Kundzei ar 155 000 eiro uzkrājumiem savajagas 661 eiro vērtu "iPhone 6" uz valsts rēķina
PIETIEK07.05.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par jauno Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra valdes locekli 23. aprīlī kļuvusī Daiga Falkane savas darba gaitas jaunajā valsts amatā sākusi ar "darba vajadzībām" nepieciešama, 661 eiro vērta Apple iPhone 6 viedtālruņa uz valsts rēķina. Šo "vajadzību" īpaši zīmīgu padara fakts, ka jaunā valdes locekle, maigi izsakoties, nav trūcīga - viņa deklarējusi 155 tūkstošu eiro lielus uzkrājumus.
Pēc tam, kad Pietiek rīcībā nonāca ziņas par Falkanes valsts darba gaitām nepieciešamā dārgā aksesuāra iegādi, pirmais Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra skaidrojums bija - šāds telefons esot noteikti bijis vajadzīgs "darba vajadzībām" un "konkrētas prasības par mobilā tālruņa konkrētu modeli no valdes locekles Daigas Falkanes nav bijušas".
Savukārt īpaši interesants bija sekojušais skaidrojums par tieši šāda telefona iegādi: "Konkrētais modelis tika atzīts par vajadzīgu gan tādēļ, ka tam ir ļoti ilgs mūžs, gan iespējas tam pievienot jaunas tehnoloģijas (aplikācijas), gan tādēļ, ka valdes locekles darba specifika (ņemot vērā arī uzņēmuma specifiku) ir cieši saistīta ar tehnoloģiju sniegto iespēju izmantošanu."
Tā kā iPhone 6 parādījās tirdzniecībā tikai pagājušajā gadā, Pietiek ieinteresēja - ar kādām prognozēšanās iemaņām Falkane un viņas kolēģi noteikuši, ka tam noteikti ir ilgs mūžs.
Jaunais centra skaidrojums par dārgo mantiņu Falkanes vajadzībām jau bija cits: "Mobilais tālrunis Apple iPhone 6 tika izraudzīts balstoties uz iepriekšējo pieredzi un tā piedāvāto funkcionalitāti. Šajā gadījumā atbildot uz jautājumu kāpēc tieši šis tālrunis tika izvēlēts - mēs neesam tehnoloģiju eksperti kas var izvērtēt vai citas tirgū pieejamās tālruņa kompānijas un to piedāvātie tālruņa modeļi ir labāki vai sliktāki, iegādes brīdī galveno lomu noteica līdzšinējā pieredze."
Interesanti, ka pēdējā publiski pieejamā Falkanes amatpersonas deklarācija, kas datēta ar pagājušā gada 30. aprīli, rāda, ka viņa mierīgi būtu varējusi atļauties sev jaunu iPhone arī uz pašas, ne obligāti uz valsts un nodokļu maksātāju rēķina.
Deklarācija rāda, ka Falkanes īpašumā ir divi zemesgabali un viena būve Iecavas novadā, viena būve Rīgā un viens zemesgabals Ķekavas novadā. Savukārt Nordea bankā Falkanei uzkrāta ievērojama summa - 155 tūkstoši eiro, kas būtiski pārsniedz viņas deklarētās parādsaistības (105 tūkstoši eiro).
Nekādus pašas Falkanes skaidrojumus Pietiek saņemt neizdevās, savukārt meteoroloģijas centrs pagaidām nav atbildējis uz jautājumiem, tieši kādiem amata pienākumiem nepieciešams tieši iPhone jaunākais modelis un kādus tieši valdes locekles darba pienākumus Falkane ar šo tālruni pildīs.
Foto no http://www.latviaspb.ru/fi/helsinki/viesti/kuvat/18-01-2008/?print=on
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
