Iesaki rakstu: 
Pagājušā gadā izveidojām kustību sieviešu ekonomiskai iespējošanai "Novatore" ar konkrētu mērķi – panākt, lai vairāk sieviešu ieņem vadības līmeņa amatus un arī pelna vairāk. Mēs to saucam par sieviešu ekonomisko iespējošanu.
Kāds varētu teikt: vai tiešām Latvijā ir ko darīt šajā jomā? Jā, ir. No "Top 500" Latvijas uzņēmumiem tikai 20% jeb 250 valdes locekļi ir sievietes1, un diemžēl tendence ir negatīva. Arī atalgojumā joprojām atpaliekam – Latvijā vidēji sievietes pelna par 22% mazāk2, kas nozīmē, ka faktiski divus mēnešus gadā tiek strādāts par brīvu.
Tā ir lielā bilde. Vai tā mūs apmierina? Nē. Tā tiešām ir neizmantota iespēja gan sievietēm, gan uzņēmumiem un ekonomikai kopumā.
Dažādi pētījumi norāda, ka sievietes augstākā līmeņa vadībā īsteno savu profesionālo potenciālu, aug un attīstās, kā arī kļūst finansiāli labāk nodrošinātas. Savukārt uzņēmumi, kuru vadībā ir dažādība, kļūst inovatīvāki un labāk pelnoši. Pēc "McKinsey" rādītājiem, pat ar 25% lielāku iespējamību pārsniegt nozares vidējos peļņas rādītājus.3
Ieguvēji būtu visi, ja mums būtu vairāk sieviešu kompāniju vadībā un viņas pelnītu vairāk.
Pozitīvo pārmaiņu iekustināšana ir komplekss un sistēmisks jautājums. Esmu daudz to pētījusi. Vispirms jau ir jāiedrošina pašas sievietes. Te var noderēt dažādas profesionālās izaugsmes, mentoringa, savstarpējā atbalsta un tīklošanas programmas. Arī mēs, "Novatore", pagājušā gada rudenī uzsākām "Mission: Executive" programmu – īpašu apmācību ciklu sievietēm, kur Latvijā veiksmīgas biznesa sievietes dalās ar saviem pieredzes stāstiem. Atsaucība bija tik milzīga, ka programmu turpinām.
Arī sistēmiski – pašās organizācijās ir jāievieš dažādības pieeja un stratēģijas. Gan tas, kā mēs atlasām darbiniekus, gan tas, kā veidojam komandas, virzām pa karjeras kāpnēm, gan arī ikdienā – ieklausāmies, cienām un mērķtiecīgi iesaistām izaugsmes un inovāciju procesos. Dažādības pieeja biznesa vadībā vairs nav tikai luksusa lieta. Principā tas ir biznesa attīstības jautājums.
Un, protams, arī publiskajā dienaskārtībā daudz aktīvāk ir jāvirza sieviešu ekonomiskās iespējošanas jautājums. Jau tagad gan "Nasdaq", gan daudzi investīciju fondi neuzsāk sarunas par investīcijām, ja ap galdu sēž tikai vīrieši. Tas ir "sarkanais karogs", kas signalizē, ka biznesa organizācija nav ilgtspējīga. Dažādība ir vērtība, un tā ir jāpopularizē sabiedrībā – "Novatore" aicina sākt ar sievietēm, bet turpat jau arī parasti ir vecumu, tautību, LGBT un citas iekļaujošas un uz attīstību vērstas vērtības.
Ko es secināju pēc "Novatore" "Mission: Executive" pirmā sasaukuma
Rudenī tikāmies ar vairāk nekā 150 sievietēm mūsu pirmajā "Mission: Executive" sasaukumā, daudzas no tām arī personīgi mentorēju.
Tas nebija arī liels pārsteigums, bet tomēr tik daudzas sievietes ir nepārliecinātas par savām spējām kļūt par augsta līmeņa vadītājām. Par to liecina arī augsta līmeņa atlašu kompāniju dati, piemēram, uz valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu amatiem kandidē dramatiski maz sieviešu. Ko darīt? Vispirms jau pašām sievietēm ir jāvēlas šo ambiciozie mērķi – kļūt par vadītāju un pelnīt vairāk. Un kādēļ ne? Kad tad vēl, ja ne tagad!
Bet viss sākas mūsu galvā. Nav jābūt vienai. Tādēļ sievietēm ir jārada ap sevi atbalsta sistēmas iedrošinājumam – pieredzes apmaiņa un atklātas sarunas ar augsta līmeņa profesionālēm, mentorings iedrošinājumam, kā arī, un tas ir īpaši svarīgi, – tīklošanās ar profesionālēm ar skaidru karjeras izaugsmes kultūru.
Un, atgriežoties pie jautājuma par karjeru un naudu, – tas noteikti nav pašmērķis. Lielais mērķis ir sava profesionālā un personiskā potenciāla īstenošana un pozitīvas ietekmes radīšana plašāk sabiedrībā.
1 Lursoft: https://blog.lursoft.lv/2020/02/12/sievietes-latvijas-biznesa-no-maziem-uznemumiem-lidz-lideriem/.
2 https://lvportals.lv/dienaskartiba/329601-sievietes-videji-pelna-par-22-mazak-neka-viriesi-2021.
3 Diversity Wins, McKinsey & Company, 2020 McKinsey & Company, 2020: https://www.mckinsey.com/~/media/mckinsey/featured%20insights/diversity%20and%20inclusion/diversity%20wins%20how%20inclusion%20matters/diversity-wins-how-inclusion-matters-vf.pdf.
Seko mums 
Jau atkal jārunā par pensijām. Tā Latvijā aizvien ir aktuāla tēma. Taču šoreiz nevis par indeksāciju vai vecuma robežām, bet par veselu sociālo grupu, kuru valsts pirms 30 gadiem "apšmauca".
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
