Kur divreiz gadā pazūd atkarības ārstēšanas medikaments?

Pietiek jau ziņoja, ka pamatīgu problēmu neilgi pirms Ziemassvētkiem sagādāja Veselības ministrija un VSIA Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs, ar kuru slēdz līgumu par valsts Buprenorfīna aizvietojošās terapijas programmu cilvēkiem, kuri ir atkarīgi no narkotikām, nozīmējot katram individuālu ikdienas devu. Ārstu konsīlija izrakstītais medikaments Subutex pazuda no Rīgas un rajonu aptiekām, kā arī no bāzes jau pirms 20. decembra ar paskaidrojumu, ka tas parādīsies tikai janvāra vidū vai pat beigās.

Izrādās, ka cilvēkiem, kas cenšas tikt vaļā no narkotiku atkarības, jau vairākus gadus divas reizes gadā jāpiedzīvo nepatīkams pārsteigums, kad viņiem īpašas valsts komisijas izrakstītais medikaments aptiekās gluži vienkārši nav pieejams. Visdramatiskākā situācija izveidojusies pērnā gada nogalē, lai gan Subutex piegādes tiek apturētas regulāri divas reizes gadā – vasarā, kad ražotājam ir atvaļinājumu laiks, un gadu mijā.

Kā skaidro Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskā dienesta ambulatori konsultatīvās nodaļas vadītāja Inga Landsmane, problēmas ar šo zāļu piegādes nepārtrauktību tiešām esot regulāri divas reizes gadā, bet šoreiz situācija bijusi visdramatiskākā. Viņa uzsver, ka pacienti un arī mediķi ir pilnībā atkarīgi no zāļu ražotāja Reckitt Benckiser, kuriem regulāras un nepārtrauktas medikamenta piegādes mazajam Latvijas tirgum nešķietot īpaši svarīgas. Latvijā šajā programmā 2013.gada beigās, pēc Landsmanes sniegtās informācijas, bija iesaistīti 110 pacientu, un pagājušā gada laikā terapijas saņēmēju skaits varētu būt palielinājies par 20%.

„Lai arī viņi mēģina vainot mūs, ka nav laikus sniegtas ziņas par nepieciešamo daudzumu, tomēr tā nav taisnība. Mēs ļoti savlaicīgi prognozējam pacientu skaita izmaiņas un par to informējam gan vairumtirgotāju Tamro, gan zāļu ražotāju,” uzsver mediķe.

Tā kā šīs zāles nav iekļautas valsts kompensējamo medikamentu sarakstā, valstiskā līmenī regulēt preparāta piegādes regularitāti nav iespējams, norāda Veselības ministrijas sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Šneiders. Šis medikaments, lai arī to var saņemt tikai ar ārstu komisijas slēdzienu un tā izrakstīšana tiek stingri uzraudzīta, tomēr ir pilnībā jāapmaksā pašam pacientam, kas ik mēnesi prasa ap 350 eiro. Valsts kompensē krietni lētāko tā dēvēto vecās paaudzes medikamentu Metadons, ko arī izmanto narkotiku atkarības ārstēšanā kā aizvietotājterapijas līdzekli, tomēr pēdējā laikā narkologi dod priekšroku Subutex un arī vēl jaunākas paaudzes preparātam Suboxone.

Kā skaidro Landsmane, jaunajiem medikamentiem ir mazāk blakusparādību, kā arī to lietošana ir vienkāršāk savienojama ar pacienta dzīves stilu, jo to tablešu formā var iegādāties aptiekās un lietot mājās, kamēr pēc Metadona ik dienas jāierodas ārstniecības iestādē un to drīkst lietot tikai mediķu visstingrākajā uzraudzībā. Vai pacientam noteikt valsts apmaksāto Metadona terapiju vai piemērot jaunākos preparātus, izvēlas konsīlijs trīs ārstu sastāvā, piedaloties arī pašam pacientam. Izvēloties terapiju, tiek ņemtas vērā ne tikai medikamenta farmakoloģiskās priekšrocības, bet arī pacienta spēja zāles iegādāties, skaidro narkoloģe. Tomēr regulāro zāļu iztrūkumu aptiekās mediķi terapijas izvēlē nevar īsti ņemt vērā: ražotājs vienmēr sola nodrošināt regulāras un nepārtrauktas piegādes nepieciešamajā apjomā.

Lai gan Subutex aizvietotāju jau sākuši laist klajā arī citi ražotāji, kuri piedāvā ģenēriķus, tomēr nevienam no tiem neesot bijusi interese to piedāvāt Latvijas tirgū. Tas arī ir iemesls, kādēļ citās Eiropas valstīs šo medikamentu var iegādāties par zemāku un pat krietni zemāku (trīs līdz četras reizes) cenu nekā Latvijā. Savukārt Suboxone joprojām aizsargā izgudrotāja licences līgums, kā arī solījums, ka ražotājs nepieļaus tā nonākšanu nelegālā tirgū vai lietošanu bez ārsta ziņas, ko varētu izmantot narkomāni, lai ar šo medikamentu tiktu pie kārtējās devas.

Landsmane žēlojas, ka Latvija ir pilnībā atkarīga no viena ražotāja un nekādi nevar situāciju ietekmēt, lai gan šoreiz situācijas risināšanā ar zāļu ražotāju iesaistījusies pat Veselības ministrija un pēc vairākkārtīgiem un uzstājīgiem lūgumiem ražotājs esot apsolījis, ka jau otrdien krava izbrauks no Lielbritānijas ceļā uz Latviju.

Ja šis medikaments būtu iekļauts valsts kompensējamo zāļu sarakstā, ar ražotāju varētu slēgt līgumu un arī prasīt konkrētu atbildību, taču jau sešus gadus Latvijas narkologi ar šādu lūgumu pie valsts budžeta veidotājiem nav vērsušies.

Pēdējo reizi šāds ierosinājums bijis 2008.gadā, kad tas tika noraidīts, taču tagad, kad ekonomika sāk atdzīvoties un valsts budžetā jau tiek atrasti līdzekļi arvien vairāk jomām, kurās ekonomiskās krīzes laikā tos atņēma vai nebija iespējams piešķirt no jauna, ne Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs, ne par aizvietotājterapijas programmu atbildīgie, ne narkologu biedrība vai kāda cita organizācija nav sniegusi priekšlikumu iekļaut šo medikamentu kompensējamo medikamentu sarakstā, lai gan valsts budžetā tas prasītu vien pusmiljonu eiro gadā, pieņemot, ka pacientu skaits palielinās līdz 150. 

Novērtē šo rakstu: