Kur “pazuda” tagad apcietinātās Lūres iesniegums par noziegumiem VID vadībā un par ko tajā runa?
Pietiek lasītājs15.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms dažām dienām Pietiek publicēja dokumentu, kas, iespējams, kaut kā nejauši „noplūdis” no apcietinātās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes izmeklētājas Initas Lūres datora un met melnu ēnu uz VID iekšējās drošības vadību, - ar šā gada 7. jūniju datētu iesniegumu Valsts drošības dienestam (VDD). Varu pastāstīt lasītājiem, kas ar šo iesniegumu notika un par ko tieši tajā runa.
Iesniegumā pieminēts VID Iekšējās drošības pārvaldes priekšnieks Aigars Prusaks un viņa bijusī sieva Kristīne Prusaka-Brinkmane. Varu pastāstīt, ka VDD par šo iesniegumu bija izsaucis I. Lūri un sarunā tika atklāts, kas tās ir par lietām, kas minētas šajā iesniegumā. Uz pārrunām tikusi izsaukta arī K. Prusaka-Brinkmane, taču viņai izdevies ar VDD „nokārtot lietas”.
Taču interesanti ir tas, ka analoģisks iesniegums tika nodots finanšu ministram Jānim Reiram („Jaunā Vienotība”) un arī iesniegts prokuratūrā, taču šajā likumības uzraudzības iestādē esot “pazudis”.
Jāatzīmē, ka VDD I. Lūre iesniegumu nosūtījusi jau pēc sarunas ar VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes priekšnieku Kasparu Podiņu, kurš vārdos atbalstījis šādu rīcību, bet realitātē kā pārvaldes vadītājs nav rīkojies un nav vērsies pret K.Prusaku-Brinkmani.
Drīzāk, kā apstiprina informācijas avoti VID, ģenerālis bija apmierināts, ka, ja I. Lūrei izdotos šo tēmu attīstīt tālāk, tad viņam būtu kompromats, kuru varētu izmantot, kad pašam būtu izdevīgi.
Tātad, cik man zināms, šajā iesniegumā ir runa par divām lietām: 1) par lielu ekskluzīvo apģērbu tīklu, kurš nodarbojies arī ar naudas atmazgāšanu. Ir zināms, ka šajā lietā ir iesaistīts uzņēmums SIA “Rosalia”. Šajā krimināllietā uzraugošais prokurors ir Juris Galejs, kurš ir redzējis tos pierādījumus, kuros parādās kukuļu maksājumi augstām VID amatpersonām (esot tieši auditu vadītāji).
Par šo tika iedota informācija arī VID Iekšējās drošības pārvaldei. Mīklaini no krimināllietas šī informācija esot pazudusi. Bet drīz pēc tam sākušās represijas pret I. Lūres civilvīru un ģimenes locekļiem.
2) Par lietu, kur kratīšanas notika pie kāda pazīstama žurnālista un kāda pazīstama sabiedrisko attiecību nozares pārstāvja. Tur esot datoros atrasts kaut kas, kas norāda uz A.Prusaku un K.Prusaku-Brinkmani. Kas tieši – gan jau mēs uzzināsim. Zirnekļu cīņas burkā ir sākušās un tik drīz nebeigsies.
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
