Iesaki rakstu: 
Pagājušā gadā izveidojām kustību sieviešu ekonomiskai iespējošanai "Novatore" ar konkrētu mērķi – panākt, lai vairāk sieviešu ieņem vadības līmeņa amatus un arī pelna vairāk. Mēs to saucam par sieviešu ekonomisko iespējošanu.
Kāds varētu teikt: vai tiešām Latvijā ir ko darīt šajā jomā? Jā, ir. No "Top 500" Latvijas uzņēmumiem tikai 20% jeb 250 valdes locekļi ir sievietes1, un diemžēl tendence ir negatīva. Arī atalgojumā joprojām atpaliekam – Latvijā vidēji sievietes pelna par 22% mazāk2, kas nozīmē, ka faktiski divus mēnešus gadā tiek strādāts par brīvu.
Tā ir lielā bilde. Vai tā mūs apmierina? Nē. Tā tiešām ir neizmantota iespēja gan sievietēm, gan uzņēmumiem un ekonomikai kopumā.
Dažādi pētījumi norāda, ka sievietes augstākā līmeņa vadībā īsteno savu profesionālo potenciālu, aug un attīstās, kā arī kļūst finansiāli labāk nodrošinātas. Savukārt uzņēmumi, kuru vadībā ir dažādība, kļūst inovatīvāki un labāk pelnoši. Pēc "McKinsey" rādītājiem, pat ar 25% lielāku iespējamību pārsniegt nozares vidējos peļņas rādītājus.3
Ieguvēji būtu visi, ja mums būtu vairāk sieviešu kompāniju vadībā un viņas pelnītu vairāk.
Pozitīvo pārmaiņu iekustināšana ir komplekss un sistēmisks jautājums. Esmu daudz to pētījusi. Vispirms jau ir jāiedrošina pašas sievietes. Te var noderēt dažādas profesionālās izaugsmes, mentoringa, savstarpējā atbalsta un tīklošanas programmas. Arī mēs, "Novatore", pagājušā gada rudenī uzsākām "Mission: Executive" programmu – īpašu apmācību ciklu sievietēm, kur Latvijā veiksmīgas biznesa sievietes dalās ar saviem pieredzes stāstiem. Atsaucība bija tik milzīga, ka programmu turpinām.
Arī sistēmiski – pašās organizācijās ir jāievieš dažādības pieeja un stratēģijas. Gan tas, kā mēs atlasām darbiniekus, gan tas, kā veidojam komandas, virzām pa karjeras kāpnēm, gan arī ikdienā – ieklausāmies, cienām un mērķtiecīgi iesaistām izaugsmes un inovāciju procesos. Dažādības pieeja biznesa vadībā vairs nav tikai luksusa lieta. Principā tas ir biznesa attīstības jautājums.
Un, protams, arī publiskajā dienaskārtībā daudz aktīvāk ir jāvirza sieviešu ekonomiskās iespējošanas jautājums. Jau tagad gan "Nasdaq", gan daudzi investīciju fondi neuzsāk sarunas par investīcijām, ja ap galdu sēž tikai vīrieši. Tas ir "sarkanais karogs", kas signalizē, ka biznesa organizācija nav ilgtspējīga. Dažādība ir vērtība, un tā ir jāpopularizē sabiedrībā – "Novatore" aicina sākt ar sievietēm, bet turpat jau arī parasti ir vecumu, tautību, LGBT un citas iekļaujošas un uz attīstību vērstas vērtības.
Ko es secināju pēc "Novatore" "Mission: Executive" pirmā sasaukuma
Rudenī tikāmies ar vairāk nekā 150 sievietēm mūsu pirmajā "Mission: Executive" sasaukumā, daudzas no tām arī personīgi mentorēju.
Tas nebija arī liels pārsteigums, bet tomēr tik daudzas sievietes ir nepārliecinātas par savām spējām kļūt par augsta līmeņa vadītājām. Par to liecina arī augsta līmeņa atlašu kompāniju dati, piemēram, uz valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu amatiem kandidē dramatiski maz sieviešu. Ko darīt? Vispirms jau pašām sievietēm ir jāvēlas šo ambiciozie mērķi – kļūt par vadītāju un pelnīt vairāk. Un kādēļ ne? Kad tad vēl, ja ne tagad!
Bet viss sākas mūsu galvā. Nav jābūt vienai. Tādēļ sievietēm ir jārada ap sevi atbalsta sistēmas iedrošinājumam – pieredzes apmaiņa un atklātas sarunas ar augsta līmeņa profesionālēm, mentorings iedrošinājumam, kā arī, un tas ir īpaši svarīgi, – tīklošanās ar profesionālēm ar skaidru karjeras izaugsmes kultūru.
Un, atgriežoties pie jautājuma par karjeru un naudu, – tas noteikti nav pašmērķis. Lielais mērķis ir sava profesionālā un personiskā potenciāla īstenošana un pozitīvas ietekmes radīšana plašāk sabiedrībā.
1 Lursoft: https://blog.lursoft.lv/2020/02/12/sievietes-latvijas-biznesa-no-maziem-uznemumiem-lidz-lideriem/.
2 https://lvportals.lv/dienaskartiba/329601-sievietes-videji-pelna-par-22-mazak-neka-viriesi-2021.
3 Diversity Wins, McKinsey & Company, 2020 McKinsey & Company, 2020: https://www.mckinsey.com/~/media/mckinsey/featured%20insights/diversity%20and%20inclusion/diversity%20wins%20how%20inclusion%20matters/diversity-wins-how-inclusion-matters-vf.pdf.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
