Iesaki rakstu: 
Pagājušā gadā izveidojām kustību sieviešu ekonomiskai iespējošanai "Novatore" ar konkrētu mērķi – panākt, lai vairāk sieviešu ieņem vadības līmeņa amatus un arī pelna vairāk. Mēs to saucam par sieviešu ekonomisko iespējošanu.
Kāds varētu teikt: vai tiešām Latvijā ir ko darīt šajā jomā? Jā, ir. No "Top 500" Latvijas uzņēmumiem tikai 20% jeb 250 valdes locekļi ir sievietes1, un diemžēl tendence ir negatīva. Arī atalgojumā joprojām atpaliekam – Latvijā vidēji sievietes pelna par 22% mazāk2, kas nozīmē, ka faktiski divus mēnešus gadā tiek strādāts par brīvu.
Tā ir lielā bilde. Vai tā mūs apmierina? Nē. Tā tiešām ir neizmantota iespēja gan sievietēm, gan uzņēmumiem un ekonomikai kopumā.
Dažādi pētījumi norāda, ka sievietes augstākā līmeņa vadībā īsteno savu profesionālo potenciālu, aug un attīstās, kā arī kļūst finansiāli labāk nodrošinātas. Savukārt uzņēmumi, kuru vadībā ir dažādība, kļūst inovatīvāki un labāk pelnoši. Pēc "McKinsey" rādītājiem, pat ar 25% lielāku iespējamību pārsniegt nozares vidējos peļņas rādītājus.3
Ieguvēji būtu visi, ja mums būtu vairāk sieviešu kompāniju vadībā un viņas pelnītu vairāk.
Pozitīvo pārmaiņu iekustināšana ir komplekss un sistēmisks jautājums. Esmu daudz to pētījusi. Vispirms jau ir jāiedrošina pašas sievietes. Te var noderēt dažādas profesionālās izaugsmes, mentoringa, savstarpējā atbalsta un tīklošanas programmas. Arī mēs, "Novatore", pagājušā gada rudenī uzsākām "Mission: Executive" programmu – īpašu apmācību ciklu sievietēm, kur Latvijā veiksmīgas biznesa sievietes dalās ar saviem pieredzes stāstiem. Atsaucība bija tik milzīga, ka programmu turpinām.
Arī sistēmiski – pašās organizācijās ir jāievieš dažādības pieeja un stratēģijas. Gan tas, kā mēs atlasām darbiniekus, gan tas, kā veidojam komandas, virzām pa karjeras kāpnēm, gan arī ikdienā – ieklausāmies, cienām un mērķtiecīgi iesaistām izaugsmes un inovāciju procesos. Dažādības pieeja biznesa vadībā vairs nav tikai luksusa lieta. Principā tas ir biznesa attīstības jautājums.
Un, protams, arī publiskajā dienaskārtībā daudz aktīvāk ir jāvirza sieviešu ekonomiskās iespējošanas jautājums. Jau tagad gan "Nasdaq", gan daudzi investīciju fondi neuzsāk sarunas par investīcijām, ja ap galdu sēž tikai vīrieši. Tas ir "sarkanais karogs", kas signalizē, ka biznesa organizācija nav ilgtspējīga. Dažādība ir vērtība, un tā ir jāpopularizē sabiedrībā – "Novatore" aicina sākt ar sievietēm, bet turpat jau arī parasti ir vecumu, tautību, LGBT un citas iekļaujošas un uz attīstību vērstas vērtības.
Ko es secināju pēc "Novatore" "Mission: Executive" pirmā sasaukuma
Rudenī tikāmies ar vairāk nekā 150 sievietēm mūsu pirmajā "Mission: Executive" sasaukumā, daudzas no tām arī personīgi mentorēju.
Tas nebija arī liels pārsteigums, bet tomēr tik daudzas sievietes ir nepārliecinātas par savām spējām kļūt par augsta līmeņa vadītājām. Par to liecina arī augsta līmeņa atlašu kompāniju dati, piemēram, uz valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu amatiem kandidē dramatiski maz sieviešu. Ko darīt? Vispirms jau pašām sievietēm ir jāvēlas šo ambiciozie mērķi – kļūt par vadītāju un pelnīt vairāk. Un kādēļ ne? Kad tad vēl, ja ne tagad!
Bet viss sākas mūsu galvā. Nav jābūt vienai. Tādēļ sievietēm ir jārada ap sevi atbalsta sistēmas iedrošinājumam – pieredzes apmaiņa un atklātas sarunas ar augsta līmeņa profesionālēm, mentorings iedrošinājumam, kā arī, un tas ir īpaši svarīgi, – tīklošanās ar profesionālēm ar skaidru karjeras izaugsmes kultūru.
Un, atgriežoties pie jautājuma par karjeru un naudu, – tas noteikti nav pašmērķis. Lielais mērķis ir sava profesionālā un personiskā potenciāla īstenošana un pozitīvas ietekmes radīšana plašāk sabiedrībā.
1 Lursoft: https://blog.lursoft.lv/2020/02/12/sievietes-latvijas-biznesa-no-maziem-uznemumiem-lidz-lideriem/.
2 https://lvportals.lv/dienaskartiba/329601-sievietes-videji-pelna-par-22-mazak-neka-viriesi-2021.
3 Diversity Wins, McKinsey & Company, 2020 McKinsey & Company, 2020: https://www.mckinsey.com/~/media/mckinsey/featured%20insights/diversity%20and%20inclusion/diversity%20wins%20how%20inclusion%20matters/diversity-wins-how-inclusion-matters-vf.pdf.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
