Iesaki rakstu: 
Digitālās TV krimināllietas izskatīšana atklāj veidus, kā Andra Šķēles nauda izmantota, lai trešo personu aizsegā iegādātos uzņēmumus vai to kapitāldaļas: tieši šādā veidā, spriežot pēc klajā nākušiem dokumentiem, notikusi arī apsardzes kompānijas Ave Lat sargs faktisko īpašnieku maiņa.
Kā rāda Uzņēmumu reģistra un Lursoft datu bāzes, līdz 2003. gada 14. janvārim kādreizējam Kriminālpolicijas priekšniekam Laimonim Liepiņam viņa dibinātajā apsardzes kompānijā piederēja 11 procenti kapitāldaļu.
Savukārt šajā datumā saskaņā ar oficiāli noslēgtu līgumu šīs kapitāldaļas pārgāja par „Šķēles grāmatvedi” dēvētā Harija Krongorna īpašumā un tajā saskaņā ar Uzņēmumu reģistram sniegtām ziņām palika līdz pat 2004. gada jūnijam, kad Ave Lat sarga kapitāldaļas savukārt nonāca cita Šķēles ilggadēja partnera Edgara Šķendera īpašumā.
Taču, kā tagad parāda digitālās TV krimināllietas materiālos atrodamās Krongorna bankas kontu izdrukas, pēc visa spriežot, apsardzes kompānijas kapitāldaļas no Liepiņa atpirktas par Šķēles naudu un Šķēles interesēs.
Izdrukas rāda, ka 2003. gada 13. janvārī Šķēle Krongornam no personiskā bankas konta pārskaitījis 47,5 tūkstošus latu. Šai pašā dienā Krongorns identisku summu pārskaitījis Liepiņam, kā maksājuma mērķi vēl norādot: „Saskaņā ar SIA Ave Lat sargs kapitāla daļu pirkuma-pārdevuma līgumu no 10.01.2003.”
Tas gan nav traucējis Šķēlem nepilnas trīs nedēļas vēlāk iesniegtajā amatpersonas deklarācijā neuzrādīt šādas viņam, pēc visa spriežot, faktiski piederošas kapitāldaļas. Tā vietā deklarācijā minēti vienīgi 47,5 tūkstošus latu lieli izsniegti „aizdevumi”.
Pašlaik var tikai minēt, kādas vēl uzņēmumu kapitāldaļas jau šajā laikā faktiski piederējušas Šķēlem un kādus vēl slēptas uzņēmumu iegādes darījumus viņš veicis laikā, kad bija Ministru prezidents un Saeimas deputāts.
Jānorāda, ka formālo aizdevumu apsardzes kompānijas daļu pirkšanai Šķēle Krongornam izsniedzis trīs dienas pirms Saeimas deputāta mandāta nolikšanas, un šajā laikā viņa kopumā deklarētais izsniegto aizdevumu apjoms bija gandrīz 870 tūkstoši latu.
Tas nozīmē, ka, ņemot vērā iepriekšējās amatpersonas deklarācijas datus, nedaudz ilgākā laika posmā par pēdējo premjerēšanas gadu Šķēle šādos aizdevumos, iespējams, slēptai citu uzņēmumu iegādei bija izsniedzis vairāk nekā 600 tūkstošus latu.
Pašlaik gan šīs „paslēpes” ir beigušās. Kopš pagājušā gada janvāra, kā rāda Lursoft datu bāze, apsardzes kompānijas kontrolpakete (98,34%), pirms tam pabijusi gan SIA NTBDC S, gan Ilzes Martinsones, gan Šķendera oficiālā īpašumā, pieder SIA INPO 14. Tā savukārt netieši pieder SIA Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem, kur 80% kapitāldaļu pieder Šķēles meitām un tagadējai dzīvesbiedrei.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
