Kultūras ministrija: simtgades piederības zīme izstrādāta, tikai vēl kaut kā nav sanācis reģistrēt
PIETIEK05.12.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad uzņēmuma Baltijas suvenīri vadītāja Santa Naudiņa publikācijā Pietiek norādīja uz Daces Melbārdes (attēlā) vadītās Kultūras ministrijas neizdarībām un īpatnajām darbībām ap Latvijas simtgades simboliku, Pietiek ir saņēmis arī ministrijas skaidrojumu. Publicējam to pilnībā, saglabājot skaidrojuma oriģinālrakstību:
„Latvijas Valsts simtgades svinībām izstrādāta piederības zīme, un tā ir Latvijas valsts simtgades svinību atpazīstamības simbols.
Piederības zīmes izmantošanā ir nodalāmi nekomerciāli un komerciāli mērķi. Vēršoties Latvijas valsts simtgades birojā, piederības zīmes izmantošana nekomerciāliem mērķiem un ar valsts simtgades mērķiem saistītām norisēm, zīmes izmantošana netiek atteikta. Šobrīd piederības zīme jau tiek plaši izmantota Latvijas valsts simtgades svinību ietvaros notiekošo norišu un pasākumu komunikācijā un ir pieejama valsts un pašvaldību iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, kā arī sociālajiem partneriem.
Savukārt attiecībā uz piederības zīmes izmantošanu komerciāliem mērķiem, piederības zīmes aizsardzības jautājumi tiek risināti to reģistrējot kā preču zīmi, lai visiem uzņēmējiem, kas to vēlas izmantot preču vai pakalpojumu tirdzniecībā tiktu nodrošināti vienādi nosacījumi. Preču zīmes reģistrēšana un šīs zīmes lietošanas koordinēšana ir vispārpieņemta prakse, kas izmantota kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gada norisē 2014.gadā, tā Latvijas prezidentūrā Eiropas Savienības Padomē. Tas ļauj aizsargāt gan piederības zīmi, gan veidot vienādus tās izmantošanas nosacījumus. Līdz preču zīmes reģistrēšanas procesa pabeigšanai, jau šobrīd piederības zīme tiek aizsargāta saskaņā ar Autortiesību likuma nosacījumiem.
Pēc preču zīmes reģistrācijas pabeigšanas piederības zīmes kā preču zīmes lietošana komerciāliem mērķiem būs atļauta daļēji vai pilnībā Latvijā ražotiem produktiem, produktiem, kas var tikt uzstatīti par unikāliem Latvijai, stāsta par Latvijas vēsturi, sasniegumiem, cilvēkiem un norisēm. Uzņēmumiem, kas plāno lietot simtgades piederības zīmi, uzmanības centrā jāliek produkta vai preces saturs, kā arī sasaiste ar simtgades svinību mērķiem. Plānots, ka par licenzēšanu iegūtie līdzekļi tiks pilnībā novirzīti simtgades pasākumu finansējumam. Savukārt līdz preču zīmes reģistrācijas procesa pabeigšanai, uzņēmēji, kas to vēlas izmantot komerciāliem mērķiem, tiek aicināti iesniegt iesniegumu Latvijas valsts simtgades birojā, norādot plānotās preces vai pakalpojumus un skices, kas saistītas ar zīmes izmantošanu, lai varētu pārliecināties par korektu simtgades zīmes lietojumu atbilstoši vizuālās identitātes vadlīnijām.
Latvijas valsts simtgades birojs norāda, ka uzņēmēji ir aicināti savā darbībā integrēt valsts simtgades svinību tēmu, gatavoties svinībām ar īpašiem simtgadei veltītām norisēm un ir gandarīts, ka ir jūtama uzņēmēju interese iesaistīties simtgades svinību norisēs, gan stāstot sava uzņēmuma attīstības stāstu, gan palīdzot realizēties simtgades svinību ietvarā aizsāktām iecerēm. Piemērs uzņēmēju aktīvai iesaistei simtgades svinību norisēs bija 4.maijā iedibinātā tradīcija svinēt Latvijas PAR dienu jeb Baltā galdauta svētkus, kad uzņēmumi organizēja svētkus savos kolektīvos, piedāvāja produktus un pakalpojumus Baltā galdauta svētkiem, tostarp baltus galdautus un cienastus galda klāšanai.
Latvijas valsts simtgades birojs aicina uzņēmējus saklausīt Latvijas simtgades stāstu, izmantot to savā komunikācijā un uzņēmējdarbībā un norāda, ka Latvijas valsts simtgade ir iespēja uzņēmumiem valsts simtgades prožektora gaismā izcelt savu nišu, piederību Latvijai un līdzdalību svētkos. Latvijas valsts simtgades biroja durvis plaši atvērtas sadarbībai ar dažādu nozaru uzņēmējiem visos ar svētku norisi saistītajos jautājumos.
Latvijas valsts simtgades svētki nav konkrēts pasākums ar logotipu, tas ir plašs mēroga notikums. Simtgades zīme pati par sevi nepievieno vērtību produktiem vai notikumiem, vērtība ir cilvēkos un viņu darbos – zīme palīdz tos apvienot zem viena karoga.”
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
