Kultūras objektu „punktiņu” licējas firmas patieso īpašnieku pēdas ved pie Lembergu ģimenes
B. Rulle17.02.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Informāciju tehnoloģijas (IT) kompānijas RIX Technologies, kas ieguvusi lielus valsts pasūtījumus no Kultūras ministrijas (KM), patieso īpašnieku pēdas, iespējams, ved pie oligarha Ventspils mēra Aivara Lemberga ģimenes.
Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (Vienotība) ar preses pārstāvja Andra Saulīša starpniecību ceturtdien neatbildēja uz Pietiek jautājumiem, vai KM ir informēta par to, kam pieder RIX Technologies, ar ko šai firmai ir saistība. Tāpat Pietiek neizdevās saņemt arī ministres atbildes, vai KM rūpīgi plānojusi izvērtēt ar RIX Technologies noslēgtos līgumus.
Ar Lembergiem vieno Butāne
Lai arī Uzņēmumu reģistra datos nav atrodama tieša Lemberga ģimenes saikne ar RIX Technologies, par Lembergu pastarpinātu ietekmi liecina tas, ka RIX Technologies vadītāja Eva Butāne iepriekš bijusi līdzīpašniece citā ar Lembergiem saistītā IT kompānijā.
Turklāt neoficiāli jau ilgstoši tiek runāts, ka Lembergu ģimenes (Ventspils mēra dēla Anrija Lemberga) intereses IT kompānijās paslēptas uzņēmumos RIX Technologies un Corporate Solutions – abi šie uzņēmumi pēdējos gados ir starp lielākajiem valsts pasūtījumu saņēmējiem IT risinājumu konkursos.
Pietiek pētītais liecina, ka RIX Technologies valdes priekšsēde un vadītāja Butāne ir bijusi saistīta ar IT kompāniju Telecentrs. Šajā firmā, kā apliecina Lembergu krimināllietas materiāli, līdz 2006.gada nogalei Lembergu ģimenei caur Britu Virdžīnās reģistrētu Dewson Invest piederēja 50%. Savukārt vēl 20% Telecentrs īpašniece tolaik bija Gibraltārā reģistrēta Invert Network, kuru pārstāvēja Butāne – pašreizējā RIX Technologies direktore.
Telecentrs tika pārdots 2006.gada nogalē, kad pār Lembergu un viņa ģimeni savilkās prokuratūras ierosināts krimināllietas mākoņi. Līdz tam ar Butāni un Lembergiem saistītā Telecentra bizness bija plaucis – uzņēmumus bija ieguvis pasūtījumus gan Ventspils domē (Telecentrs sāka savu pirmo projektu Ventspilī laikā, kad atbildīgais par e-lietām, pildot Ventspils pilsētas domes izpilddirektora vietnieka IT jautājumos pienākumus, bija pašreizējais KM pārraudzītās Kultūras Informācijas sistēmas direktors Armands Magone), gan citās ar Lemberga ietekmi saistītās pašvaldībās.
Telecentrs piedalījās arī tā sauktajā KM projektā Trešais tēva dēls, kura ietvaros par aptuveni četriem miljoniem latu Latvijas bibliotēkās tika nodrošināts ātrgaitas interneta pieslēgums un kurš tika īstenots ar Latvijas valsts un Bila un Melindas Geitsu fonda finansējumu.
Turklāt Telecentrs nav vienīgais uzņēmums, kas Butāni saista ar Ventspils mēru. Viņa savulaik bija arī vadītāja a/s Softex Latvia, kas nodrošināja Ventspils pilsēttīkla izveidi un interneta pieslēguma ierīkošanu Ventspils pilsētā.
Turklāt, kā liecina neoficiāla informācija, kas ir Pietiek rīcībā, ar Lembergu saistītas personas RIX Technologies attīstībai esot aizdevušas krietnu naudas summu.
Lemberga juniora bizness
Lemberga intereses IT biznesā tiek skaidrotas ar Ventspils mēra dēla Anrija biznesu. Anrijs jau gadsimtu mijā IT biznesā saskatījis jaunas ģimenes biznesa perspektīvas, un tā arī sākušies Lemberga ieguldījumi IT jomā.
Tas, ka Lembergi oficiāli neparādās starp RIX Technologies vai Corparate Solutions īpašniekiem, esot skaidrojams ar pret abiem sākto krimināllietu un abu īpašumiem noteiktajiem arestiem. Kopš 2007.gadā notikušās Lemberga apcietināšanas, Lembergi uz sava vārda īpašumus Latvijā nereģistrējot, tam tiekot izmantoti „savējie cilvēki, kuriem varot uzticēties”.
Pietiek rakstīja, ka pērn lielākais KM iepirkuma līgums slēgts ar RIX Technologies. KM pērn iztērējusi vairāk nekā 750 tūkstošus latu digitālās kultūras kartes izveidošanai, kurā ar „punktiņiem” iezīmēti dažādi kultūras objekti. Lai gan lietpratēji apgalvo, ka šādu karti var radīt par pārdesmit tūkstošiem latu, KM nedomā, ka par karti būtu pārmaksājusi. Tikmēr kartes izveidotāji RIX Technologies norāda, ka internetā publiski pieejamā karte ir vien niecīga daļa no tās informācijas sistēmas, kas tapusi projektā ar nosaukumu Digitālā kultūras karte, un sagaida, ka ministrija sabiedrībai izskaidros, kas īsti slēpjas aiz šā miljonu vērtā projekta.
Pērn RIX Technologies ieguvusi 885 tūkstošu latu lielu pasūtījumu Nacionālā muzeju krājumu kopkataloga pilnveidošanai, kā arī slēgtā konkursā tikusi pie 413 tūkstošiem latu jau pieminētās digitālās kultūras kartes 3.kārtas izstrādei un ieviešanai.
Seko mums 
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
