nacionāli orientētajiem politiķiem liedz skaļi atzīt. Un tam nāk līdzi visas jau labi zināmās problēmas, kuras izraisa tīksmināšanās par vēstures gaitā nodarītajām pārestībām un maziska atriebība, spēlējoties ar cilvēktiesību ierobežošanu izglītības, saziņas jomā krievvalodīgās minoritātes pārstāvjiem (VSSA paziņojums 2010. gadā sievietēm par bezmaksas dzemdes vēža skrīningu tikai latviešu valodā). Latvija ir parakstījusi un ratificējusi ar atrunām Vispārējo Mazākumtautību tiesību konvenciju, bet tās ieviešanas process ir aizkavēts politiskas gribas trūkuma dēļ, to apliecina ikgadējie ēnu ziņojumi un pētījumi (Muižnieks, 2007, 2010, Dimitrovs, Cilēvičs, 2008).”

Viss šis pētījums ir līdzīgā garā.

9. SIF pētnieka raksts ar piebildi: “Šis raksts satur nepiedienīgus vārdus un nav piemērots bērniem.”

http://www.sif.gov.lv/…/SIF/starpkulturu…/2013/raxts_nr3.pdf

“Noliegums nav risinājums. Jaunu sociālo konstrukciju radīšanā noder trešās vides
radīšana un/vai nosacījumu izvērtēšana.” u.c.

10. SIF pētnieces raksts par starpkultūru komunikāciju un “dažādības vadību”

http://www.sif.gov.lv/…/SIF/starpkulturu…/2013/raxts_nr2.pdf

“Jaunais gadsimts ienesis jaunu paradigmu maiņu – integrācija, abpusēja cieņa un iespēju vienlīdzība ir uzmanības centrā. Dažādība tiek apzināti izmantota, lai organizācijas mācītos un attīstītos. Organizācijas vairs nemeklē tikai augsti kvalificētus darbiniekus, bet arī darbiniekus, kuriem papildus augstai kvalifikācijai ir arī dažādas identitātes un kompetences.”

11. Projekts “EQUAL”

“Projekta mērķis bija mazināt sieviešu un vīriešu profesiju dalījumu un nodrošināt vienādas iespējas abu dzimumu pārstāvjiem darba tirgū.”

Analizēta sieviešu nodarbinātība mašīnbūvē, metālapstrādē un elektrotehnikā un dzimumlomu stereotipu ietekme uz to:

http://equal.sif.gov.lv/rezultati_stereotipi.html

Attēlā – SIF padomes loceklis Edgars Rinkēvičs

Novērtē šo rakstu:

108
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Stumdīšanās Rīgas domē

FotoŠobrīd lielākā uzmanība tiek pievērsta valdībai un tās sagatavotajam budžeta projektam, kas nesen tika iesniegts izskatīšanai Saeimā. Ir skaidrs, ka deputāti izmantos visas iespējas, lai izstāstītu tautai, cik ļoti visi par to rūpējas. Jo īpaši skaistas un emocionāli piesātinātas runas ir sagaidāmas no opozīcijā esošajām partijām un neatkarīgajiem deputātiem, tajā skaitā no ZZS un “Saskaņas” deputātiem.
Lasīt visu...

12

Runā, ka...

FotoCilvēce vēl nav noskaidrojusi, kas vai kurš bija pirmais. Kas bija pirmais, vista vai ola? Kā bija patiesībā, kurš to redzēja?
Lasīt visu...

21

Mazās partijas būs spiestas pieņemt arī “oligarhu” ziedojumus

FotoGrozījumi politisko partiju finansēšanas likumā ir mēģinājums “iekonservēt” pašreizējo politisko eliti un izslēgt no spēles mazās partijas. Jaunais likumprojekts veicinās administratīvo resursu izmantošanu politiskajā cīņā, kas neizbēgami novedīs pie varas stagnācijas.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: 10. oktobris

FotoPēc 2018.gada 6.oktobra sociāli politiskā dzīve ir ļoti intensīva. Tā tam ir jābūt. Atbilstoši tautas politiskajai gribai todien pie varas nāca manis dēvētā “6.oktobra paaudze”, un latviešiem šajā saulē sākās jauns laikmets. No 13. Saeimas deputātiem 65% tika ievēlēti pirmo reizi. Tas ir radikāls pagrieziens. Tas ir neapstrīdams pierādījums jauna laikmeta sākumam parlamentārā republikā. Un, lūk, jauns laikmets vienmēr sākas ar sociāli politisko procesu sakāpinātu intensitāti. Katru dienu ir kaut kas neparasti jauns un negaidīti jauns. Jaunie politiskie spēki vēlas pēc iespējas ātrāk visu piekārtot savam cilvēciskajam līmenim un profesionālajam līmenim. Viņi steidzas. Īpaši steidzas, apzinoties savu neleģimitāti visā sabiedrībā.
Lasīt visu...

21

Sarūgtināt Bordānu un atlikt partiju finansējuma pieaugumu līdz nākamās Saeimas ievēlēšanai

FotoAicināsim 13. Saeimas deputātus neatbalstīt sasteigtu likumprojektu, kas paredz būtisku valsts finansējuma palielinājumu politiskām partijām jau no nākamā gada!
Lasīt visu...

3

Uz kopējā fona "Repharm" ir tīri labs un valstiski nozīmīgs koncerns

FotoKatru gadu rudenī atrodas kāds, kas raksta apskatu par šādu tēmu. "Sagadīšanās pēc” katru rudeni farmācijas tirgus sašūpojas, notiek lielākas vai mazākas aktivitātes likumdošanā, normatīvajos aktos, īpašumu maiņā, ražotāju un tirgotāju attiecībās. Vārdu "sagadīšanās" es šeit lietoju tādēļ, ka rudenī tiek izstrādāts valsts budžets un budžetā nekad netiek pietiekami daudz naudas izdalīts medicīnai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ko gan citu darīt zaglim, kurš noķerts ar svešu maku rokā?

Šorīt notērēju pārdesmit minūtes laika, lai kļūtu par divsimt deviņdesmit un nezin kuro cilvēku, kurš...

Foto

Latvieši vairs nav "varoņu tauta", drīzāk jau kalpu un pielīdēju tauta

Politmafija Latvijā visu ir nostādījusi tā, ka nav iespējams dzīvot Latvijā un nebūt šīs mafijas...

Foto

Ziņojums par komandējumu uz Amerikas Savienotajām Valstīm no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim

Saskaņā ar Ministru prezidenta 2019.gada 19.augusta rīkojumu Nr.219 “Par Ilzes Viņķeles komandējumu” no 2019.gada...

Foto

Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

Latvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem...

Foto

Modernā banalitāte

Banalitāte ir oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums. Sastopama, tā teikt, arhaiska banalitāte – sen zināma un sen apnikusi banalitāte. Sastopama relatīvi jauna banalitāte – moderna...

Foto

Auniem ir jāzina, ko viņi nobada

Jebkura jauna partija mūsu valstī, kas gribēs izmainīt sapuvušo, smirdīgo oligarhu sistēmu, tiks norieta un samīdīta. Tāds pats liktenis sagaida...

Foto

Kādā veidā visiem aizbāztas mutes par Skultes gāzes termināļa afēru?

Nezināmu personu iecerētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būve ir krietni nokavēta, un pašlaik tas ir cinisks...

Foto

Partijas pamodušās no miega

Izskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to...

Foto

Objektīvā realitāte

Ko nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai...

Foto

Skumīgi, bet varbūt godīgi…

Pagājusi Skolotāju diena. Kā prasta ikdienība. Nekas no aizgājušo dienu dāsno mūžu un goda plākšņu salkanās godības nav mainījies. “Gada skolotājs”, “Zelta...

Foto

Mīļie draugi, dārgie skolotāji, apsveicu jūs Skolotāju dienā

Mīļie draugi! Dārgie skolotāji! Apsveicu jūs Skolotāju dienā! Mēs visi esam izgājuši caur skolotāju rokām - mēs vispār...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: intelektuālisma iznīdēšana

XX gadsimta otrajā pusē Rietumu civilizācijā sāka ieviesties jauna vērtību sistēma. Tā kļuva masveidīga. Jaunajā vērtību sistēmā kardināli izmainās attieksme pret...

Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība...

Foto

Apķēzīšanas dinamika

Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei...

Foto

NMPD atbilde par pirmās palīdzības apmācību valstī

Saistībā ar Pietiek publicēto rakstu vispirms jāuzsver, ka pirmās palīdzības apmācība ir valsts pārvaldes iestādes funkcija, nevis bizness, kā...

Foto

Kā Rīgā pulcējās “Aukstā kara 2.0” zaudētāji

„Dažās valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus,...

Foto

Jautrība valdošajā koalīcijā

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi...

Foto

Prātojums par "labo budžetu" un "sliktajiem baņķieriem"

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad...