Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska valdības šodien apstiprinātajā jaunajā kārtībā, kas ar aizbildinājumu „terora draudu samazināšanai” aizliedz fotografēt pie „kritiskās infrastruktūras objektiem”, kuru vidū ir iekļauta pat valdības ēka. Pietiek šodien publicē bijušā Drošības policijas darbinieka Riharda Kozlovska vadītās Iekšlietu ministrijas un Drošības policijas kopā sagatavoto anotāciju šim noteikumu projekta, kas uzskatāmi parāda – kādas valsts iekārtas virzienā pamazām virzās Latvija.

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”
„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska valdības šodien apstiprinātajā jaunajā kārtībā, kas ar aizbildinājumu „terora draudu samazināšanai” aizliedz fotografēt pie „kritiskās infrastruktūras objektiem”, kuru vidū ir iekļauta pat valdības ēka. Pietiek šodien publicē bijušā Drošības policijas darbinieka Riharda Kozlovska vadītās Iekšlietu ministrijas un Drošības policijas kopā sagatavoto anotāciju šim noteikumu projekta, kas uzskatāmi parāda – kādas valsts iekārtas virzienā pamazām virzās Latvija.
Atbilstoši Nacionālās drošības likuma 22.2 pantam, kritiskā infrastruktūra ir Latvijas Republikā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas, kuras ir būtiskas svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts funkciju īstenošanu.
Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras (turpmāk – kritiskā infrastruktūra), objektos ir nepieciešams augsts drošības režīms, jo to iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana var apdraudēt nacionālo drošību un valsts pārvaldību. Kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2010. gada 1. jūlija noteikumi Nr. 496 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi).
Izvērtējot pastāvošos riskus un citu valstu pieredzi, ir konstatēti trūkumi esošajā regulējumā, kas neļauj pilnvērtīgi un efektīvi plānot un īstenot kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus, tādējādi atstājot negatīvu ietekmi uz valsts funkciju īstenošanu.
Lai novērstu konstatētos trūkumus un nodrošinātu kritiskās infrastruktūras objektu normālu funkcionēšanu, ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts ,,Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 1. jūnija noteikumos Nr. 496 ,,Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība”” (turpmāk – Projekts), ar kuru paredzēts pilnveidot tiesisko regulējumu, kas nosaka kritiskās infrastruktūras tiesiskā valdītāja vai īpašnieka un valsts drošības iestāžu tiesības un pienākumus, būtiski uzlabojot drošības režīmu kritiskās infrastruktūras objektos.
Noteikumu 25. punkts paredz, ka par infrastruktūras drošību atbildīgo personu norīko kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, ievērojot Noteikumu 26. punktā izvirzītos nosacījumus. Pašreizējā redakcijā 26. punkts paredz virkni ierobežojumu, taču noteikumos kā obligāts priekšnosacījums nav noteikta iepriekšēja pieredze fiziskās drošības prasību nodrošināšanas jomā. Tādējādi izveidojusies situācija, ka personas tiek norīkotas atbildēt par kritiskās infrastruktūras drošību neskatoties uz to, ka personām nav priekšzināšanu par fiziskās drošības pasākumu plānošanu vai īstenošanu.
Projekts paredz papildināt Noteikumus ar 26.10. apakšpunktu, nosakot, ka par infrastruktūras drošību atbildīgo personu var norīkot personu, kurai ir vismaz divu gada darba pieredze fiziskās drošības pasākumu plānošanā vai īstenošanā, vienlaikus nosakot, ka šo nosacījumu nepiemēro tādai personai, kura atbilstoši valsts drošības iestāžu kompetencei ir pārbaudīta un apstiprināta par kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgo personu.
Attiecīgi persona pieredzi fiziskās drošības pasākumu plānošanā vai īstenošanā var būt ieguvusi, atrodoties dienestā valsts drošības iestādē, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādē, Ieslodzījuma vietu pārvaldē, Nacionālajos bruņotajos spēkos, kā arī esot darba tiesiskajās attiecībās pie licencēta apsardzes komersanta vai iestādes, komersanta vai organizācijas iekšējā drošības dienestā, kā arī citās jomās, kur var gūt šādu darba pieredzi. Kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs par kandidāta atbilstību minētajām prasībām var pārliecināties no personas, kura pretendēs būt par infrastruktūras drošību atbildīgā persona un kurai būs jāiesniedz atbilstošs apliecinājums par šādas pieredzes esamību.
Atbilstoši pastāvošajai praksei persona, kuras kandidatūru drošības apsvērumu dēļ kompetentā valsts drošības iestāde neapstiprina par infrastruktūras drošību atbildīgo personu, var tikt norīkota citā amatā, kā rezultātā personai tāpat ir piekļuve kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām. Šādu situāciju arī veicina fakts, ka normatīvajos aktos nav definēts vai aprakstīts, kas ir „kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīga informācija, tehnoloģiskās iekārtas un pakalpojumi”, kaut arī ir paredzēti ierobežojumi attiecībā uz piekļuves tiesībām noteiktos apstākļos.
Identificējot attiecīgās iekārtas, pakalpojumus vai aizsargājamo informāciju un nosakot atbilstošas drošības zonas un personas, kurām aizliegts piekļūt minētajai informācijai vai iekārtām vai sniegt attiecīgus pakalpojumus, iespējams maksimāli samazināt personu skaitu, kurām nav nepieciešams piekļūt kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgām iekārtām vai informācijai, tādējādi ievērojami paaugstinot drošības pasākumu efektivitāti. Vienlaikus secināms, ka kritiskās infrastruktūras objekti ir atšķirīgi un normatīvā aktā nebūtu lietderīgi ietvert skaidrojumu vai kritērijus tam, kas katrā objektā uzskatāms par tā funkcionēšanai nozīmīgu iekārtu un informāciju, turklāt šāda rakstura informācijai nosakāms vismaz ierobežotas pieejamības informācijas statuss. Informācijai par kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgām iekārtām jābūt apkopotai katrā objektā, tādējādi nodrošinot augstu kritiskās infrastruktūras aizsardzības līmeni.  
Projekts paredz, ka kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgas informācijas, tehnoloģisko iekārtu vai pakalpojumu sarakstu noteiks par infrastruktūras drošību atbildīgā persona. Minētais saraksts iesniedzams attiecīgajai valsts drošības iestādei, ievērojot to pašu kārtību, kādā tiek iesniegti kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus reglamentējošie dokumenti. Projekta 11. punkts paredz papildināt Noteikumus ar 40. punktu, kas noteiks, ka Noteikumu 29.1. apakšpunktā minēto sarakstu attiecīgajai valsts drošības iestādei iesniedz ne vēlāk kā līdz 2018. gada 1. janvārim. 
Tāpat Projekts paredz papildināt Noteikumus ar 28.1 punktu, nosakot, ka, ja Drošības policijas, Satversmes aizsardzības biroja vai Militārās izlūkošanas un drošības dienesta rīcībā esošā informācija liecina, ka par kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgās personas kandidāts neatbilst Noteikumu 26. punkta prasībām, Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs vai Militārās izlūkošanas un drošības dienests iesaka kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ierobežot minētajai personai piekļuvi kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām.
Saistībā ar drošības zonu noteikšanu un drošības līmeni kritiskās infrastruktūras objektā ir izveidojusies situācija, kad kompetentā valsts drošības iestāde ir tiesīga pārbaudīt kritiskās infrastruktūras darbiniekus, kuriem ir pieeja kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām, un, atklājot negatīva rakstura informāciju, sniegt atbilstošus ieteikumus kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam. Vienlaikus kompetentajai valsts drošības iestādei nav tiesības veikt šādu pārbaudi un sniegt ieteikumus par komersanta, kas sniedz pakalpojumus kritiskajā infrastruktūrā, īpašnieku, valdes locekļiem un darbiniekiem, kaut arī minētajām personām tāpat var būt piekļuve kritiskās infrastruktūras nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām, vai arī minētās personas sniedz kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgus pakalpojumus. Tādējādi objektā var nebūt nodrošināts atbilstošs drošības līmenis un var tikt mazināta kritiskās infrastruktūras aizsardzības pasākumu efektivitāte.
Projekts paredz papildināt to Noteikumu 27. punktā ietverto subjektu loku, kurus valsts drošības iestādēm ir tiesības pārbaudīt saistībā ar piekļuvi kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām, ar komersanta, kas sniedz pakalpojumus kritiskajā infrastruktūrā, īpašnieku, valdes locekļiem un darbiniekiem. Veicot attiecīgo personu pārbaudi un izvērtējot informāciju attiecībā uz personas sodāmību par tīšu noziedzīgu nodarījumu un faktiem, kas dod pamatu apšaubīt tās spēju saglabāt ierobežotas pieejamības vai klasificētu informāciju, tiek panākta lielāka kritiskās infrastruktūras aizsardzības pasākumu efektivitāte.
Šobrīd normatīvie akti neparedz pienākumu kritiskās infrastruktūras objektos organizēt apmācības, kā rezultātā kritiskās infrastruktūras objektos nodarbinātais personāls nav kompetents drošības jautājumos, kas savukārt palielina objekta ievainojamības risku. Norādām, ka jau pašlaik valsts drošības iestādes veic kritiskās infrastruktūras objektu vadošo darbinieku apmācības par fiziskās drošības jautājumiem, kā arī atsevišķos gadījumos piedalās kritiskās infrastruktūras objektu darbinieku apmācībās. 
Izvērtējot pašreiz esošo situāciju, norādām, ka apmācības vairāk kā 50% kritiskās infrastruktūras objektu notiek reizi gadā.
Jāuzsver, ka apsardzes komercsabiedrībās bieži notiek apsardzes darbinieku nomaiņa, tāpēc apmācību organizēšana reizi gadā ir optimāla, lai visi apsardzes darbinieki tiktu apmācīti par fiziskās drošības un kritiskās infrastruktūras aizsardzības jautājumiem.
Lai paaugstinātu fiziskās drošības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku profesionalitāti un citu kritiskajā infrastruktūrā nodarbināto personu kompetences, Projekts paredz papildināt par infrastruktūras drošību atbildīgās personas uzdevumus, uzliekot par pienākumu ne retāk kā reizi gadā, kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja noteiktajā kārtībā un apjomā, organizēt teorētiskas un praktiskas apmācības par fizisko drošību. 
Par infrastruktūras drošību atbildīgā persona reizi gadā ne vēlāk kā mēnesi pirms šo mācību (teorētiskās un praktiskās apmācības ar skaitliski lielāko darbinieku, kas veic kritiskās infrastruktūras fiziskās drošības pasākumus, dalību) norises dienas, informē Drošības policiju, Satversmes aizsardzības biroju vai Militārās izlūkošanas un drošības dienestu atbilstoši minēto valsts drošības iestāžu kompetencei. Projekta 29.3. apakšpunktā noteiktais attiecināms uz apsardzes darbinieku specializētu apmācību (rīcības apdraudējuma situācijās), lai spētu identificēt, novērst vai pārtraukt tīši cilvēku radītu apdraudējumu, kura mērķis ir bojāt vai iznīcināt kritiskās infrastruktūras objektu, kas savukārt var apdraudēt valsts pārvaldīšanu vai būtisku sabiedrības funkciju īstenošanu. 
Projekts paredz precizēt noteikumu 32. punktu, nosakot, ka Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs vai Militārās izlūkošanas un drošības dienests atbilstoši kompetencei kontrolē kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus reglamentējošajos dokumentos noteikto prasību izpildi un sniedz ieteikumus pārbaudēs konstatēto trūkumu novēršanai, kā arī sniedz ieteikumus par Noteikumu 29. 3. apakšpunktā minēto apmācību tēmu.
Kaut arī jau šobrīd kritiskās infrastruktūras objektu koordinējošās valsts drošības iestādes, izvērtējot pastāvošos riskus un apdraudējumus nacionālajai drošībai un valsts funkciju īstenošanai, rekomendē aizliegt veikt filmēšanu, fotografēšanu vai cita veida dokumentēšanu atsevišķos kritiskās infrastruktūras objektos, lai tādējādi palielinātu fiziskās drošības pasākumu efektivitāti un novērstu nesankcionētas informācijas ieguves riskus, normatīvie akti neparedz mehānismu informēšanai par attiecīga ierobežojuma esamību un tā mērķi. 
Valsts drošības iestāžu rīcībā esošā informācija un citu valstu pieredze liecina, ka personas pirms teroraktu vai cita veida būtisku apdraudējumu īstenošanas veic izlūkošanas aktivitātes, filmējot, fotografējot vai citādi dokumentējot potenciāli apdraudamo objektu, apsardzes režīmu un citu ar objekta fizisko drošību saistītu informāciju. Attiecīgās informācijas ieguve būtiski samazina kritiskās infrastruktūras objekta fiziskās drošības pasākumu īstenošanas efektivitāti, kas nosaka nepieciešamību saskaņot   kritiskās infrastruktūras objektu filmēšanu, fotografēšanu ar  kritiskās infrastruktūras īpašnieku vai tiesisko valdītāju.
Projekts paredz papildināt Noteikumus ar 37.1 punktu, nosakot, ka bez saskaņošanas ar attiecīgā kritiskās infrastruktūras objekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju aizliegts veikt tā filmēšanu, fotografēšanu vai jebkāda cita veida dokumentēšanu, ja pie attiecīgā kritiskās infrastruktūras objekta novietota informatīva norāde ,,BEZ SASKAŅOŠANAS FOTOGRAFĒT FILMĒT AIZLIEGTS”. 
Projekts paredz papildināts Noteikumus ar 2. pielikumu ,,Informatīvās norādes paraugs”.
To, vai pie objekta izvietojama informatīva norāde, kritiskās infrastruktūras objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai par infrastruktūras drošību atbildīgā persona, konsultējoties ar attiecīgo valsts drošības iestādi, izvērtē vadoties pēc objekta specifikas un kritiskās infrastruktūras objektu kopuma kā klasificētas informācijas saglabāšanas interesēm.
Kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus reglamentējošajos dokumentos nepietiekamā apjomā tiek iekļauta informācija par rīcību apdraudējuma situācijās.
Projekts paredz papildināt Noteikumu pielikumu ar 10. punktu, nosakot, ka obligāti paredzama rīcība apdraudējuma situācijās – piemēram, sprādzienbīstama priekšmeta atrašana, informācijas saņemšanas par spridzināšanas draudiem, aizdomīga pasta sūtījuma saņemšana, nelikumīga ieroča pielietošana, nesankcionēta iekļūšanas vai tās mēģinājums, nesankcionēta kritiskās infrastruktūras objekta filmēšana, fotografēšana vai cita veida dokumentēšana .

Atbilstoši Nacionālās drošības likuma 22.2 pantam, kritiskā infrastruktūra ir Latvijas Republikā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas, kuras ir būtiskas svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts funkciju īstenošanu.

Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras (turpmāk – kritiskā infrastruktūra), objektos ir nepieciešams augsts drošības režīms, jo to iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana var apdraudēt nacionālo drošību un valsts pārvaldību. Kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2010. gada 1. jūlija noteikumi Nr. 496 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi).

Izvērtējot pastāvošos riskus un citu valstu pieredzi, ir konstatēti trūkumi esošajā regulējumā, kas neļauj pilnvērtīgi un efektīvi plānot un īstenot kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus, tādējādi atstājot negatīvu ietekmi uz valsts funkciju īstenošanu.

Lai novērstu konstatētos trūkumus un nodrošinātu kritiskās infrastruktūras objektu normālu funkcionēšanu, ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts ,,Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 1. jūnija noteikumos Nr. 496 ,,Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība”” (turpmāk – Projekts), ar kuru paredzēts pilnveidot tiesisko regulējumu, kas nosaka kritiskās infrastruktūras tiesiskā valdītāja vai īpašnieka un valsts drošības iestāžu tiesības un pienākumus, būtiski uzlabojot drošības režīmu kritiskās infrastruktūras objektos.

Noteikumu 25. punkts paredz, ka par infrastruktūras drošību atbildīgo personu norīko kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, ievērojot Noteikumu 26. punktā izvirzītos nosacījumus. Pašreizējā redakcijā 26. punkts paredz virkni ierobežojumu, taču noteikumos kā obligāts priekšnosacījums nav noteikta iepriekšēja pieredze fiziskās drošības prasību nodrošināšanas jomā. Tādējādi izveidojusies situācija, ka personas tiek norīkotas atbildēt par kritiskās infrastruktūras drošību neskatoties uz to, ka personām nav priekšzināšanu par fiziskās drošības pasākumu plānošanu vai īstenošanu.

Projekts paredz papildināt Noteikumus ar 26.10. apakšpunktu, nosakot, ka par infrastruktūras drošību atbildīgo personu var norīkot personu, kurai ir vismaz divu gada darba pieredze fiziskās drošības pasākumu plānošanā vai īstenošanā, vienlaikus nosakot, ka šo nosacījumu nepiemēro tādai personai, kura atbilstoši valsts drošības iestāžu kompetencei ir pārbaudīta un apstiprināta par kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgo personu.

Attiecīgi persona pieredzi fiziskās drošības pasākumu plānošanā vai īstenošanā var būt ieguvusi, atrodoties dienestā valsts drošības iestādē, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādē, Ieslodzījuma vietu pārvaldē, Nacionālajos bruņotajos spēkos, kā arī esot darba tiesiskajās attiecībās pie licencēta apsardzes komersanta vai iestādes, komersanta vai organizācijas iekšējā drošības dienestā, kā arī citās jomās, kur var gūt šādu darba pieredzi. Kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs par kandidāta atbilstību minētajām prasībām var pārliecināties no personas, kura pretendēs būt par infrastruktūras drošību atbildīgā persona un kurai būs jāiesniedz atbilstošs apliecinājums par šādas pieredzes esamību.

Atbilstoši pastāvošajai praksei persona, kuras kandidatūru drošības apsvērumu dēļ kompetentā valsts drošības iestāde neapstiprina par infrastruktūras drošību atbildīgo personu, var tikt norīkota citā amatā, kā rezultātā personai tāpat ir piekļuve kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām. Šādu situāciju arī veicina fakts, ka normatīvajos aktos nav definēts vai aprakstīts, kas ir „kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīga informācija, tehnoloģiskās iekārtas un pakalpojumi”, kaut arī ir paredzēti ierobežojumi attiecībā uz piekļuves tiesībām noteiktos apstākļos.

Identificējot attiecīgās iekārtas, pakalpojumus vai aizsargājamo informāciju un nosakot atbilstošas drošības zonas un personas, kurām aizliegts piekļūt minētajai informācijai vai iekārtām vai sniegt attiecīgus pakalpojumus, iespējams maksimāli samazināt personu skaitu, kurām nav nepieciešams piekļūt kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgām iekārtām vai informācijai, tādējādi ievērojami paaugstinot drošības pasākumu efektivitāti. Vienlaikus secināms, ka kritiskās infrastruktūras objekti ir atšķirīgi un normatīvā aktā nebūtu lietderīgi ietvert skaidrojumu vai kritērijus tam, kas katrā objektā uzskatāms par tā funkcionēšanai nozīmīgu iekārtu un informāciju, turklāt šāda rakstura informācijai nosakāms vismaz ierobežotas pieejamības informācijas statuss. Informācijai par kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgām iekārtām jābūt apkopotai katrā objektā, tādējādi nodrošinot augstu kritiskās infrastruktūras aizsardzības līmeni.  

Projekts paredz, ka kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgas informācijas, tehnoloģisko iekārtu vai pakalpojumu sarakstu noteiks par infrastruktūras drošību atbildīgā persona. Minētais saraksts iesniedzams attiecīgajai valsts drošības iestādei, ievērojot to pašu kārtību, kādā tiek iesniegti kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus reglamentējošie dokumenti. Projekta 11. punkts paredz papildināt Noteikumus ar 40. punktu, kas noteiks, ka Noteikumu 29.1. apakšpunktā minēto sarakstu attiecīgajai valsts drošības iestādei iesniedz ne vēlāk kā līdz 2018. gada 1. janvārim. 

Tāpat Projekts paredz papildināt Noteikumus ar 28.1 punktu, nosakot, ka, ja Drošības policijas, Satversmes aizsardzības biroja vai Militārās izlūkošanas un drošības dienesta rīcībā esošā informācija liecina, ka par kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgās personas kandidāts neatbilst Noteikumu 26. punkta prasībām, Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs vai Militārās izlūkošanas un drošības dienests iesaka kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ierobežot minētajai personai piekļuvi kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām.

Saistībā ar drošības zonu noteikšanu un drošības līmeni kritiskās infrastruktūras objektā ir izveidojusies situācija, kad kompetentā valsts drošības iestāde ir tiesīga pārbaudīt kritiskās infrastruktūras darbiniekus, kuriem ir pieeja kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām, un, atklājot negatīva rakstura informāciju, sniegt atbilstošus ieteikumus kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam. Vienlaikus kompetentajai valsts drošības iestādei nav tiesības veikt šādu pārbaudi un sniegt ieteikumus par komersanta, kas sniedz pakalpojumus kritiskajā infrastruktūrā, īpašnieku, valdes locekļiem un darbiniekiem, kaut arī minētajām personām tāpat var būt piekļuve kritiskās infrastruktūras nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām, vai arī minētās personas sniedz kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgus pakalpojumus. Tādējādi objektā var nebūt nodrošināts atbilstošs drošības līmenis un var tikt mazināta kritiskās infrastruktūras aizsardzības pasākumu efektivitāte.

Projekts paredz papildināt to Noteikumu 27. punktā ietverto subjektu loku, kurus valsts drošības iestādēm ir tiesības pārbaudīt saistībā ar piekļuvi kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām, ar komersanta, kas sniedz pakalpojumus kritiskajā infrastruktūrā, īpašnieku, valdes locekļiem un darbiniekiem. Veicot attiecīgo personu pārbaudi un izvērtējot informāciju attiecībā uz personas sodāmību par tīšu noziedzīgu nodarījumu un faktiem, kas dod pamatu apšaubīt tās spēju saglabāt ierobežotas pieejamības vai klasificētu informāciju, tiek panākta lielāka kritiskās infrastruktūras aizsardzības pasākumu efektivitāte.

Šobrīd normatīvie akti neparedz pienākumu kritiskās infrastruktūras objektos organizēt apmācības, kā rezultātā kritiskās infrastruktūras objektos nodarbinātais personāls nav kompetents drošības jautājumos, kas savukārt palielina objekta ievainojamības risku. Norādām, ka jau pašlaik valsts drošības iestādes veic kritiskās infrastruktūras objektu vadošo darbinieku apmācības par fiziskās drošības jautājumiem, kā arī atsevišķos gadījumos piedalās kritiskās infrastruktūras objektu darbinieku apmācībās. 

Izvērtējot pašreiz esošo situāciju, norādām, ka apmācības vairāk kā 50% kritiskās infrastruktūras objektu notiek reizi gadā.

Jāuzsver, ka apsardzes komercsabiedrībās bieži notiek apsardzes darbinieku nomaiņa, tāpēc apmācību organizēšana reizi gadā ir optimāla, lai visi apsardzes darbinieki tiktu apmācīti par fiziskās drošības un kritiskās infrastruktūras aizsardzības jautājumiem.

Lai paaugstinātu fiziskās drošības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku profesionalitāti un citu kritiskajā infrastruktūrā nodarbināto personu kompetences, Projekts paredz papildināt par infrastruktūras drošību atbildīgās personas uzdevumus, uzliekot par pienākumu ne retāk kā reizi gadā, kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja noteiktajā kārtībā un apjomā, organizēt teorētiskas un praktiskas apmācības par fizisko drošību. 

Par infrastruktūras drošību atbildīgā persona reizi gadā ne vēlāk kā mēnesi pirms šo mācību (teorētiskās un praktiskās apmācības ar skaitliski lielāko darbinieku, kas veic kritiskās infrastruktūras fiziskās drošības pasākumus, dalību) norises dienas, informē Drošības policiju, Satversmes aizsardzības biroju vai Militārās izlūkošanas un drošības dienestu atbilstoši minēto valsts drošības iestāžu kompetencei. Projekta 29.3. apakšpunktā noteiktais attiecināms uz apsardzes darbinieku specializētu apmācību (rīcības apdraudējuma situācijās), lai spētu identificēt, novērst vai pārtraukt tīši cilvēku radītu apdraudējumu, kura mērķis ir bojāt vai iznīcināt kritiskās infrastruktūras objektu, kas savukārt var apdraudēt valsts pārvaldīšanu vai būtisku sabiedrības funkciju īstenošanu. 

Projekts paredz precizēt noteikumu 32. punktu, nosakot, ka Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs vai Militārās izlūkošanas un drošības dienests atbilstoši kompetencei kontrolē kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus reglamentējošajos dokumentos noteikto prasību izpildi un sniedz ieteikumus pārbaudēs konstatēto trūkumu novēršanai, kā arī sniedz ieteikumus par Noteikumu 29. 3. apakšpunktā minēto apmācību tēmu.

Kaut arī jau šobrīd kritiskās infrastruktūras objektu koordinējošās valsts drošības iestādes, izvērtējot pastāvošos riskus un apdraudējumus nacionālajai drošībai un valsts funkciju īstenošanai, rekomendē aizliegt veikt filmēšanu, fotografēšanu vai cita veida dokumentēšanu atsevišķos kritiskās infrastruktūras objektos, lai tādējādi palielinātu fiziskās drošības pasākumu efektivitāti un novērstu nesankcionētas informācijas ieguves riskus, normatīvie akti neparedz mehānismu informēšanai par attiecīga ierobežojuma esamību un tā mērķi. 

Valsts drošības iestāžu rīcībā esošā informācija un citu valstu pieredze liecina, ka personas pirms teroraktu vai cita veida būtisku apdraudējumu īstenošanas veic izlūkošanas aktivitātes, filmējot, fotografējot vai citādi dokumentējot potenciāli apdraudamo objektu, apsardzes režīmu un citu ar objekta fizisko drošību saistītu informāciju. Attiecīgās informācijas ieguve būtiski samazina kritiskās infrastruktūras objekta fiziskās drošības pasākumu īstenošanas efektivitāti, kas nosaka nepieciešamību saskaņot   kritiskās infrastruktūras objektu filmēšanu, fotografēšanu ar  kritiskās infrastruktūras īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

Projekts paredz papildināt Noteikumus ar 37.1 punktu, nosakot, ka bez saskaņošanas ar attiecīgā kritiskās infrastruktūras objekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju aizliegts veikt tā filmēšanu, fotografēšanu vai jebkāda cita veida dokumentēšanu, ja pie attiecīgā kritiskās infrastruktūras objekta novietota informatīva norāde ,,BEZ SASKAŅOŠANAS FOTOGRAFĒT FILMĒT AIZLIEGTS”. 

Projekts paredz papildināts Noteikumus ar 2. pielikumu ,,Informatīvās norādes paraugs”.

To, vai pie objekta izvietojama informatīva norāde, kritiskās infrastruktūras objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai par infrastruktūras drošību atbildīgā persona, konsultējoties ar attiecīgo valsts drošības iestādi, izvērtē vadoties pēc objekta specifikas un kritiskās infrastruktūras objektu kopuma kā klasificētas informācijas saglabāšanas interesēm.

Kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus reglamentējošajos dokumentos nepietiekamā apjomā tiek iekļauta informācija par rīcību apdraudējuma situācijās.

Projekts paredz papildināt Noteikumu pielikumu ar 10. punktu, nosakot, ka obligāti paredzama rīcība apdraudējuma situācijās – piemēram, sprādzienbīstama priekšmeta atrašana, informācijas saņemšanas par spridzināšanas draudiem, aizdomīga pasta sūtījuma saņemšana, nelikumīga ieroča pielietošana, nesankcionēta iekļūšanas vai tās mēģinājums, nesankcionēta kritiskās infrastruktūras objekta filmēšana, fotografēšana vai cita veida dokumentēšana 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...