Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sekojot līdzi Kultūras ministrijas darbībai, līdzās vajadzīgām un noderīgām lietām mēs diemžēl saskatām daudz kaitniecisku aktivitāšu, kas ir vērstas pret latviešu tautas nacionālajām interesēm un latviskajām vērtībām. Īpaši tās izpaužas darbībās, kas saistītas ar tā saukto „sabiedrības integrāciju” un dažādu veida atbalsta nodrošināšanu imigrantiem, ar ko var iepazīties ministrijas interneta vietnē https://www.km.gov.lv/lv.

Par šīm darbībām mēs gatavojam vairākus jautājumus, kurus tuvākajā laikā arī uzdosim. Taču šobrīd mums jau ir sagatavoti konkrēti jautājumi par kultūras ministrijas pārraudzīto nodibinājumu, kas pārdala valsts budžeta līdzekļus dažādām ar kultūras dzīvi saistītām iniciatīvām – „Valsts Kultūrkapitāla fonds” (VKKF).

Esam pamanījuši, ka VKKF programmu ietvaros nodokļu maksātāju līdzekļi ļoti lielos apmēros tiek novirzīti, lai finansētu projektus, kam ne vien nav gandrīz nekāda sakara ar latviešu kultūru, bet kas ir klaji naidīgi latviešu tautas interesēm, nacionālajai identitātei un kas atklāti vēršas pret Satversmi, tradicionālajām vērtībām, nacionālām idejām, nacionālu valstiskumu, propagandējot sabiedrības deģenerāciju, seksuālo izlaidību un nacionālu nihilismu.

Projektu, kas atbilst augšā minētajam raksturojumam, un kas tiek finansēti no kultūras ministrijas līdzekļiem nav maz, un tos var atrast šeit: http://www.kkf.lv/index/finans%C4%93tie-projekti/regul%C4%81rie-projektu-konkursi.html. Minēsim tikai kliedzošākos piemērus:

1) Biedrība „Ascendum” jeb interneta žurnāla satori.lv izdevēji. 2017.gadā kultūras ministrijas kontrolētais nodibinājums „Valsts Kultūrkapitāla fonds” kopumā satori.lv  piešķīris 72 500 eiro no nodokļu maksātāju līdzekļiem. Precīzāk: „Interneta žurnāla satori.lv darbības nodrošināšanai 2017.gada otrajā trimestrī”- 10 000, „Interneta žurnāla satori.lv darbības nodrošināšanai 2018.gada pirmajā trimestrī”- 15 000, „Atbalsts biedrības „Ascendum” darbībai 2017.gadā”- 15 000, „Interneta žurnāla satori.lv autoru dienasgrāmatas”- 31 000, „Grāmatžurnāla „Satori” Nr. 2 izdošana”- 1500.

2) Ultraliberālais žurnāls „Rīgas Laiks” (SIA „Rīgas Laiks”) kopumā ticis pie 50 000 nodokļu maksātāju līdzekļiem. No tiem 15 000 piešķirti „Rīgas Laika” izdošanai krievu valodā!!!

Tad nu nedaudz plašāk par interneta žurnālu satori.lv, kuru kultūras ministre Dace  Melbārde raksturo šādi: „Satori rosina domāšanu, kas mūsdienu informatīvās paviršības apstākļos ir kļuvusi no pašsaprotamas parādības par nepieciešamību.” Šis izdevums (galvenais redaktors labi pazīstamais kreisi liberālo ideju popularizētājs Ilmārs Šlāpins) kļuvis par vienu no vadošajiem ultraliberālo ideju paudējiem Latvijā.

Piemēram, viena no nodokļu maksātāju dāsni finansētās „autoru dienasgrāmatas” autorēm ir kāda Betija, kas lasītājus uzrunā ar videoblogu. Par ko stāsta Betija savos videoblogos? Piemēram, šajā „Vai rasisms Latvijā ir problēma?” (http://www.satori.lv/article/vai-rasisms-latvija-ir-problema) autore apgalvo, ka „rase nav bioloģiska realitāte”, bet „latviešu rasismu” apliecinot „nevēlēšanās uzņemt bēgļus no Sīrijas”. Cits video saucas „Kopdzīves likums vai laulību vienlīdzība?” (http://www.satori.lv/article/kopdzives-likums), kurā Betija, pēc pašas vārdiem „precējusies ar sievieti Anglijā”, pieprasa kopdzīves likumu un tiesības laulāties viendzimuma pāriem. Vēl citā video „Kā mainīt pasauli un sabiedrību?” (http://www.satori.lv/article/ka-mainit-pasauli-un-sabiedribu) lesbiete Betija vaimanā par LGBT diskrimināciju un sapņo kā atņemt varu un privilēģijas heteroseksuāliem (lasi – normāliem) cilvēkiem. Šādu un līdzīgu videodienasgrāmatu satori.lv ir daudz!

Par ko vēl raksta satori.lv? Par visu ko, lietas, norises un cilvēkus aplūkojot un vērtējot no ultraliberālās bohēmas, hipsteru subkultūras un nacionālajām vērtībām svešās inteliģences perspektīvas. Viņi raksta par literatūru, politiku, sabiedrību, kultūras dzīvi, vērtībām, bet nekad šīs publikācijas nav nacionālpolitiskas, prolatviskas, tradicionālās vērtības atbalstošas. Tieši pretēji, dažādās šī žurnāla publikācijās tieši vai netieši tās ir izsmietas un noniecinātas.

Un gluži kā ņirgāšanās izklausās, ka tas viss tapis, "izmantojot VKKF mērķprogrammas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā" piešķirto finansējumu” (no paša Satori rakstītā).

Pirms pārejam pie jautājumiem kultūras ministrei un viņas pārstāvētajai partijai, paskaidrojam, ka nevēlamies uzklausīt politiķu vidē ļoti iecienītās bezatbildīgās un demagoģiskās atrunas „politiķi ministrijās jau neko nevar ietekmēt”. Var, un arī šajā gadījumā Valsts Kultūrkapitāla fonda likums (https://likumi.lv/doc.php?id=81064) skaidri un nepārprotami definē ministra atbildību par fonda līdzekļu izlietošanu.

Konkrēti: ”14.pants. Fonda darbības tiesiskuma kontrole (1) Kultūras ministrs kontrolē Fonda līdzekļu izmantošanas likumību un lietderību.”

Tāpēc vēlamies saņemt tiešas, pēc būtības sniegtas atbildes uz šādiem jautājumiem:

1) Vai kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā Apvienība) uzskata, ka 72 500 eiro valsts budžeta līdzekļu piešķiršana izdevumam, satori.lv, kas tiražē Satversmei, tradicionālajai ģimenei un nacionālai valstij, saudzīgi izsakoties, nedraudzīgus viedokļus un idejas, ir lietderīga līdzekļu izmantošana? Ja tā – kāpēc?

2) Vai žurnāla „Rīgas Laiks” izdošana krievu valodā arī atbilst Kultūras ministrijas atbalstītajām vērtībām, un vai 15 000 eiro no valsts budžeta piešķiršana šādam mērķim arī ir lietderīga?

3) Vai ministre ir informēta par līdzekļu piešķiršanu augstāk minētajiem projektiem un tos atbalsta, vai arī nav pildījusi savus pienākumus un nav kontrolējusi Valsts Kultūrkapitāla fonda līdzekļu izmantošanas lietderību?

Ņemot vērā, ka ministrijas vada konkrētu partiju pārstāvji un konkrētā partija uzņemas politisko atbildību pār tās pārraudzībā esošās ministrijas darbu, jautājumi tiek uzdoti arī Nacionālajai apvienībai – Visu Latvijai/TB/LNNK, kuras biedre Dace Melbārde ieņem kultūras ministres amatu, cits biedrs, Einārs Cilinskis, ir ministrijas parlamentārais sekretārs, un vēl vesela virkne partijas aktīvistu atrodami ministrijas algu saņēmēju sarakstā.

Bez tam NA/VL/TB/LNNK pārstāvji Kultūras ministriju vada jau kopš 2011.gada, respektīvi, pietiekami ilgu laiku, lai nevarētu teikt, ka citas partijas šajā nozarē būtu ko nelabojami sabojājušas. Mēs uzskatām, ka nevis parlamentā pārstāvēto partiju pārstāvošo politiķu bezseguma publiskie izteikumi, bet tieši viņu praktiskie darbi, sastāvot valdošajā koalīcijā un atbildot par sev deleģētajām ministrijām un to realizēto politiku, raksturo partijas patiesās vērtības un tās pastāvēšanas lietderību.

Tāpēc jautājam partijai Visu Latvijai/TB/LNNK:

1)Vai Kultūras ministrijas realizētā politika, un konkrēti Valsts Kultūrkapitāla fonda īstenotā valsts līdzekļu izlietošana ir atbilstoša partijas redzējumam un politiskās ideoloģijas vadlīnijām?

2) Vai satori.lv un žurnāla „Rīgas Laiks” krievu versijas finansēšana no valsts līdzekļiem ir lietderīga, un, ja tomēr atbilde ir „nē”, tad kādēļ Nacionālās apvienības VL/TB/LNNK biedre Dace Melbārde šādu politiku īsteno?

3) Vai partija uzņemas pilnu politisko atbildību par savas biedres Daces Melbārdes rīcību un partijas kontrolētās Kultūras ministrijas darbu?

Novērtē šo rakstu:

1
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...