Iesaki rakstu: 
Nu ko, dārgie draugi, cirks turpinās, bet resnās „Saskaņas” un „GKR” mordas un nobarotie kakli arvien vairāk tupejut un nagļejut! Redzot, cik cītīgi Bemhens, pametot Latvijas cietumu slimnīcu Olainē, iepako mazo nekam nevajadzīgo ledusskapīti advokāta autiņā, man tapa skaidrs, cik patiesībā zemiski ir savā būtībā visi šie tipiņi, kuriem pēdējā laikā neļauj mierīgi gulēt KNAB „aktīvisti”.
Arī Nils Ušakovs ar neko daudz neatšķiras no šī kampēju baru, ko it īpaši varam redzēt pēdējā laikā, piemēram, Nils uzskata, ka viņu mēģina gāzt latvieši, jo viņš ir krievs, tādejādi velkot paralēles ar LKS biedru un Kremļa propagandas mediju bazūnēto etnisko saspīlējumu Latvijā/Rīgā.
Nils mums mēģina iestāstīt, ka atbildība par bedrēm Rīgas ielās ir jāuzņemas pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, kas ikdienā dodas uz Rīgu savās darīšanās un tāpēc bojā „tikai” rīdziniekiem domātās ielas, bet paša Ušakova sirdsapziņa ir tīra. Nils, šaitans tāds, mēģina iestāstīt, ka ielām naudas nepietika, jo skolas, bērnudārzi, sporta halles un sazin kas vēl ir ticis kārtots un būvēts visu šo laiku. Citiem vārdiem sakot, muld uz velna paraušanu, jo Jēkabs viņam ne tikai min uz astes, bet arī to kārtīgi to svilina!
Izskatās, ka arī propagandas lauciņā Nils ir kļuvis tāds paviršs, jo nav jau īsti, ko likt pretī sagrautajai Rīgas infrastruktūrai, ja nu vienīgi pasaciņas par skaistajiem bērnudārziem un skolām, it sevišķi par to vienu latviešu skolu Čiekurkalnā, kuru plāno vērt ciet kaut kad tuvākā nākotnē, bet arī šiem stāstiem vairs īsti netic neviens, ja nu vienīgi viena otra pensijas vecuma tantiņa kaut kur Imantā vai Zolitūdē. Iespējams, ka pavasarī ap 9.maiju mūs sagaida kāds grandiozs koncerts kaut kur Lucavsalā vai Uzvaras parkā.
Man dabīgi rodas jautājums, kāpēc (?) ir tik grūti, gandrīz neiespējami „legāli” tikt vaļā no šiem korumpantiem - un ne jau tikai Rīgā vien. Nu labi, var jau būt, ka reizi četros gados par viņiem vienmēr nobalso viens otrs tūkstotis bļinčikus pārēdušos vatņiku, daži simti cerību pilni letiņu pāķu, kāds ducis nodzērušos lauķu un vēl divi/trīs desmiti bomžu, kas pārdevuši savas balsis par pāris eirām, un vēl viss „Rīgas satiksmes” personāls.
Acīmredzot kaut kas nav kārtībā ar sistēmu, kuru kāds ar gudru ziņu jau bija sācis veidot tūlīt uzreiz pēc PSRS sabrukšanas. Man liekas, ka PSRS sabrukuma rezultātā Latvijā saradās simtiem un tūkstošiem politisko un ideoloģisko bāreņu, kuri tika atrauti no komunisma krūts nipeļa, piemēram, eksprezidents Andris Bērziņš, Kurzemes itālis Aivars Lembergs, tulpjkopis dačņiks Andris Šķēle, LPSR Alens Delons – Anatolijs Gorbunovs, bundzinieks Ivars Godmanis, sportists Ainārs Šlesers, bārmeņi Kārlis Leiškalns un Raimonds Gerkens, lupatu un petrolejas tirgoņi Valērijs Kargins, Aleksandrs Lavents un Kirovs Lipmans, un vēl daudzas jo daudzas sarkano laiku atraugas, to skaitā čekas maisu bubuļi!
Tas, kas pašlaik notiek Rīgā, ir šīs neredzamās, bet tikai jaušamās sistēmas sekas. Vai šoreiz „labajiem spēkiem” izdosies? Nezinu, visticamāk, ka nē, bet cerība mirst pēdējā. Iespējams, lai kaut kas beidzot mainītos, Rīgā laikam būtu jāsabrūk kādam tiltam, bet arī tas, visticamākais, neko nedotu, jo Latvijas vidējais iedzīvotājs – tupais homos vulgaris moralis joprojām turpina iepirkties Maximā.
Atgriežoties pie Vaņkas Vstaņkas smaguma centra jautājuma, jāsaka, ka šeit viss notiek tāpat kā reiz kolaboracionisma un kangaru ziedu laikos Latvijā pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados. To pašu varēja labi redzēt nesenajā Ušakova atbalsta protesta laikā pie Rīgas Domes, kur uz improvizētajām kartupeļu kastēm kāpa un odas Nilam dziedāja gan krievu, gan latviešu mēlē ne tikai krievi, bet arī latvieši, piemēram, Sandris Bergmanis, kuru klātesošie vatņiki visticamāk nesaprata, jo viņš runāja tikai latviski, bet viņu kompensēja izbijusī LKS aktīviste Margarita Dragile, jo runāja tikai krieviski.
Tāpēc, Nil, tavi vaidi par vēršanos pret tevi, jo tu esi krievs, ir nevietā. Tu esi korumpants, un te nav runa par to, kurš te ir krievs vai latvietis, jo „Saskaņā” un „Saskaņas” atbalsta Amerika vadītajā korumpēto karsējmeiteņu klubiņā „GKR” netrūkst latviešu kolaboracionistu, kuri līdz šim ir pasargājuši Ušakovu no mēra amata zaudēšanas.
Seko mums 
Latvija nav sliktāka par citiem, nereti pat spējam būt labāki. Arī izdarīts daudz, lai mums būtu laba valsts, taču grūtības un atpalicību rada godīguma deficīts.
Pēdējās dienās sabiedrībā uzvirmojušas diskusijas par latviešu leģionāru vairodziņa izmantošanu Ogrē. Valsts drošības dienests izsaka bažas, bet vai šīs bažas tiešām ir pamatotas?
Minhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Sakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Neatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
