Kur aug kājas LLU pētījumiem par Covid? Vai tik ne no Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Ilmāra Dūrīša?
Pietiek lasītājs24.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kur aug kājas Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) diletantiskajiem pētījumiem par bietēm un kaķu Covid? Sāk iezīmēties, ka nodokļu maksātāju naudas dalīšanā “savējiem” īpaši centīgi piestrādājis Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts un LLU profesors Ilmārs Dūrītis.
Ne vienu vien sabiedrības pārstāvi nesen izbrīnīja publiskajā telpā nejauši nonākušais Latvijas Lauksaimniecības universitātes veiktais pētījums par Covid-19. Medijos vīdēja LLU diletantiski veiktās biešu un gurķu pagatavošanas receptes, kas tika uzdotas par zinātnisko pētījumu. Sabiedrība bija sašutusi. Sašutumu vēl lielāku darīja pētījuma izmaksas. Tas izmaksāja 500 000 jeb pusmiljonu eiro nodokļu maksātāju naudas un tika veikts Valsts pētījumu programmas Covid-19 seku mazināšanās ietvaros.
Taču tas nav vienīgais pētījums, kurā “sekmīgi” tikuši iekšā LLU. Otrs pētījums tiek realizēts sadarbībā ar pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu BIOR. Šajā pētījumā LLU, kā teikts BIOR mājaslapā, īpašu uzmanību pievērš SARS-COV2 vīrusa klātbūtnei mājdzīvnieku populācijā. Izsakoties vienkāršāk – vetārsti pēta Covid-19 izplatību kaķos, suņos, ūdelēs, trušos, govīs un cūkās. Arī šis pētījums Latvijas nodokļu maksātājiem apgājies “nieka” 500 000 eiro.
Jau izsludinot konkursu uz Valsts pētījumu programmu finansējumu, klīda baumas, ka naudas dalīšana būs izteikti politiska. Aizdomas sāk apstiprināties. Naudas dalīšanā aktīvi esot iesaistījies Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis. Toreizējā veselības ministre Ilze Viņķele neesot vēlējusies iedziļināties pētījumos, bet uzticējusies savas partijas biedram, kārtējam “ekspertam” Ilmāram Dūrītim.
“Eksperts” Dūrītis ir darījis visu, lai Covid nauda tiktu piešķirta arī viņa otrai darba vietai – Latvijas Lauksaimniecības universitātei un it sevišķi tās Veterinārmedicīnas fakultātei. Dūrītis joprojām LLU ieņem dažādus amatus un saņem par to atalgojumu, turklāt agrāk bijis šīs fakultātes dekāns. Tas vedina domāt par kārtējo Ilmāra Dūrīša interešu konfliktu un naudas lobēšanu savējiem. Dūrīša āža kāja spraucas laukā no LLU pētījumiem.
Deputātam Dūrītim interešu konflikti nav sveši. KNAB 2020. gada septembrī jau vienreiz sodīja Ilmāru Dūrīti par interešu konflikta novēršanas likuma pārkāpumu, savienojot Saeimas deputāta amatu ar LLU Profesoru padomes priekšsēdētāja un Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra amatu.
Dūrīti tas nepārmācīja. Tas nemazināja arī viņa alkatību un varaskāri. Tagad viņš kopā ar domu biedru grupu rosinot mainīt likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, lai ļautu deputātiem un ministriju uzraugošajiem ierēdņiem strādāt augstskolās, kuras tie pārrauga un kurās saņem algu.
Atgriezīsimies pie Valsts pētījumu programmām. Ministru kabinets 2029.gada 19.maijā pieņēma lēmumu par Valsts pētījumu programmām Covid-19 seku mazināšanai. Lēmuma anotācijā bija teikts, ka “programmas ietvaros tiks radītas zinātniskas prognozes Latvijai par tālākās rīcības scenārijiem 2020. gada rudenī, 2021. un 2022. gadā, tajā skaitā kā pārvarēt jaunus saslimšanas uzliesmojumus, kā rezultātā tiks radīti labvēlīgi apstākļi Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai un ekonomiskās izaugsmes stimulēšanai”.
Mums jājūtas gandarītiem, ka Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētnieki būs bruģējuši Latvijas ilgtermiņa attīstību un ekonomisko izaugsmi ar kaķu, suņu, govju un cūku Covid testiem un pareizi sagrieztiem biešu un gurķu salātiem. Mājdzīvniekus mēs mīlam, un saknes ir jāēd…
Tikai ar nožēlu jāatzīst, ka tas notiek laikā, kad simtiem cilvēku ar grūtībām saņem vai pat nesaņem dīkstāves pabalstus, simtiem ģimeņu ir zaudējušas darbu un iztikas līdzekļus, simtiem ārstu uz izdegšanas robežas joprojām cīnās par pacientu dzīvībām, saņemot par savu darbu tikai grašus. Tas notiek brīdī, kad skolotāji turpina cīnīties par skolēnu sekmēm, strādājot attālināti un cerot, ka ministrija reiz samaksās par papildu slodzi.
Profesor Dūrīti, vai tā ir Jūsu āža kāja, kas lien laukā no LLU diletantiskajiem pētījumiem? Vai tiešām tā bija Jūs personiskā ieinteresētība cilvēku dzīvību glābšanai plānoto naudu šķērdēt paša pārstāvētajai augstskolai un fakultātei? Vai tiešām Jūs alkstat pašlabumu uz citu cilvēku dzīvību rēķina? Un kāda ir apvienības “Attīstībai/Par” politiskā atbildība par naudas izšķērdēšanu?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
