Kultūras objektu „punktiņu” licējas firmas patieso īpašnieku pēdas ved pie Lembergu ģimenes
B. Rulle17.02.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Informāciju tehnoloģijas (IT) kompānijas RIX Technologies, kas ieguvusi lielus valsts pasūtījumus no Kultūras ministrijas (KM), patieso īpašnieku pēdas, iespējams, ved pie oligarha Ventspils mēra Aivara Lemberga ģimenes.
Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (Vienotība) ar preses pārstāvja Andra Saulīša starpniecību ceturtdien neatbildēja uz Pietiek jautājumiem, vai KM ir informēta par to, kam pieder RIX Technologies, ar ko šai firmai ir saistība. Tāpat Pietiek neizdevās saņemt arī ministres atbildes, vai KM rūpīgi plānojusi izvērtēt ar RIX Technologies noslēgtos līgumus.
Ar Lembergiem vieno Butāne
Lai arī Uzņēmumu reģistra datos nav atrodama tieša Lemberga ģimenes saikne ar RIX Technologies, par Lembergu pastarpinātu ietekmi liecina tas, ka RIX Technologies vadītāja Eva Butāne iepriekš bijusi līdzīpašniece citā ar Lembergiem saistītā IT kompānijā.
Turklāt neoficiāli jau ilgstoši tiek runāts, ka Lembergu ģimenes (Ventspils mēra dēla Anrija Lemberga) intereses IT kompānijās paslēptas uzņēmumos RIX Technologies un Corporate Solutions – abi šie uzņēmumi pēdējos gados ir starp lielākajiem valsts pasūtījumu saņēmējiem IT risinājumu konkursos.
Pietiek pētītais liecina, ka RIX Technologies valdes priekšsēde un vadītāja Butāne ir bijusi saistīta ar IT kompāniju Telecentrs. Šajā firmā, kā apliecina Lembergu krimināllietas materiāli, līdz 2006.gada nogalei Lembergu ģimenei caur Britu Virdžīnās reģistrētu Dewson Invest piederēja 50%. Savukārt vēl 20% Telecentrs īpašniece tolaik bija Gibraltārā reģistrēta Invert Network, kuru pārstāvēja Butāne – pašreizējā RIX Technologies direktore.
Telecentrs tika pārdots 2006.gada nogalē, kad pār Lembergu un viņa ģimeni savilkās prokuratūras ierosināts krimināllietas mākoņi. Līdz tam ar Butāni un Lembergiem saistītā Telecentra bizness bija plaucis – uzņēmumus bija ieguvis pasūtījumus gan Ventspils domē (Telecentrs sāka savu pirmo projektu Ventspilī laikā, kad atbildīgais par e-lietām, pildot Ventspils pilsētas domes izpilddirektora vietnieka IT jautājumos pienākumus, bija pašreizējais KM pārraudzītās Kultūras Informācijas sistēmas direktors Armands Magone), gan citās ar Lemberga ietekmi saistītās pašvaldībās.
Telecentrs piedalījās arī tā sauktajā KM projektā Trešais tēva dēls, kura ietvaros par aptuveni četriem miljoniem latu Latvijas bibliotēkās tika nodrošināts ātrgaitas interneta pieslēgums un kurš tika īstenots ar Latvijas valsts un Bila un Melindas Geitsu fonda finansējumu.
Turklāt Telecentrs nav vienīgais uzņēmums, kas Butāni saista ar Ventspils mēru. Viņa savulaik bija arī vadītāja a/s Softex Latvia, kas nodrošināja Ventspils pilsēttīkla izveidi un interneta pieslēguma ierīkošanu Ventspils pilsētā.
Turklāt, kā liecina neoficiāla informācija, kas ir Pietiek rīcībā, ar Lembergu saistītas personas RIX Technologies attīstībai esot aizdevušas krietnu naudas summu.
Lemberga juniora bizness
Lemberga intereses IT biznesā tiek skaidrotas ar Ventspils mēra dēla Anrija biznesu. Anrijs jau gadsimtu mijā IT biznesā saskatījis jaunas ģimenes biznesa perspektīvas, un tā arī sākušies Lemberga ieguldījumi IT jomā.
Tas, ka Lembergi oficiāli neparādās starp RIX Technologies vai Corparate Solutions īpašniekiem, esot skaidrojams ar pret abiem sākto krimināllietu un abu īpašumiem noteiktajiem arestiem. Kopš 2007.gadā notikušās Lemberga apcietināšanas, Lembergi uz sava vārda īpašumus Latvijā nereģistrējot, tam tiekot izmantoti „savējie cilvēki, kuriem varot uzticēties”.
Pietiek rakstīja, ka pērn lielākais KM iepirkuma līgums slēgts ar RIX Technologies. KM pērn iztērējusi vairāk nekā 750 tūkstošus latu digitālās kultūras kartes izveidošanai, kurā ar „punktiņiem” iezīmēti dažādi kultūras objekti. Lai gan lietpratēji apgalvo, ka šādu karti var radīt par pārdesmit tūkstošiem latu, KM nedomā, ka par karti būtu pārmaksājusi. Tikmēr kartes izveidotāji RIX Technologies norāda, ka internetā publiski pieejamā karte ir vien niecīga daļa no tās informācijas sistēmas, kas tapusi projektā ar nosaukumu Digitālā kultūras karte, un sagaida, ka ministrija sabiedrībai izskaidros, kas īsti slēpjas aiz šā miljonu vērtā projekta.
Pērn RIX Technologies ieguvusi 885 tūkstošu latu lielu pasūtījumu Nacionālā muzeju krājumu kopkataloga pilnveidošanai, kā arī slēgtā konkursā tikusi pie 413 tūkstošiem latu jau pieminētās digitālās kultūras kartes 3.kārtas izstrādei un ieviešanai.
Seko mums 
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:
