Kultūras ministrija rūpējoties par kultūrvidi visā valstī, bet savu ēku un tās apkārtni nolaidusi
PIETIEK06.07.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kultūras ministrija (KM), kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem jārūpējas gan par vēsturiskā mantojuma saglabāšanu, gan kultūrvides pievilcīgumu un kultūras pieminekļu izskatu visā valstī, pati savu ēku Krišjāņa Valdemāra ielā 11a faktiski nekopj – skatam paveras nošņurkuši vārti, apdrupušas ārsienas, pliki pleķi, kas kādreiz bijuši puķudobes, uz kāpnēm jau sākuši augt mazi kociņi. Pati ministrija nealgo ne sētnieku, ne kādu citu, kura pienākumos ietilptu uzturēt vidi ēkas apkārtnē, kaut gan saimniecības nodaļas pienākumos ietilpst arī veikt visas nepieciešamās darbības saistībā ar nekustamajiem īpašumiem.
Ejot garām namam Valdemāra ielā 11a, pilsētas viesim neienāks prātā, ka tur mīt visaugstākā kultūras vadība valstī – Kultūras ministrija. Par tik nekoptām puķudobēm un apdrupušām sienām Līgo dienā noteikti līgotāji pamatīgi aplīgotu un manīgākajās pašvaldībās mājas īpašniekam uzliktu par pienākumu pagalmu un mājas apkārtni sakopt. Taču izrādās, ka kultūras Mekā īsti nav neviena, kam to izdarīt.
Kā noskaidroja Pietiek, KM ir Saimniecības nodaļa, kurā ir vadītāja, referente un vēl divi autovadītāji. Nodaļas vadītāja plāno, organizē, vada un kontrolē struktūrvienības darbu, nodrošina ministrijas uzdevumu funkciju veikšanu, vada konkursa nolikumu izstrādi atbilstoši savai kompetencei, organizē publiskos iepirkumus, piedalās iepirkuma komisiju darbā, atbild par nekustamajiem īpašumiem un veic visas ar telpām ar ministrijas funkciju nodrošināšanu saistītās darbības.
Savukārt referente nodrošina, organizē saimniecisko un reprezentācijas līdzekļu iegādi saskaņā ar iesniegumiem un tāmēm, kārto ar nekustamajiem īpašumiem – ar ministrijas ēku - uzturēšanu un apsaimniekošanu saistītos jautājumus, tai skaitā par inženiertīkliem un komunikācijām. Tāpat referente sagatavo atbildes uz iesniegumiem par kompetencē esošiem jautājumiem, organizē elektroenerģijas uzskaiti ministrija ēkā un tālākās formalitātes ar elektroenerģijas piegādātājiem, nodrošina ministrijas inventāra uzskaiti, informē vadītāju par trūkumiem, organizē materiālo uzskaiti, sagatavo ikmēneša reprezentācijas pasākumu izdevumu pārskatu.
Ne sētnieku, ne apkopēju ministrija nealgo. Par to ir noslēgts ārpakalpojuma līgums ar SIA BPS, kas ar viszemāko cenu – 1 032 eiro mēnesī – uzvarēja iepirkumā par sētnieka un apkopēju pakalpojumu nodrošināšanu visās ministrijas ēkās – kopā trijās.
Iepirkumā skaidri definēts, kādus pagalma un pieguļošās teritorijas uzkopšanas pakalpojumus ministrija vēlas saņemt. Iepirkuma uzvarētājam esot jānodrošina pagalma slaucīšana, atkritumu savākšana, zālāja pļaušana un ravēšana, zālāju, krūmu un ietves laistīšana, lapu un atkritumu savākšana, krūmu apgriešana vienu reizi sezonā vai pēc Kultūras ministrijas norādījumiem.
Kā Pietiek sacīja ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Bērziņa-Bebriša, puķes reizēm aplaistot ēkas dežurantes, bet sētniekam paredzētā summa iepirkumā esot pat mazāka nekā minimālā alga, taču sētnieks reizēm nopļaujot arī zāli ministrijas pagalmā.
Par pašas ēkas apdrupušo izskatu Kultūras ministrija nemaz neesot atbildīga, jo nams pieder Valsts nekustamajiem īpašumiem. Turklāt, tā kā māja ir kultūras piemineklis, jebkuri remontdarbi esot jāsaskaņo arī ar kultūras pieminekļu uzraugiem. Tiesa, par tādiem pēdējos gados nav pat domāts.
Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, kā "latviskās dzīvesdziņas" - kas liek pirmām kārtām uzkopt savu istabiņu, laidariņu un pagalmiņu - ignorēšanu Kultūras ministrijas ēkas sakarā skaidro kultūras ministre Dace Melbārde, kurai patīk laiku pa laikam publiskos pasākumos parādīties latviešu tautastērpā.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
