Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau tūlīt klāt būs 1. septembris, kad Veselības ministrijai (VM) bija jābūt gatavam un jāiesniedz jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums, taču jau šobrīd var teikt, ka termiņi tiek pārlikti un nu jau tas varētu būt oktobris. Nav brīnums, ka tas tā notiek, jo veselības ministre Anda Čakša visu savu amata laiku nav izcēlusies ar augstām darba spējām, savlaicīgi risinātiem jautājumiem, lēmumiem vai vispār to, ko varētu saukt par labu ministres darbu. Līdzīgi kā savās iepriekšējās darbavietās – slimnīcu valdēs vairāk dara citi, nevis pati, un tad nav, ko sevi pārpūlēt, tikai alga valsts medicīnas aprūpes iestādēs „komplektā” sasniedza 150 000 eiro gadā salīdzinoši ar šobrīd necilajiem pāris tūkstošiem mēnesī

Jaunais veselības aprūpes finansēšanas likums aptver finanšu plūsmu veselības jomā, taču nav pieejami aprēķini vai prognozes par reālajiem ieguvumiem un riskiem dažādos aspektos. Patiesībā ir dīvaini, ka VM mājas lapā ir rakstīts - galvenais ministrijas uzdevums ir izstrādāt un īstenot valsts politiku sabiedrības veselības nodrošināšanai veselā vidē, veicinot profilaksi, popularizējot veselīgu dzīvesveidu, kā arī radot nosacījumus, lai iedzīvotāji saņemtu izmaksu efektīvus, pieejamus un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus.

Šobrīd A.Čakša rada nosacījumus, lai 300 000 Latvijas iedzīvotājiem padarītu nepieejamus veselības pakalpojumus, kur par veselības pakalpojumu uzlabojumiem vai kvalitāti sistēmā līdz šim nav iesniegti nekādi vērā ņemami priekšlikumi un normatīvie akti.

VM tieši tāpat kā viss valsts aparāts tiek uzturēta no nodokļu naudas, un visiem tiek maksāts gan ienākumu nodoklis, gan sociālais nodoklis un vēl piepirkta privāta veselības apdrošināšana, un viss valsts aparāts iekļaujas jaunajā A.Čakšas modelī kā personas, kas saņems visu valsts garantēto veselības aprūpes pakalpojumu grozu. Tiesa, jāsaka, ka pēc pieejamās informācijas arī šis grozs nebūs tik plašs kā šobrīd un daļa pakalpojumu var atrasties ārpus tā, līdz ar to par tiem būs jāmaksā pilna cena vai jāpērk privāta apdrošinātāju veselības polise. Maksāt par medicīnu gan lielākā daļa iedzīvotāju jau ir pieraduši, jo vairāk nekā 40 % no visas medicīnas apritē esošās naudas ir iedzīvotāju līdzmaksājumi vai pakalpojumi par pilnu cenu visām vecuma grupām...

Lasot VM sagatavotos dokumentus, rodas jautājums, kas mūsu valstī tiek saprasts ar vārdiem „neatliekamā palīdzība”, jo ne tikai dažādās veselības iestādes, bet pat vienā pacientiem ar vienādiem simptomiem uzņemšanas nodaļā tiek sniegta dažāda palīdzība, kas bieži atkarīga nevis no stāvokļa nopietnības, bet gan kvotu izpildes dotajā mēnesī – līdzīgos saslimšanu gadījumos viens saņem rēķinu no uzņemšanas nodaļas par  izdarītām analīzēm, sniegto konsultāciju un nozīmētām rekomendācijām turpināt veikt izmeklējumus ambulatori, jo ir sūdzības, turpretī citam ir iespēja doties uz nodaļu, kur gan arī vēlāk saņem rēķinu par gultas dienām un manipulācijām, kas bieži pašā slimnīcā ir jāgaida rindā, jo izmeklējumi un speciālists ir pieejami tikai dažas stundas darba dienās.

Kaut arī valdības rīcības plāns paredzēja izstrādāt vismaz vadlīnijas, ja ne standartus, tadējādi garantējot visiem pacientiem vienādu aprūpi un ārstēšanas pieeju, tas nav izdarīts, nemaz nerunājot par kvalitātes sistēmu, kas šo procesu uzraudzītu. Tagad katram ārstam ir sertifikāts, un katrs ārstē, kā grib. Turklāt ir jāmaksā pilna cena par neatliekamo palīdzību uzņemšanas nodaļā, kaut palīdzību sniedz māceklis - rezidents, kas principā neatbild par neko.

Nesenais Valsts kontroles revīzijas ziņojums parādīja, ka arī primārajā aprūpē ģimenes ārsti strādā ļoti atšķirīgi – daži veic manipulācijas, daži nē, citi sūta pie speciālistiem krietni vairāk nekā vidēji ES, citi atkal sūta, bet pacienti neapmeklē. Ja jau šobrīd VM nespēj noteikt konkrētu primārās medicīnas apjomu, kur nav skaidrs, kā kompetencē ir izņemt pēcoperācijas šuves – ģimenes ārsta vai ķirurga, tad jaunais likums šādas nianses nerisina vispār. Tikai VM neredz, ka aiz katra gadījuma ir konkrēts cilvēks, kurš griežas pie mediķiem, jo ir problēmas ar veselību un paša spēkiem tikt galā nevar, kas var novest pie neatgriezeniskam sekām.

Ir dīvainas premjera Māra Kučinska bažas nevis par savas valsts iedzīvotājiem, kā uzlabot veselības aprūpi, pieņemot jaunu regulējumu, bet - vai jaunais likums neietekmēs valsts budžeta apstiprināšanu un vai nez kādu iemeslu dēļ bijušais ZZS pārstāvis Raimonds Vējonis varētu tieši dēļ šī likuma atdot budžetu Saeimā, kas nozīmētu neuzticību valdībai.

Neviens nesatraucas par sliktajiem veselības rādītājiem valstī, nespēju nodrošināt pilnīgu un pieejamu bezmaksas aprūpi bērniem, vājo valsts slimnīcu darba organizāciju, kurām tiek novirzīta gandrīz puse veselības budžeta, bet vienīgais, kas izskan - ir jānodrošina mediķu algas. Par to, ka valstī netiek maksāti nodokļi, atbildīgi ir darba devēji, kas tagad ar savu Latvijas Darba devēju konfederāciju ir iezīmējušies kā galvenais virzītājspēks visiem procesiem valstī, tikai gan – sev vēlamā virzienā. Ja ir vāja valdība, tad vara netiek zaudēta, to paņem sev kāds stiprāks un izmanto savās interesēs, - tas nav nekas jauns. Šādu izveicību ir izrādījušas vairākas uzņēmēju biedrības, kas nu jau vēlas ietekmēt gandrīz visas jomas valstī, tai skaitā veselības aprūpes uzraudzību.

Iedzīvotāju intereses tautas kalpi liekas aizmirsuši, cilvēki jūtas nedroši par savu iespēju izdzīvot, jo nu jau mēs maksājam par pilnīgi visu – par sliktu augļu un dārzeņu ražu, jo cenas ir par pusi augstākas nekā pērn, par visaugstākajām sviesta cenām Eiropā, drīz maksāsim par plūdiem Latgalē, jo sējumi nav apdrošināti, par dubultām OCTA cenām, par pilnīgi visu, ja gribam dzīvot savā valstī un runāt savā valodā. Šī cena ar katru gadu pieaug, diemžēl pretī netiek saņemts nekas...

Foto no valmieraszinas.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

FotoSaeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Lasīt visu...

18

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

FotoDaži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Lasīt visu...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi