Kultūras ministrijas “konkursā” 159 tūkstoši tiek atdoti iepriekš sarunātam pretendentam
Imants Liepiņš18.03.2024.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
53 254 eiro gadā jeb 159 762 eiro visā triju gadu līguma darbības periodā — tāda ir summa, kuru no nodokļu maksātāju naudas plānots piešķirt iepriekš zināmam, sarunātam pretendentam, kam „Progresīvo” pārstāves Agneses Loginas vadītajā Kultūras ministrijā speciāli sarakstīti formāla “konkursa” nosacījumi.
“Konkursa „Par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu” nolikums” – ar šādu garu virsrakstu Kultūras ministrija izsludinājusi konkursu, kurā valsts no budžeta programmas “Mediju politikas īstenošana” atvēlējusi 159 tūkstošus.
Dokumentācijā uzrādīti šādi veicamie darbi:
“1.2.1. īstenot diskusijas un veikt labākās prakses, tai skaitā starptautiskās prakses, apkopošanu par Latvijas situācijai piemērotākajiem mediju ētikas pamatprincipiem un vadlīnijām;
1.2.2. īstenot publicitātes pasākumus ar mērķi informēt sabiedrību par mediju ombudu;
1.2.3. īstenot izglītojošo darbu par vārda brīvības jautājumiem, mediju nozīmi un atbildību, medija un žurnālista tiesībām un pienākumiem, iespēju robežās piesaistot starptautiskus partnerus;
1.2.4. nodrošināt sabiedrības informēšanu par mediju ombuda darbības ietvaros konstatētajām mediju nozares aktualitātēm un problēmjautājumiem.”
Tiktāl viss saprotams — tā kā Latvijā ir gan sabiedrisko mediju ombuds, gan vairākas nevalstiskās organizācijas cita starpā nodarbojas ar mediju ētikas jautājumu izpēti un veicināšanu, tad šādu pētījumu veikšanu (ja Kultūras ministrijai pašai to darīt ir nepietiekoša kapacitāte), pirmām kārtām varētu veikt tās augstskolas un universitātes, kurās ir izglītības programmas žurnālistikā, komunikāciju zinātnē vai ar medijiem saistītās profesijās. Latvijā ar to nodarbojas RSU, LU, RISEBA, Vidzemes Augstskola u.c., tātad šajā nozarē ar konkurenci viss kārtībā.
Taču, lai varētu atdot naudu iepriekš sarunātam pretendentam, ir nepieciešams no iepirkuma izslēgt augstskolas, universitātes un koledžas, lai tām pat teorētiski nebūtu iespējams pieteikties uz šī pētījuma veikšanu. Tas izdarīts ar iepirkuma 2.1. punktu, kurš nosaka: “Pretendents ir nevalstiska organizācija – biedrība vai nodibinājums, kas darbojas mediju jomā vismaz 2 (divus) gadus […].”
Tātad, balstoties uz šo punktu, nevar pieteikties neviena augstākā mācību iestāde, tādas dibināts institūts vai jebkurš pretendents, kurš reģistrēts kā komercsabiedrība.
Tomēr vēl atliek iespēja, ka konkursā varētu pieteikties kāda no vairākām aktīvajām mediju nozares nevalstiskajām organizācijām — vai nu pašu žurnālistu dibinātās profesionālās organizācijas, vai tādas nozaru asociācijas kā Raidorganizāciju asociācija, Preses izdevēju asociācija utt.
Lai pilnīgi izslēgtu kaut jel kādu konkurenci, nolikumā iestrādāti nosacījumi, kuriem atbilst tikai viens vienīgs iepriekš sarunātais pretendents: “2.2. Pretendents aptver mediju nozares dažādus dalībniekus, t.i., pretendents pārstāv gan drukātos, gan elektroniskos medijus (elektroniskos plašsaziņas līdzekļus), gan interneta medijus, gan žurnālistus. Šādu pārstāvību apliecina mediju vai to organizāciju iesaiste biedrībā vai nodibinājumā dibinātāja vai biedra statusā.” Tik specifiskas prasības, kas izslēdz vēl dažus teorētiski iespējamos konkurentus, nozīmē — “konkurss” šeit ir tikpat “objektīvs” kā prezidenta vēlēšanas Krievijā.
Kurš ir šis pretendents, kam tiks jau iepriekš sarunātie 159 tūkstoši eiro no Kultūras ministrijas, varbūt uzzināsim jau šonedēļ — “konkursa” termiņš noslēdzās 7. martā, un iepirkuma komisijai vajadzētu beigt “darbu” 10 dienu laikā.
Dokuments: https://www.km.gov.lv/lv/media/39285/download?attachment
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
