Iesaki rakstu: 
"Nejauši ievēroju, ka no Juglas ezera piekrastes pazudis metāla skatu tornis. Agrāk tas bija publiski pieejams, tad kādu laiku stāvēja aizslēgts. Tas bija labā tehniskā stāvoklī, salīdzinoši nesen celts," - šādu vēstījumu Pietiek saņēmis no kāda lasītāja, kurš vēl piebildis - ļoti līdzīgs tornis vecajam parādījies pārsimts metru attālajā privātīpašumā, tikai publiski pieejams tas vairs nav.
"Īsti nezinu, vai tornis ir pašvaldības īpašums, privātīpašums un vēl jo mazāk - kādēļ to vajadzēja pārvietot," uzskata lasītājs, kurš septembra sākumā par to apjautājies Rīgas domei.
12. septembrī pašvaldība atbildējusi, ka tornis pieņemts ekspluatācijā 2007. augustā, jau pēc nepilniem pieciem gadiem atzīts par bīstamu apmeklētājiem (neko tamlīdzīgu dzīvē neredzēju) un ticis lemts par tā nojaukšanu, bet tad izsniegta atļauja to pārvietot citur. "Varētu domāt, ka teritorijā aiz žoga apmeklētājiem bīstamais skatu tornis, piepeši būs kļuvis drošs," piebilst lasītājs.
Pietiek nu saņēmis izvērstu Rīgas domes skaidrojumu par torņa mistisko pārvietošanu, - publicējam to pilnībā:
"Pamatojoties uz Rīgas domes 2009. gada 16. jūnija lēmumu, starp Rīgas pašvaldību un SIA NN Jugla (turpmāk – Nomnieks) ir noslēgts zemes nomas līgums, ar kuru ir iznomāti četri zemesgabali Rīgā, Mazajā Juglas ielā (atrodas daļēji apstādījumu un dabas teritorijā un daļēji – Mazās Juglas ielas sarkano līniju robežās) 135 870 m² platībā; Rīgā, pie Piķurgas 49 217 m² platībā; Rīgā, Mazajā Juglas ielā 40 214 m² platībā un Rīgā, Mazajā Juglas ielā 7 292 m² platībā.
Zemesgabalu iznomāšanas mērķis ir teritorijas, tai skaitā zaļās zonas un atpūtas zonas uzturēšana un labiekārtošana. Saskaņā ar zemes nomas līguma noteikumiem Nomniekam jāveic zemesgabalu ierīcību un uzturēšanu saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, ievērojot Rīgas domes saistošo noteikumu prasības par Rīgas pilsētas teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu un Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.29 „Juglas ezera apsaimniekošanas noteikumi” prasības, bet meža zemes uzturēšanu un apsaimniekošanu atbilstoši Meža likumā noteiktajam.
Tāpat Nomniekam jānodrošina zemesgabalu publiska lietošana. Zemes nomas līgums paredz, ka uz iznomātajiem zemesgabaliem Nomniekam ir tiesības veikt esošo īslaicīgas lietošanas būvju renovāciju/rekonstrukciju vai jaunu īslaicīgas lietošanas būvju būvniecību, kas nepieciešamas apstādījumu un dabas teritorijas pamatfunkciju nodrošināšanai un teritorijas labiekārtošanai, saglabājot īslaicīgas lietošanas būvju statusu. Īslaicīgas lietošanas būves nav ierakstāmas zemesgrāmatā.
Pēc savas iniciatīvas Nomnieks 2007. gadā uzbūvēja skatu torni un lapeni kā teritorijas labiekārtojuma elementus (lēmumu par tā laika zemes iznomāšanu Rīgas dome bija pieņēmusi 2005. gada 8. martā). Skatu tornis un lapene izbūvēti par Nomnieka līdzekļiem un ir tā īpašums.
Iesniegumā Īpašuma departamentam 2011. g. 14. decembrī Nomnieks, atsaucoties uz pieredzi vairāku gadu garumā, raksta, ka būves tiek demolētas, apmeklētāji atstāj atkritumus un apdraud savas un citu dzīvības, bet Nomnieks nespēj nodrošināt kārtību un ir spiests durvis turēt aizslēgtas. Tāpēc, lai novērstu iespējamos nelaimes gadījumus (par kuriem Nomnieks būtu pilnībā atbildīgs), arī izteikts lūgums atļaut skatu torni un lapeni demontēt.
Ņemot vērā Nomnieka iesniegumu, kā arī to, ka zemes nomas līguma noteikumi neparedz saglabāt Nomnieka uzbūvēto skatu torni un lapeni, tika dota atļauja to nojaukšanai. Pēc šādas atļaujas saņemšanas Nomnieks pilnvaroja SIA ARCHdesign veikt torņa un lapenes demontāžas būvprojekta vadīšanu un skaņošanu Rīgas pilsētas būvvalde. Iesniegumā būvvaldei arī SIA ARCHdesign pamato demontāžas nepieciešamību ar to, ka objektos tiek pastāvīgi konstatēti vandālisma un piegružošanas fakti.
Ņemot vērā visus saņemtos dokumentus, Rīgas būvvalde akceptēja tehniskos projektus un izsniedza būvatļaujas skatu torņa un lapenes izbūvei uz privātpersonai piederoša zemesgabala Mazajā Juglas ielā b/n un to demontāžai iepriekšējā atrašanās vietā. Jāpiebilst, ka īslaicīgas lietošanas būvju ekspluatācijas termiņš ir pieci gadi, pēc šā termiņa beigām būves vai nu jānojauc, vai jāuzsāk termiņa pagarināšanas procedūra."
Jāpiebilst, ka SIA NN Jugla, kā rāda Lursoft dati, pieder pazīstamā IT komponenšu vairumtirgotāja Elko grupa īpašniekiem.
Foto - Julita Kluša, http://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?fvip=1547&vt=12
Seko mums 
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
