Iesaki rakstu: 
"Nejauši ievēroju, ka no Juglas ezera piekrastes pazudis metāla skatu tornis. Agrāk tas bija publiski pieejams, tad kādu laiku stāvēja aizslēgts. Tas bija labā tehniskā stāvoklī, salīdzinoši nesen celts," - šādu vēstījumu Pietiek saņēmis no kāda lasītāja, kurš vēl piebildis - ļoti līdzīgs tornis vecajam parādījies pārsimts metru attālajā privātīpašumā, tikai publiski pieejams tas vairs nav.
"Īsti nezinu, vai tornis ir pašvaldības īpašums, privātīpašums un vēl jo mazāk - kādēļ to vajadzēja pārvietot," uzskata lasītājs, kurš septembra sākumā par to apjautājies Rīgas domei.
12. septembrī pašvaldība atbildējusi, ka tornis pieņemts ekspluatācijā 2007. augustā, jau pēc nepilniem pieciem gadiem atzīts par bīstamu apmeklētājiem (neko tamlīdzīgu dzīvē neredzēju) un ticis lemts par tā nojaukšanu, bet tad izsniegta atļauja to pārvietot citur. "Varētu domāt, ka teritorijā aiz žoga apmeklētājiem bīstamais skatu tornis, piepeši būs kļuvis drošs," piebilst lasītājs.
Pietiek nu saņēmis izvērstu Rīgas domes skaidrojumu par torņa mistisko pārvietošanu, - publicējam to pilnībā:
"Pamatojoties uz Rīgas domes 2009. gada 16. jūnija lēmumu, starp Rīgas pašvaldību un SIA NN Jugla (turpmāk – Nomnieks) ir noslēgts zemes nomas līgums, ar kuru ir iznomāti četri zemesgabali Rīgā, Mazajā Juglas ielā (atrodas daļēji apstādījumu un dabas teritorijā un daļēji – Mazās Juglas ielas sarkano līniju robežās) 135 870 m² platībā; Rīgā, pie Piķurgas 49 217 m² platībā; Rīgā, Mazajā Juglas ielā 40 214 m² platībā un Rīgā, Mazajā Juglas ielā 7 292 m² platībā.
Zemesgabalu iznomāšanas mērķis ir teritorijas, tai skaitā zaļās zonas un atpūtas zonas uzturēšana un labiekārtošana. Saskaņā ar zemes nomas līguma noteikumiem Nomniekam jāveic zemesgabalu ierīcību un uzturēšanu saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, ievērojot Rīgas domes saistošo noteikumu prasības par Rīgas pilsētas teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu un Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.29 „Juglas ezera apsaimniekošanas noteikumi” prasības, bet meža zemes uzturēšanu un apsaimniekošanu atbilstoši Meža likumā noteiktajam.
Tāpat Nomniekam jānodrošina zemesgabalu publiska lietošana. Zemes nomas līgums paredz, ka uz iznomātajiem zemesgabaliem Nomniekam ir tiesības veikt esošo īslaicīgas lietošanas būvju renovāciju/rekonstrukciju vai jaunu īslaicīgas lietošanas būvju būvniecību, kas nepieciešamas apstādījumu un dabas teritorijas pamatfunkciju nodrošināšanai un teritorijas labiekārtošanai, saglabājot īslaicīgas lietošanas būvju statusu. Īslaicīgas lietošanas būves nav ierakstāmas zemesgrāmatā.
Pēc savas iniciatīvas Nomnieks 2007. gadā uzbūvēja skatu torni un lapeni kā teritorijas labiekārtojuma elementus (lēmumu par tā laika zemes iznomāšanu Rīgas dome bija pieņēmusi 2005. gada 8. martā). Skatu tornis un lapene izbūvēti par Nomnieka līdzekļiem un ir tā īpašums.
Iesniegumā Īpašuma departamentam 2011. g. 14. decembrī Nomnieks, atsaucoties uz pieredzi vairāku gadu garumā, raksta, ka būves tiek demolētas, apmeklētāji atstāj atkritumus un apdraud savas un citu dzīvības, bet Nomnieks nespēj nodrošināt kārtību un ir spiests durvis turēt aizslēgtas. Tāpēc, lai novērstu iespējamos nelaimes gadījumus (par kuriem Nomnieks būtu pilnībā atbildīgs), arī izteikts lūgums atļaut skatu torni un lapeni demontēt.
Ņemot vērā Nomnieka iesniegumu, kā arī to, ka zemes nomas līguma noteikumi neparedz saglabāt Nomnieka uzbūvēto skatu torni un lapeni, tika dota atļauja to nojaukšanai. Pēc šādas atļaujas saņemšanas Nomnieks pilnvaroja SIA ARCHdesign veikt torņa un lapenes demontāžas būvprojekta vadīšanu un skaņošanu Rīgas pilsētas būvvalde. Iesniegumā būvvaldei arī SIA ARCHdesign pamato demontāžas nepieciešamību ar to, ka objektos tiek pastāvīgi konstatēti vandālisma un piegružošanas fakti.
Ņemot vērā visus saņemtos dokumentus, Rīgas būvvalde akceptēja tehniskos projektus un izsniedza būvatļaujas skatu torņa un lapenes izbūvei uz privātpersonai piederoša zemesgabala Mazajā Juglas ielā b/n un to demontāžai iepriekšējā atrašanās vietā. Jāpiebilst, ka īslaicīgas lietošanas būvju ekspluatācijas termiņš ir pieci gadi, pēc šā termiņa beigām būves vai nu jānojauc, vai jāuzsāk termiņa pagarināšanas procedūra."
Jāpiebilst, ka SIA NN Jugla, kā rāda Lursoft dati, pieder pazīstamā IT komponenšu vairumtirgotāja Elko grupa īpašniekiem.
Foto - Julita Kluša, http://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?fvip=1547&vt=12
Seko mums 
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:
