Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska valdības šodien apstiprinātajā jaunajā kārtībā, kas ar aizbildinājumu „terora draudu samazināšanai” aizliedz fotografēt pie „kritiskās infrastruktūras objektiem”, kuru vidū ir iekļauta pat valdības ēka. Pietiek šodien publicē bijušā Drošības policijas darbinieka Riharda Kozlovska vadītās Iekšlietu ministrijas un Drošības policijas kopā sagatavoto anotāciju šim noteikumu projekta, kas uzskatāmi parāda – kādas valsts iekārtas virzienā pamazām virzās Latvija.

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”
„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska valdības šodien apstiprinātajā jaunajā kārtībā, kas ar aizbildinājumu „terora draudu samazināšanai” aizliedz fotografēt pie „kritiskās infrastruktūras objektiem”, kuru vidū ir iekļauta pat valdības ēka. Pietiek šodien publicē bijušā Drošības policijas darbinieka Riharda Kozlovska vadītās Iekšlietu ministrijas un Drošības policijas kopā sagatavoto anotāciju šim noteikumu projekta, kas uzskatāmi parāda – kādas valsts iekārtas virzienā pamazām virzās Latvija.
Atbilstoši Nacionālās drošības likuma 22.2 pantam, kritiskā infrastruktūra ir Latvijas Republikā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas, kuras ir būtiskas svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts funkciju īstenošanu.
Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras (turpmāk – kritiskā infrastruktūra), objektos ir nepieciešams augsts drošības režīms, jo to iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana var apdraudēt nacionālo drošību un valsts pārvaldību. Kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2010. gada 1. jūlija noteikumi Nr. 496 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi).
Izvērtējot pastāvošos riskus un citu valstu pieredzi, ir konstatēti trūkumi esošajā regulējumā, kas neļauj pilnvērtīgi un efektīvi plānot un īstenot kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus, tādējādi atstājot negatīvu ietekmi uz valsts funkciju īstenošanu.
Lai novērstu konstatētos trūkumus un nodrošinātu kritiskās infrastruktūras objektu normālu funkcionēšanu, ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts ,,Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 1. jūnija noteikumos Nr. 496 ,,Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība”” (turpmāk – Projekts), ar kuru paredzēts pilnveidot tiesisko regulējumu, kas nosaka kritiskās infrastruktūras tiesiskā valdītāja vai īpašnieka un valsts drošības iestāžu tiesības un pienākumus, būtiski uzlabojot drošības režīmu kritiskās infrastruktūras objektos.
Noteikumu 25. punkts paredz, ka par infrastruktūras drošību atbildīgo personu norīko kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, ievērojot Noteikumu 26. punktā izvirzītos nosacījumus. Pašreizējā redakcijā 26. punkts paredz virkni ierobežojumu, taču noteikumos kā obligāts priekšnosacījums nav noteikta iepriekšēja pieredze fiziskās drošības prasību nodrošināšanas jomā. Tādējādi izveidojusies situācija, ka personas tiek norīkotas atbildēt par kritiskās infrastruktūras drošību neskatoties uz to, ka personām nav priekšzināšanu par fiziskās drošības pasākumu plānošanu vai īstenošanu.
Projekts paredz papildināt Noteikumus ar 26.10. apakšpunktu, nosakot, ka par infrastruktūras drošību atbildīgo personu var norīkot personu, kurai ir vismaz divu gada darba pieredze fiziskās drošības pasākumu plānošanā vai īstenošanā, vienlaikus nosakot, ka šo nosacījumu nepiemēro tādai personai, kura atbilstoši valsts drošības iestāžu kompetencei ir pārbaudīta un apstiprināta par kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgo personu.
Attiecīgi persona pieredzi fiziskās drošības pasākumu plānošanā vai īstenošanā var būt ieguvusi, atrodoties dienestā valsts drošības iestādē, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādē, Ieslodzījuma vietu pārvaldē, Nacionālajos bruņotajos spēkos, kā arī esot darba tiesiskajās attiecībās pie licencēta apsardzes komersanta vai iestādes, komersanta vai organizācijas iekšējā drošības dienestā, kā arī citās jomās, kur var gūt šādu darba pieredzi. Kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs par kandidāta atbilstību minētajām prasībām var pārliecināties no personas, kura pretendēs būt par infrastruktūras drošību atbildīgā persona un kurai būs jāiesniedz atbilstošs apliecinājums par šādas pieredzes esamību.
Atbilstoši pastāvošajai praksei persona, kuras kandidatūru drošības apsvērumu dēļ kompetentā valsts drošības iestāde neapstiprina par infrastruktūras drošību atbildīgo personu, var tikt norīkota citā amatā, kā rezultātā personai tāpat ir piekļuve kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām. Šādu situāciju arī veicina fakts, ka normatīvajos aktos nav definēts vai aprakstīts, kas ir „kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīga informācija, tehnoloģiskās iekārtas un pakalpojumi”, kaut arī ir paredzēti ierobežojumi attiecībā uz piekļuves tiesībām noteiktos apstākļos.
Identificējot attiecīgās iekārtas, pakalpojumus vai aizsargājamo informāciju un nosakot atbilstošas drošības zonas un personas, kurām aizliegts piekļūt minētajai informācijai vai iekārtām vai sniegt attiecīgus pakalpojumus, iespējams maksimāli samazināt personu skaitu, kurām nav nepieciešams piekļūt kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgām iekārtām vai informācijai, tādējādi ievērojami paaugstinot drošības pasākumu efektivitāti. Vienlaikus secināms, ka kritiskās infrastruktūras objekti ir atšķirīgi un normatīvā aktā nebūtu lietderīgi ietvert skaidrojumu vai kritērijus tam, kas katrā objektā uzskatāms par tā funkcionēšanai nozīmīgu iekārtu un informāciju, turklāt šāda rakstura informācijai nosakāms vismaz ierobežotas pieejamības informācijas statuss. Informācijai par kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgām iekārtām jābūt apkopotai katrā objektā, tādējādi nodrošinot augstu kritiskās infrastruktūras aizsardzības līmeni.  
Projekts paredz, ka kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgas informācijas, tehnoloģisko iekārtu vai pakalpojumu sarakstu noteiks par infrastruktūras drošību atbildīgā persona. Minētais saraksts iesniedzams attiecīgajai valsts drošības iestādei, ievērojot to pašu kārtību, kādā tiek iesniegti kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus reglamentējošie dokumenti. Projekta 11. punkts paredz papildināt Noteikumus ar 40. punktu, kas noteiks, ka Noteikumu 29.1. apakšpunktā minēto sarakstu attiecīgajai valsts drošības iestādei iesniedz ne vēlāk kā līdz 2018. gada 1. janvārim. 
Tāpat Projekts paredz papildināt Noteikumus ar 28.1 punktu, nosakot, ka, ja Drošības policijas, Satversmes aizsardzības biroja vai Militārās izlūkošanas un drošības dienesta rīcībā esošā informācija liecina, ka par kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgās personas kandidāts neatbilst Noteikumu 26. punkta prasībām, Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs vai Militārās izlūkošanas un drošības dienests iesaka kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ierobežot minētajai personai piekļuvi kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām.
Saistībā ar drošības zonu noteikšanu un drošības līmeni kritiskās infrastruktūras objektā ir izveidojusies situācija, kad kompetentā valsts drošības iestāde ir tiesīga pārbaudīt kritiskās infrastruktūras darbiniekus, kuriem ir pieeja kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām, un, atklājot negatīva rakstura informāciju, sniegt atbilstošus ieteikumus kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam. Vienlaikus kompetentajai valsts drošības iestādei nav tiesības veikt šādu pārbaudi un sniegt ieteikumus par komersanta, kas sniedz pakalpojumus kritiskajā infrastruktūrā, īpašnieku, valdes locekļiem un darbiniekiem, kaut arī minētajām personām tāpat var būt piekļuve kritiskās infrastruktūras nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām, vai arī minētās personas sniedz kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgus pakalpojumus. Tādējādi objektā var nebūt nodrošināts atbilstošs drošības līmenis un var tikt mazināta kritiskās infrastruktūras aizsardzības pasākumu efektivitāte.
Projekts paredz papildināt to Noteikumu 27. punktā ietverto subjektu loku, kurus valsts drošības iestādēm ir tiesības pārbaudīt saistībā ar piekļuvi kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām, ar komersanta, kas sniedz pakalpojumus kritiskajā infrastruktūrā, īpašnieku, valdes locekļiem un darbiniekiem. Veicot attiecīgo personu pārbaudi un izvērtējot informāciju attiecībā uz personas sodāmību par tīšu noziedzīgu nodarījumu un faktiem, kas dod pamatu apšaubīt tās spēju saglabāt ierobežotas pieejamības vai klasificētu informāciju, tiek panākta lielāka kritiskās infrastruktūras aizsardzības pasākumu efektivitāte.
Šobrīd normatīvie akti neparedz pienākumu kritiskās infrastruktūras objektos organizēt apmācības, kā rezultātā kritiskās infrastruktūras objektos nodarbinātais personāls nav kompetents drošības jautājumos, kas savukārt palielina objekta ievainojamības risku. Norādām, ka jau pašlaik valsts drošības iestādes veic kritiskās infrastruktūras objektu vadošo darbinieku apmācības par fiziskās drošības jautājumiem, kā arī atsevišķos gadījumos piedalās kritiskās infrastruktūras objektu darbinieku apmācībās. 
Izvērtējot pašreiz esošo situāciju, norādām, ka apmācības vairāk kā 50% kritiskās infrastruktūras objektu notiek reizi gadā.
Jāuzsver, ka apsardzes komercsabiedrībās bieži notiek apsardzes darbinieku nomaiņa, tāpēc apmācību organizēšana reizi gadā ir optimāla, lai visi apsardzes darbinieki tiktu apmācīti par fiziskās drošības un kritiskās infrastruktūras aizsardzības jautājumiem.
Lai paaugstinātu fiziskās drošības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku profesionalitāti un citu kritiskajā infrastruktūrā nodarbināto personu kompetences, Projekts paredz papildināt par infrastruktūras drošību atbildīgās personas uzdevumus, uzliekot par pienākumu ne retāk kā reizi gadā, kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja noteiktajā kārtībā un apjomā, organizēt teorētiskas un praktiskas apmācības par fizisko drošību. 
Par infrastruktūras drošību atbildīgā persona reizi gadā ne vēlāk kā mēnesi pirms šo mācību (teorētiskās un praktiskās apmācības ar skaitliski lielāko darbinieku, kas veic kritiskās infrastruktūras fiziskās drošības pasākumus, dalību) norises dienas, informē Drošības policiju, Satversmes aizsardzības biroju vai Militārās izlūkošanas un drošības dienestu atbilstoši minēto valsts drošības iestāžu kompetencei. Projekta 29.3. apakšpunktā noteiktais attiecināms uz apsardzes darbinieku specializētu apmācību (rīcības apdraudējuma situācijās), lai spētu identificēt, novērst vai pārtraukt tīši cilvēku radītu apdraudējumu, kura mērķis ir bojāt vai iznīcināt kritiskās infrastruktūras objektu, kas savukārt var apdraudēt valsts pārvaldīšanu vai būtisku sabiedrības funkciju īstenošanu. 
Projekts paredz precizēt noteikumu 32. punktu, nosakot, ka Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs vai Militārās izlūkošanas un drošības dienests atbilstoši kompetencei kontrolē kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus reglamentējošajos dokumentos noteikto prasību izpildi un sniedz ieteikumus pārbaudēs konstatēto trūkumu novēršanai, kā arī sniedz ieteikumus par Noteikumu 29. 3. apakšpunktā minēto apmācību tēmu.
Kaut arī jau šobrīd kritiskās infrastruktūras objektu koordinējošās valsts drošības iestādes, izvērtējot pastāvošos riskus un apdraudējumus nacionālajai drošībai un valsts funkciju īstenošanai, rekomendē aizliegt veikt filmēšanu, fotografēšanu vai cita veida dokumentēšanu atsevišķos kritiskās infrastruktūras objektos, lai tādējādi palielinātu fiziskās drošības pasākumu efektivitāti un novērstu nesankcionētas informācijas ieguves riskus, normatīvie akti neparedz mehānismu informēšanai par attiecīga ierobežojuma esamību un tā mērķi. 
Valsts drošības iestāžu rīcībā esošā informācija un citu valstu pieredze liecina, ka personas pirms teroraktu vai cita veida būtisku apdraudējumu īstenošanas veic izlūkošanas aktivitātes, filmējot, fotografējot vai citādi dokumentējot potenciāli apdraudamo objektu, apsardzes režīmu un citu ar objekta fizisko drošību saistītu informāciju. Attiecīgās informācijas ieguve būtiski samazina kritiskās infrastruktūras objekta fiziskās drošības pasākumu īstenošanas efektivitāti, kas nosaka nepieciešamību saskaņot   kritiskās infrastruktūras objektu filmēšanu, fotografēšanu ar  kritiskās infrastruktūras īpašnieku vai tiesisko valdītāju.
Projekts paredz papildināt Noteikumus ar 37.1 punktu, nosakot, ka bez saskaņošanas ar attiecīgā kritiskās infrastruktūras objekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju aizliegts veikt tā filmēšanu, fotografēšanu vai jebkāda cita veida dokumentēšanu, ja pie attiecīgā kritiskās infrastruktūras objekta novietota informatīva norāde ,,BEZ SASKAŅOŠANAS FOTOGRAFĒT FILMĒT AIZLIEGTS”. 
Projekts paredz papildināts Noteikumus ar 2. pielikumu ,,Informatīvās norādes paraugs”.
To, vai pie objekta izvietojama informatīva norāde, kritiskās infrastruktūras objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai par infrastruktūras drošību atbildīgā persona, konsultējoties ar attiecīgo valsts drošības iestādi, izvērtē vadoties pēc objekta specifikas un kritiskās infrastruktūras objektu kopuma kā klasificētas informācijas saglabāšanas interesēm.
Kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus reglamentējošajos dokumentos nepietiekamā apjomā tiek iekļauta informācija par rīcību apdraudējuma situācijās.
Projekts paredz papildināt Noteikumu pielikumu ar 10. punktu, nosakot, ka obligāti paredzama rīcība apdraudējuma situācijās – piemēram, sprādzienbīstama priekšmeta atrašana, informācijas saņemšanas par spridzināšanas draudiem, aizdomīga pasta sūtījuma saņemšana, nelikumīga ieroča pielietošana, nesankcionēta iekļūšanas vai tās mēģinājums, nesankcionēta kritiskās infrastruktūras objekta filmēšana, fotografēšana vai cita veida dokumentēšana .

Atbilstoši Nacionālās drošības likuma 22.2 pantam, kritiskā infrastruktūra ir Latvijas Republikā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas, kuras ir būtiskas svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts funkciju īstenošanu.

Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras (turpmāk – kritiskā infrastruktūra), objektos ir nepieciešams augsts drošības režīms, jo to iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana var apdraudēt nacionālo drošību un valsts pārvaldību. Kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2010. gada 1. jūlija noteikumi Nr. 496 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi).

Izvērtējot pastāvošos riskus un citu valstu pieredzi, ir konstatēti trūkumi esošajā regulējumā, kas neļauj pilnvērtīgi un efektīvi plānot un īstenot kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus, tādējādi atstājot negatīvu ietekmi uz valsts funkciju īstenošanu.

Lai novērstu konstatētos trūkumus un nodrošinātu kritiskās infrastruktūras objektu normālu funkcionēšanu, ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts ,,Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 1. jūnija noteikumos Nr. 496 ,,Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība”” (turpmāk – Projekts), ar kuru paredzēts pilnveidot tiesisko regulējumu, kas nosaka kritiskās infrastruktūras tiesiskā valdītāja vai īpašnieka un valsts drošības iestāžu tiesības un pienākumus, būtiski uzlabojot drošības režīmu kritiskās infrastruktūras objektos.

Noteikumu 25. punkts paredz, ka par infrastruktūras drošību atbildīgo personu norīko kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, ievērojot Noteikumu 26. punktā izvirzītos nosacījumus. Pašreizējā redakcijā 26. punkts paredz virkni ierobežojumu, taču noteikumos kā obligāts priekšnosacījums nav noteikta iepriekšēja pieredze fiziskās drošības prasību nodrošināšanas jomā. Tādējādi izveidojusies situācija, ka personas tiek norīkotas atbildēt par kritiskās infrastruktūras drošību neskatoties uz to, ka personām nav priekšzināšanu par fiziskās drošības pasākumu plānošanu vai īstenošanu.

Projekts paredz papildināt Noteikumus ar 26.10. apakšpunktu, nosakot, ka par infrastruktūras drošību atbildīgo personu var norīkot personu, kurai ir vismaz divu gada darba pieredze fiziskās drošības pasākumu plānošanā vai īstenošanā, vienlaikus nosakot, ka šo nosacījumu nepiemēro tādai personai, kura atbilstoši valsts drošības iestāžu kompetencei ir pārbaudīta un apstiprināta par kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgo personu.

Attiecīgi persona pieredzi fiziskās drošības pasākumu plānošanā vai īstenošanā var būt ieguvusi, atrodoties dienestā valsts drošības iestādē, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādē, Ieslodzījuma vietu pārvaldē, Nacionālajos bruņotajos spēkos, kā arī esot darba tiesiskajās attiecībās pie licencēta apsardzes komersanta vai iestādes, komersanta vai organizācijas iekšējā drošības dienestā, kā arī citās jomās, kur var gūt šādu darba pieredzi. Kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs par kandidāta atbilstību minētajām prasībām var pārliecināties no personas, kura pretendēs būt par infrastruktūras drošību atbildīgā persona un kurai būs jāiesniedz atbilstošs apliecinājums par šādas pieredzes esamību.

Atbilstoši pastāvošajai praksei persona, kuras kandidatūru drošības apsvērumu dēļ kompetentā valsts drošības iestāde neapstiprina par infrastruktūras drošību atbildīgo personu, var tikt norīkota citā amatā, kā rezultātā personai tāpat ir piekļuve kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām. Šādu situāciju arī veicina fakts, ka normatīvajos aktos nav definēts vai aprakstīts, kas ir „kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīga informācija, tehnoloģiskās iekārtas un pakalpojumi”, kaut arī ir paredzēti ierobežojumi attiecībā uz piekļuves tiesībām noteiktos apstākļos.

Identificējot attiecīgās iekārtas, pakalpojumus vai aizsargājamo informāciju un nosakot atbilstošas drošības zonas un personas, kurām aizliegts piekļūt minētajai informācijai vai iekārtām vai sniegt attiecīgus pakalpojumus, iespējams maksimāli samazināt personu skaitu, kurām nav nepieciešams piekļūt kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgām iekārtām vai informācijai, tādējādi ievērojami paaugstinot drošības pasākumu efektivitāti. Vienlaikus secināms, ka kritiskās infrastruktūras objekti ir atšķirīgi un normatīvā aktā nebūtu lietderīgi ietvert skaidrojumu vai kritērijus tam, kas katrā objektā uzskatāms par tā funkcionēšanai nozīmīgu iekārtu un informāciju, turklāt šāda rakstura informācijai nosakāms vismaz ierobežotas pieejamības informācijas statuss. Informācijai par kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgām iekārtām jābūt apkopotai katrā objektā, tādējādi nodrošinot augstu kritiskās infrastruktūras aizsardzības līmeni.  

Projekts paredz, ka kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgas informācijas, tehnoloģisko iekārtu vai pakalpojumu sarakstu noteiks par infrastruktūras drošību atbildīgā persona. Minētais saraksts iesniedzams attiecīgajai valsts drošības iestādei, ievērojot to pašu kārtību, kādā tiek iesniegti kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus reglamentējošie dokumenti. Projekta 11. punkts paredz papildināt Noteikumus ar 40. punktu, kas noteiks, ka Noteikumu 29.1. apakšpunktā minēto sarakstu attiecīgajai valsts drošības iestādei iesniedz ne vēlāk kā līdz 2018. gada 1. janvārim. 

Tāpat Projekts paredz papildināt Noteikumus ar 28.1 punktu, nosakot, ka, ja Drošības policijas, Satversmes aizsardzības biroja vai Militārās izlūkošanas un drošības dienesta rīcībā esošā informācija liecina, ka par kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgās personas kandidāts neatbilst Noteikumu 26. punkta prasībām, Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs vai Militārās izlūkošanas un drošības dienests iesaka kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ierobežot minētajai personai piekļuvi kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām.

Saistībā ar drošības zonu noteikšanu un drošības līmeni kritiskās infrastruktūras objektā ir izveidojusies situācija, kad kompetentā valsts drošības iestāde ir tiesīga pārbaudīt kritiskās infrastruktūras darbiniekus, kuriem ir pieeja kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām, un, atklājot negatīva rakstura informāciju, sniegt atbilstošus ieteikumus kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam. Vienlaikus kompetentajai valsts drošības iestādei nav tiesības veikt šādu pārbaudi un sniegt ieteikumus par komersanta, kas sniedz pakalpojumus kritiskajā infrastruktūrā, īpašnieku, valdes locekļiem un darbiniekiem, kaut arī minētajām personām tāpat var būt piekļuve kritiskās infrastruktūras nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām, vai arī minētās personas sniedz kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgus pakalpojumus. Tādējādi objektā var nebūt nodrošināts atbilstošs drošības līmenis un var tikt mazināta kritiskās infrastruktūras aizsardzības pasākumu efektivitāte.

Projekts paredz papildināt to Noteikumu 27. punktā ietverto subjektu loku, kurus valsts drošības iestādēm ir tiesības pārbaudīt saistībā ar piekļuvi kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām, ar komersanta, kas sniedz pakalpojumus kritiskajā infrastruktūrā, īpašnieku, valdes locekļiem un darbiniekiem. Veicot attiecīgo personu pārbaudi un izvērtējot informāciju attiecībā uz personas sodāmību par tīšu noziedzīgu nodarījumu un faktiem, kas dod pamatu apšaubīt tās spēju saglabāt ierobežotas pieejamības vai klasificētu informāciju, tiek panākta lielāka kritiskās infrastruktūras aizsardzības pasākumu efektivitāte.

Šobrīd normatīvie akti neparedz pienākumu kritiskās infrastruktūras objektos organizēt apmācības, kā rezultātā kritiskās infrastruktūras objektos nodarbinātais personāls nav kompetents drošības jautājumos, kas savukārt palielina objekta ievainojamības risku. Norādām, ka jau pašlaik valsts drošības iestādes veic kritiskās infrastruktūras objektu vadošo darbinieku apmācības par fiziskās drošības jautājumiem, kā arī atsevišķos gadījumos piedalās kritiskās infrastruktūras objektu darbinieku apmācībās. 

Izvērtējot pašreiz esošo situāciju, norādām, ka apmācības vairāk kā 50% kritiskās infrastruktūras objektu notiek reizi gadā.

Jāuzsver, ka apsardzes komercsabiedrībās bieži notiek apsardzes darbinieku nomaiņa, tāpēc apmācību organizēšana reizi gadā ir optimāla, lai visi apsardzes darbinieki tiktu apmācīti par fiziskās drošības un kritiskās infrastruktūras aizsardzības jautājumiem.

Lai paaugstinātu fiziskās drošības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku profesionalitāti un citu kritiskajā infrastruktūrā nodarbināto personu kompetences, Projekts paredz papildināt par infrastruktūras drošību atbildīgās personas uzdevumus, uzliekot par pienākumu ne retāk kā reizi gadā, kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja noteiktajā kārtībā un apjomā, organizēt teorētiskas un praktiskas apmācības par fizisko drošību. 

Par infrastruktūras drošību atbildīgā persona reizi gadā ne vēlāk kā mēnesi pirms šo mācību (teorētiskās un praktiskās apmācības ar skaitliski lielāko darbinieku, kas veic kritiskās infrastruktūras fiziskās drošības pasākumus, dalību) norises dienas, informē Drošības policiju, Satversmes aizsardzības biroju vai Militārās izlūkošanas un drošības dienestu atbilstoši minēto valsts drošības iestāžu kompetencei. Projekta 29.3. apakšpunktā noteiktais attiecināms uz apsardzes darbinieku specializētu apmācību (rīcības apdraudējuma situācijās), lai spētu identificēt, novērst vai pārtraukt tīši cilvēku radītu apdraudējumu, kura mērķis ir bojāt vai iznīcināt kritiskās infrastruktūras objektu, kas savukārt var apdraudēt valsts pārvaldīšanu vai būtisku sabiedrības funkciju īstenošanu. 

Projekts paredz precizēt noteikumu 32. punktu, nosakot, ka Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs vai Militārās izlūkošanas un drošības dienests atbilstoši kompetencei kontrolē kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus reglamentējošajos dokumentos noteikto prasību izpildi un sniedz ieteikumus pārbaudēs konstatēto trūkumu novēršanai, kā arī sniedz ieteikumus par Noteikumu 29. 3. apakšpunktā minēto apmācību tēmu.

Kaut arī jau šobrīd kritiskās infrastruktūras objektu koordinējošās valsts drošības iestādes, izvērtējot pastāvošos riskus un apdraudējumus nacionālajai drošībai un valsts funkciju īstenošanai, rekomendē aizliegt veikt filmēšanu, fotografēšanu vai cita veida dokumentēšanu atsevišķos kritiskās infrastruktūras objektos, lai tādējādi palielinātu fiziskās drošības pasākumu efektivitāti un novērstu nesankcionētas informācijas ieguves riskus, normatīvie akti neparedz mehānismu informēšanai par attiecīga ierobežojuma esamību un tā mērķi. 

Valsts drošības iestāžu rīcībā esošā informācija un citu valstu pieredze liecina, ka personas pirms teroraktu vai cita veida būtisku apdraudējumu īstenošanas veic izlūkošanas aktivitātes, filmējot, fotografējot vai citādi dokumentējot potenciāli apdraudamo objektu, apsardzes režīmu un citu ar objekta fizisko drošību saistītu informāciju. Attiecīgās informācijas ieguve būtiski samazina kritiskās infrastruktūras objekta fiziskās drošības pasākumu īstenošanas efektivitāti, kas nosaka nepieciešamību saskaņot   kritiskās infrastruktūras objektu filmēšanu, fotografēšanu ar  kritiskās infrastruktūras īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

Projekts paredz papildināt Noteikumus ar 37.1 punktu, nosakot, ka bez saskaņošanas ar attiecīgā kritiskās infrastruktūras objekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju aizliegts veikt tā filmēšanu, fotografēšanu vai jebkāda cita veida dokumentēšanu, ja pie attiecīgā kritiskās infrastruktūras objekta novietota informatīva norāde ,,BEZ SASKAŅOŠANAS FOTOGRAFĒT FILMĒT AIZLIEGTS”. 

Projekts paredz papildināts Noteikumus ar 2. pielikumu ,,Informatīvās norādes paraugs”.

To, vai pie objekta izvietojama informatīva norāde, kritiskās infrastruktūras objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai par infrastruktūras drošību atbildīgā persona, konsultējoties ar attiecīgo valsts drošības iestādi, izvērtē vadoties pēc objekta specifikas un kritiskās infrastruktūras objektu kopuma kā klasificētas informācijas saglabāšanas interesēm.

Kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus reglamentējošajos dokumentos nepietiekamā apjomā tiek iekļauta informācija par rīcību apdraudējuma situācijās.

Projekts paredz papildināt Noteikumu pielikumu ar 10. punktu, nosakot, ka obligāti paredzama rīcība apdraudējuma situācijās – piemēram, sprādzienbīstama priekšmeta atrašana, informācijas saņemšanas par spridzināšanas draudiem, aizdomīga pasta sūtījuma saņemšana, nelikumīga ieroča pielietošana, nesankcionēta iekļūšanas vai tās mēģinājums, nesankcionēta kritiskās infrastruktūras objekta filmēšana, fotografēšana vai cita veida dokumentēšana 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Kariņam jāmaina slikti strādājošie ministri vai pašam jāuzņemas atbildība

FotoMinistru prezidents Krišjānis Kariņš savā svētdienas uzrunā Latvijas televīzijā faktiski skaidri atzina kļūdas, nekonsekvenci un pretrunas, ko valdība pieļāvusi COVID 19 pandēmijas apkarošanas procesā.
Lasīt visu...

21

Kādēļ mēs ļaujam sevi apzagt?

FotoVispārzināma ir atziņa, ka cilvēks ir sabiedriska būtne. Daudz mazāk tiek runāts par tām likumsakarībām, kas nemainīgi, cauri gadsimtiem valda un ir valdījušas cilvēku sabiedrībā. Vienu šādu likumsakarību vienkāršos vārdos var formulēt šādi. Tie, kuri apvienojas, vienmēr izmanto, “apčakarē” un uzspiež savu gribu tiem, kuri dzīvo katrs par sevi.
Lasīt visu...

3

Labāk nelasiet šo, ja atceraties mūsu priekšvēlēšanu solījumus

FotoSaeima šajās dienas skata 2021. gada valsts budžeta un nodokļu reformas projektu. Šis valsts budžets būs īpaši nozīmīgs, jo daudzu cilvēku un uzņēmumu darbību ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā pandēmija un labi mērķēts fiskālais stimuls var glābt daudzas darbavietas un ekonomiku kopumā. Turpretī neveiksmīga nodokļu reforma uzņēmējus var gremdēt un palielināt pelēkās ekonomikas apjomu.
Lasīt visu...

12

Kādi tad ir Latvijas valdības mērķi?

FotoPolitika Latvijā, nedaudz pārfrāzējot Vikipēdiju, ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas jeb – kā tagad daudzi jau atklāti sauc partijas - uzņēmumi veic darbības savu oficiālo vai neoficiālo varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai, pieņem rīcības plānus, kas ir saistoši visai sabiedrībai... Vienkārši nedaudz papētīsim, kas ir šie cilvēki un kā viņi rīkojas pasaules krīzes apstākļos.
Lasīt visu...

21

Covid-19 noliedzēju uzņēmumos uzliesmo vīruss

FotoAr vienas dienas intervālu ziņās ir parādījusies informācija par masveida COVID-19 uzliesmojumiem divos uzņēmumos – zivju pārstrādes cehā Brīvais vilnis un pansionātā Liepa. Pirmajā ar jauno koronavīrusu sasirguši 77 darbinieki, otrajā 100 klienti un darbinieki.
Lasīt visu...

12

Iesniegta pilsoņu iniciatīva par dabiskas ģimenes aizsardzības nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē

FotoReaģējot uz 12. novembra Satversmes tiesas spriedumu, pilsoņu iniciatīvas platformā “Mana Balss” ir iesniegts aicinājums parakstīties par dabiskas ģimenes aizsardzības nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē. Manā kā iesniedzēja ieskatā ir izdarīts spiediens uz likumdevēju, lai likumiski nostiprinātu pretdabiskas (homoseksuālas, transseksuālas u.tml.) “ģimenes” formas. 
Lasīt visu...

6

Lai panāktu Šuplinskas demisiju, skolotājiem jābūt gataviem streikot

FotoIzglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) neadekvātie un ar nozari nepārrunātie lēmumi attiecībā uz izglītības sistēmas pārvaldību visās tās līmeņos Covid-19 ārkārtas situācijas apstākļos degradē Latvijas izglītības un zinātnes sistēmu kopumā.
Lasīt visu...

21

Ar ticību, apziņu un divām puslodēm: sprediķis Rīgas Domā 2020. gada 18. novembrī

FotoVarbūt YouTube esat pamanījuši video, kur, skanot bezrūpīgajai dziesmai “Raindrops” (Lietus lāses), jauka meitene ar kafijas krūzi skatās pa logu. Kaut kur netālu paceļas atomsēne. No tumša virpuļa debesīs iznirst citplanētiešu kuģis. Viņa par to drusku sarauc pieri, bet uzsmaida tiranozauram, kurš mīdās aiz koka, un draudzīgi pamāj zombiju pūlim, kas tuvojas pa ielu. Klipa nosaukums – “Parasta diena 2020. gadā”.
Lasīt visu...

6

Par dzīvībām drošu izglītību – lai aizsargātu bērnu, skolotāju, vecāku un vecvecāku dzīcības

FotoKatra cilvēka dzīvība ir vērtība. Sevišķi to jūtam par tuvo un mīļo dzīvībām. Latvijas Republikas Satversmes 111. pants uzliek par pienākumu valstij aizsargāt cilvēku veselību, tās 93. pants – tiesības uz dzīvību. Satversmes ievads nosaka rūpes ne tikai par sevi, bet arī par saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Beidzot ir jāpiegriež skrūves "legālajai" Vislatvijas čakarēšanai

Sakarā ar valsts azartspēļu kantora Latvijas Loto "locekļu" aroganto attieksmi, ignorējot informācijas sniegšanas pienākumu viņu kosmisko algu kontekstā -...

Foto

Pacientu šķirošana COVID-19 pandēmijas laikā

Tiesībsargs ir saņēmis vairākus signālus, kurā Latvijas iedzīvotāji pauž savas bažas un satraukumu par Arta Žīgura rakstu vietnē „pietiek.com” par to,...

Foto

Manas personīgās domas par savu slimošanu par Covidu

Uzrakstīju savas personīgās domas par savu slimošanu ar Covidu. Raksts sanāca garš, grūti rakstījās uz telefona. Tātad:...

Foto

Kā strādā Parādnieka pasūtījumu galds

8.novembrī TV3 bija amizanti vērot, kā Saeimas deputāti centās pamatot, kāpēc atbalsta cigarešu ražotāju lobētos grozījumus akcīzes nodoklī. JKP galvenais nodokļu...

Foto

Nevalstiskās organizācijas gatavo iniciatīvu tautas referendumam par ģimenes aizsardzību

Četrdesmit nevalstisko organizāciju pārstāvji ir piesaistījuši ekspertus un apvienojušies kopīgā domnīcā, lai sagatavotu priekšlikumu pilsoņu parakstu vākšanai...

Foto

Es jums tagad izskaidrošu, kas rakstīts himnā: valsts prezidenta runa Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienā

Dārgā Latvijas tauta! Šogad ārkārtas situācijā mēs savas valsts dibināšanas svētkus...

Foto

Ģimenes institūta sabrukums izraisa tautas un pat civilizāciju bojā eju

Šodien, atzīmējot mūsu valsts 102. dzimšanas dienu, vēlos to sagaidīt ar svētu bijību un pateicību. Ne...

Foto

Pirts un skaistumkopšanas pakalpojumu aizliegšana ir nepārdomāta un postoša

Piektdien, 2020.gada 6.novembrī, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk - Rīkojums) visā...

Foto

Aicinām valsts prezidentu Egilu Levitu "izlīst no alas"

Valsts prezidentam Egilam Levitam būtu pēdējais brīdis izlīst no paša vārdiem nosauktās "alas", lai aptvertu, kā dzīvo lielākā...

Foto

Veloceļš Čaka ielā: nav jāiesaistās demagoģijā ar hronometru rokā

Vēl krāsa uz velosipēdistu ceļa Čaka ielā nebija izžuvusi, kad Paulam Timrotam, Frederikam Ozolam un daudziem citiem...

Foto

Vēlēšanas 2020 – fronte tēva pagalmā?

Šī ir tā reize, kad ASV prezidenta vēlēšanas lika nodrebēt visai planētai bez izņēmuma. Nekad agrāk tai nav bijusi piekalta...

Foto

JKP plānotais transportlīdzekļu nodoklis ekoloģijas prizmā

Ir teiciens – nav sliktuma bez labuma. Pateicoties rūpniecības un lauksaimniecības nozaru degradācijai, izvērtējot 20 gadu posmu, Latvija ir līderis...

Foto

Es atzīstu savu kļūdu un uzņemos par to atbildību

Es esmu pieļāvis kļūdu. Man ir kauns, ka es esmu tā rīkojies Latvijas sabiedrības priekšā un manu...

Foto

Apsveicam, mūsu zīļu vācējam - nākamajam nācijas līderim un vadonim šodien 40

Šodien mūsu uzņēmuma vadītājam un viennozīmīgajam vadonim Mārim Simanovičam ir dzimšanas diena – viņš...

Foto

Māsiņas skafandros, kurām par to faktiski neko nepiemaksā

Iesaku noskatīties šo PROVINCI. Mūsu māsiņas Daugavpils reģionālās slimnīcas Infekciju slimību nodaļā, galvenajā COVID pacientu ārstēšanās, cerību un...

Foto

Īstais 2020.gada ASV vēlēšanu uzvarētājs(a)

Kā jau kāds no kolēģiem lasītājiem portālā norādīja, Džo Baidens ir pats vecākais jebkad ievēlētais ASV prezidents. Visu cieņu pret šo...

Foto

Viltvārži

Aizvien vairāk pasaulē ir tādu, kuri jūt nepieciešamību agresīvi izpausties. Šoreiz ne par to, kāpēc, kur tādi rodas utt. Šoreiz par sekām. Centīšos būt maksimāli...

Foto

Par veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju

Veselības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde, kura organizē, koordinē un pārrauga veselības politikas īstenošanu, tai skaitā koordinē pretepidēmijas pasākumu...

Foto

Premjeram jāprasa veselības ministres demisija un jāpārņem veselības aprūpes kontrole vai pašam jāatkāpjas

Pēdējo dienu notikumi valdībā, īpaši asā komunikācija starp premjerministru Krišjāni Kariņu (JV) un...

Foto

Būs diskusijas, nepilnības un to labošana

Mīļie draugi un sekotāji, diemžēl koronavīruss atkal plosās pasaulē, Eiropā un Latvijā. Strauji aug saslimušo skaits, slimnīcas pildās un palielinās...

Foto

E-vēlēšanu iespējamā ietekme uz cilvēktiesībām

Valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās...

Foto

Mēs iecietīgi izturamies pret dažu koalīcijas locekļu privātajām un politiskajām neirozēm

Krīze, īpaši ilgstoša, ir stresa noturības tests. Covid-19 krīze ir globāla, tā pārbauda izturību veselām...

Foto

Andris Kudors un viņa raksts par Bībeli un homoseksualitāti

Senators, pseidokonservators un bijušais reliģiskās sektas pārstāvis Andis Kudors (Senators) nesen portālā TVNET pastāstīja, kas tur Bībelē faktiski ir...

Foto

Atkārtoti lūdzam nepieļaut zaļās zonas iznīcināšanu un satiksmes apgrūtināšanu lielveikalu būvniecības dēļ

Esam atkārtoti savākuši parakstus pret zaļās zonas iznīcināšanu Ziepniekkalnā, kur plānots būvēt lielveikalu Lidl, un...

Foto

Par labklājības ministres Petravičas publiski paustajiem meliem

Sociālo darbinieku biedrība (SDB) nevar klusēt situācijā, kurā labklājības ministre Ramona Petraviča publiski LTV raidījuma “Panorāma” sižetā un TV24...

Foto

Kur tad palikusi daudzā nauda?

Te pat pīlei jāsmejas. Es, godavārds, nesaprotu, kur palikusi daudzā nauda. Es tiešām godīgi nesaprotu, kā var tādā tempā notērēt tādu...

Foto

Maksāt par Zemgales atkritumu poligona ”Brakšķi” likvidāciju nāksies iedzīvotājiem

Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) plāns ieviest izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas reģionu sistēmā kļūs par Zemgales...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska “noved” nevainīgu cilvēku līdz nāvei

Prokurores Daces Lapinskas rīcības dēļ esmu zaudējusi veselību un gandrīz arī dzīvību, ko apstiprina ne mani tukši...

Foto

Turcija

Agrāk bija saprotamāk un vieglāk. Ja negribēji aizskart kāda jūtas vai kādu pazemot, atlika nerunāt par to, kas šo kādu var aizskart vai tam būt...

Foto

Putina kliķei nekas nav svēts, tā savu ambīciju vārdā piesmej arī ticīgos

Šībrīža Krievijas centieni atsevišķos gadījumos piesegties ar reliģiju vai reliģiju piesaistīt propagandas aparātam ir...

Foto

Maskas ir efektīvas, un arī bērni saslimst ar COVID-19

Mēs, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības valdes locekļi (www.lazariga.lv), aicinām un lūdzam Latvijas iedzīvotājus sekot secinājumiem un...

Foto

Kad pie lietas ķeras kariņveidīgi āksti

Vēl nesen tāda lupatveidīga radība premjera krēslā, kam Kariņš uzvārdā, ierunājās, ka naudas mums esot “tik daudz kā nekad”. Taču...

Foto

Kad medijs vienkārši ienīst baznīcu un ar apskaužamu periodiskumu nomelno pat savu, vietējo - Latvijas kristīgo baznīcu

Tikai pirms dažām dienām vietējais TVNET publicēja rakstu par...

Foto

Van Gog, noliec pindzeles un ej strādāt?

Daudzi impresionisma aizsācēji nevarēja nopelnīt, un, pēc mūsu finanšu ministra Reira ieteiktā, mums varbūt nebūtu impresionisma un citu ģēniju,...

Foto

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

Es labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai...

Foto

Par pulksteņa grozīšanu

Reizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons,...

Foto

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

Lai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums...

Foto

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

Iedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu...

Foto

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

Šoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas...