Iesaki rakstu: 
Pēc ilgākas kavēšanās šodien beidzot publiskots pirmdien Krišjāņa Kariņa vadībā notikušās kārtējās Krīzes vadības padomes sēdes protokols, kā arī tajā sniegtā Veselības ministrijas informācija. Pietiek publicē būtiskākās sadaļās no lemtā, kas apliecina, ka vēl joprojām valsts vadība lielākoties spriež tikai par ieteikšanu, ierosināšanu un rekomendēšanu.
Krīzes vadības padomes sēdē nolemtais
1. Pieņemt zināšanai veselības ministres, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Slimību profilakses un kontroles centra sniegto informāciju par aktuālo situāciju saistībā ar COVID-19 infekcijas izplatību un atbildīgo institūciju veiktajiem un plānotajiem pasākumiem.
2. Pieņemt zināšanai Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas un Latvijas restorānu biedrības pārstāvju sniegto informāciju par COVID-19 ietekmi uz tautsaimniecības sektoriem, kā arī par nozares veiktajiem pasākumiem.
3. Pieņemt zināšanai ekonomikas ministra sniegto informāciju par Krīzes vadības padomes 2020.gada 2.marta sēdes protokola Nr.3, l.§. 7.punktā dotā uzdevuma izpildes gaitu.
4. Pieņemt zināšanai aizsardzības ministra sniegto informāciju par epidemioloģiskās drošības ieviestajiem pasākumiem Aizsardzības ministrijā un Nacionālajos bruņotajos spēkos.
5. Veselības ministrijai, atbilstoši epidemioloģiskās situācijas attīstībai, turpināt īstenot Krīzes vadības padomes 2020.gada 4.februāra sēdē (KVP 04.02.2020. sēdes protokols Nr. 1), 2020.gada 25.februāra sēdē (KVP 25.02.2020. sēdes protokols Nr.2) un 2020.gada 2.marta sēdē (KVP 02.03.2020. sēdes protokols Nr.3) nolemto, kā arī šādus papildus pasākumus:
5.1. sniedzot informāciju sabiedrībai, aktualizēt jautājumu par ieteikumiem izvērtēt nepieciešamību doties ārpus Latvijas Republikas, kā arī stingri rekomendēt nedoties uz COVID-19 skartajām teritorijām, ņemot vērā, ka pastāv iespēja ievest infekciju Latvijā, inficēt ģimenes locekļus, paziņas un citus cilvēkus, ar kuriem kontaktējas, īpaši vecāka gadagājuma;
5.2. vispārējās rekomendācijas iedzīvotājiem ievietot e-veselības un e-klases portālos, kā arī tās izplatīt, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu un Ceļu satiksmes un drošības direkcijas informācijas sistēmu.
6. Atbalstīt Veselības ministrijas priekšlikumu, atsaucoties uz epidemioloģiskās situācijas attīstību, aicināt pasažieru pārvadātajiem un tūroperatoriem izvērtēt iespēju pārcelt ceļojumu laiku saviem klientiem.
7. Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Veselības ministriju, ņemot vērā COVID-19 skarto valstu pieredzi, nodrošināt šādus pasākumus:
7.1. pirms skolēnu brīvlaika nodrošināt informācijas iegūšanu un apkopošanu no izglītības iestāžu audzēkņu vecākiem par skolēnu brīvlaika pavadīšanas vietu ārvalstīs;
7.2. epidemioloģiskai situācijai pasliktinoties, lemt par papildus nepieciešamiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem (piemēram, attālināta mācību procesa nodrošināšana, skolēnu brīvlaika pārcelšana, mācību gada pagarināšana u.c.), lai ierobežotu COVID-19 izplatīšanos.
8. Ārstniecības iestādēm apkopot informāciju par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem COVID-19 apstiprinātām personām un personām ar aizdomām par COVID-19 infekciju, kā arī neiekasēt pacienta līdzmaksājumus COVID-19 diagnostikā un ārstēšanā valsts apmaksātās veselības aprūpes sistēmas ietvaros.
Nacionālajam veselības dienestam veikt ar COVID-19 saistīto veselības nozares izdevumu, tajā skaitā pacientu līdzmaksājumu, uzskaiti.
9. Slimību profilakses un kontroles centram sniegt informāciju Centrālajai vēlēšanu komisijai un vēlēšanu iecirkņu vietu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem par epidemioloģiskās drošības riskiem, kā arī rekomendācijas Rīgas pašvaldību vēlēšanu rīkošanā.
10. Starptautisko pasākumu (piemēram, konferenču, semināru u.c.) organizatoriem, konsultējoties ar Slimību profilakses un kontroles centru, izvērtēt šo pasākumu organizēšanas nepieciešamību un epidemioloģiskos riskus to dalībniekiem un apmeklētājiem. Minēto pasākumu organizatoriem nodrošināt dalībnieku un apmeklētāju personas datu un kontaktinformācijas iegūšanu pirms starptautiskā pasākuma un nodošanu Slimību profilakses un kontroles centram pēc pieprasījuma, epidemioloģisko drošības pasākumu nodrošināšanai.
11. Veselības ministrijai sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vienoties par COVID-19 apstiprināto personu un personu ar aizdomām par COVID-19 infekciju, kurām noteikta mājas karantīna un kuras nevar par sevi parūpēties, nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības precēm un pārtiku, iesaistot sociālos dienestus.
Veselības ministrijas informācija par atbildīgo institūciju veiktajiem pasākumiem
Lai nodrošinātu aktīvu epidemioloģisko uzraudzību un gatavību sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošanai: agrīnai ievesto gadījumu atklāšanai, izolēšanai, diagnostikai un pretepidēmijas pasākumu veikšanai COVID-19 infekcijas tālākas izplatīšanās ierobežošanai, Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – SPKC) sadarbībā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (turpmāk – NMPD), Veselības ministriju (turpmāk – VM) un citām iesaistītajām institūcijām ir veikuši virkni pasākumu, tai skaitā laika posmā no 2020. gada 2. marta līdz 2020. gada 9. martam atbildīgās institūcijas, izvērtējot epidemioloģisko situāciju un veicot risku analīzi, ir veikušas šādus pasākumus:
|
Darbība |
Mērķa grupa |
Apraksts |
|
|
Informācija par epidemioloģisko situāciju |
Sabiedrība |
SPKC nepārtraukti seko līdzi epidemioloģiskajai situācijai pasaulē (t.sk. ES/EEZ un Lielbritānijas ziņojumiem par jaunatklātajiem COVID-19 infekcijas gadījumiem Eiropas Agrīnas un brīdināšanas sistēmā EWRS) un Latvijā, un savā tīmekļvietnē katru dienu aktualizē informāciju par epidemioloģisko situāciju, tai skaitā aktuālos datus par Latvijā veiktiem laboratoriskiem izmeklējumiem uz COVID-19 infekciju, saslimušo un mirušo skaitu pasaulē. Tāpat, mainoties gadījuma definīcijai, tiek aktualizēta informācija par COVID-19 infekcijas skartajām valstīm vai teritorijām, no kurām atgriežoties, ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi. Katru darba dienu tiek aktualizēta 24 stundu faktu lapa, kurā iekļauta informācija par COVID-19 izplatību, aktualitātēm, un kura tiek nosūtīta Ministru kabinetam un Saeimai, kā arī publicēta VM, SPKC un NMPD tīmekļa vietnēs un sociālajos tīklos. |
|
|
Ieteikumi |
Sabiedrība/ceļotāji |
SPKC tīmekļvietnē aktualizēta (tai skaitā, ņemot vērā izmaiņas gadījuma definīcijā): informācija ceļotājiem par COVID-19 infekcijas uzliesmojumu (pieejama informācija par piesardzības pasākumiem atrodoties vīrusa skartajās teritorijās, rekomendācijas atgriežoties no vīrusa skartajām teritorijām) informācija iedzīvotājiem par COVID-19 infekcijas uzliesmojumu (pieejama informācija par klīniskajiem un epidemioloģiskajiem kritērijiem, ieteikumiem un kontakttālruņiem, uz kuriem zvanīt jautājumu gadījumā) Informācija sadaļā “Jautājumi un atbildes par COVID-19 infekcijas uzliesmojumu” Informācija izglītības iestādēm par COVID-19 infekcijas uzliesmojumu (ieteikumi bērniem atgriežoties no vīrusa skartās teritorijas, kā arī rekomendācijas bērnu personīgās higiēnas un profilakses pasākumu ievērošanai). SPKC nosūtījis vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai, Latvijas Pašvaldību savienībai, ārstu profesionālajām asociācijām un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentam par aktualizētajiem ieteikumiem skolēniem. Sadaļa papildināta arī ar ieteikumiem izglītības iestāžu darbiniekiem, kuri atgriezušies no COVID-19 infekcijas skartās teritorijas. Mediju sižeti un ekspertu viedokļi Ieteikumi darba devējiem (ieteikumi rīcībai, ja darbinieks atgriežas no vīrusa skartās teritorijas, ieteikumi attiecībā uz komandējumu organizēšanu, kā arī rekomendācijas darbiniekiem personīgās higiēnas un profilakses pasākumu ievērošanai) SPKC tīmekļa vietnē ir papildus iekļauta šāda informācija: Ieteikumi farmaceitiem, iekļaujot tajos arī informāciju par ķirurģiskajām maskām un dezinfekcijas līdzekļiem. Ieteikumi personām ar akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmēm Papildus tiek: gatavoti ieteikumi COVID-19 pacientu mājiniekiem; latviski ierunāts PVO videorullītis, ko paredzēts nosūtīt klientu apkalpošanas centriem. |
|
|
Starpnozaru komunikācija |
Situācijas pārvaldībā iesaistītās institūcijas un iestādes |
VM 02.03.2020., 04.03.2020., 05.03.2020., 06.03.2020. un 08.03.2020. ir organizējusi starpinstitūciju sanāksmes (kopumā 10 sanāksmes un 4 telekonferences), tai skaitā sanāksmi ar SIA “Centrālā laboratorija”, reģionālām slimnīcām, Veselības aprūpes darba devēju asociāciju (turpmāk -VADDA), Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju (turpmāk – LGAA) un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju (turpmāk – LLGAA), kā arī Valsts darba inspekcijas (turpmāk -VDI) pārstāvjiem. Tāpat 04.03.2020. un 06.03.2020. tika sasaukta Valsts operatīvās medicīniskās komisijas (turpmāk – VOMK) sēde. Vienlaikus VM ir piedalījusies Ekonomikas ministrijas rīkotajās tikšanās par Krīzes vadības padomes 2020.gada 2.marta sēdes protokola 7.punkta izpildi. Sanāksmēs aktualizēti jautājumi par: - paraugu paņemšanas un laboratorisko izmeklējumu uz COVID-19 infekciju nodrošināšanas iespējām reģionu iedzīvotājiem; - šā brīža lietderību iegādāties eksprestestus; - gadījuma definīcijas izmaiņām; - reģionālo slimnīcu iesaisti COVID-19 pacientu veselības aprūpē, mainoties epidemioloģiskajai situācijai un strauji pieaugot pacientu skaitam; - ģimenes ārstu sniegtās veselības aprūpes nodrošināšanu COVID-19 pacientiem un pacientiem ar hroniskām saslimšanām, pieaugot pacientu skaitam; - COVID-19 laboratorisko izmeklējumu veikšanu intensīvās terapijas pacientiem ar smagiem respiratorās infekcijas simptomiem; - nepieciešamību sasaukt ārkārtas Krīzes vadības padomes sēdi, lai, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, Latvijā apstiprināto COVID-19 saslimšanas gadījumu skaitu un tuvojošos skolēnu brīvlaiku (kurā liels skaits Latvijas iedzīvotāju, tai skaitā ar bērniem, dotos uz slēpošanas kūrortiem, kas lielākoties ir vīrusa skartajās teritorijās), izskatītu jautājumus par skolēnu brīvlaika pārcelšanu par 2 nedēļām, kā arī iespēju mazināt tūrisma braucienu un lidojumu skaitu uz vīrusa skartajām teritorijām; - medikamentu pieejamību ārstniecības iestādēs. Sanāksmēs (02.03.2020. klātienē NVD un 04.03.2020. telekonferencē) ar SIA “Centrālā laboratorija” aktualizēts jautājums par paraugu paņemšanas Latvijas reģionu iedzīvotājiem (kuri atgriezušies no vīrusa skartajām teritorijām un kuriem ir akūtas respiratoras infekcijas simptomi, bet veselības stāvoklis neprasa stacionēšanu) un nogādāšanas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – RAKUS) Nacionālajā references laboratorijā algoritmu, nepieciešamo individuālo aizsardzības līdzekļu apjomu, apmācībām paraugu paņemšanai, nepieciešamo dokumentāciju. SIA “Centrālā laboratorija” sākot ar 07.03.2020. ir uzsākusi iepriekš minētā pakalpojuma sniegšanu un 07.03.2020. ir veikusi 2 paraugu paņemšanu un nogādāšanu RAKUS Nacionālajā references laboratorijā. Telekonferencēs ar reģionālajām slimnīcām (02.03.2020. un 03.03.2020.) pārrunāti jautājumi par minēto ārstniecības iestāžu iespējām un pieejamajiem resursiem paraugu paņemšanai reģionu iedzīvotājiem, kas paši ierodas ārstniecības iestādē, kā arī iespēju tām uzsākt pacientu, kuri paši ir atnākuši uz ārstniecības iestādi NMPD brigāžu atvestu vieglo pacientu. Vienlaikus jautājums par ārstniecības iestāžu iespējām un pieejamajiem resursiem paraugu paņemšanai reģionu iedzīvotājiem, kas paši ierodas ārstniecības iestādē pārrunāts arī 02.03.2020. telekonferencē ar lokālajām daudzprofilu slimnīcām. Sanāksmē ar VDI pārrunāts jautājums par darbnespējas lapu (turpmāk – DNL) izsniegšanu riska grupas (ārstniecības iestāžu, izglītības iestāžu un sociālās aprūpes iestāžu darbiniekiem) personām pēc atgriešanās no COVID-19 skartajiem reģioniem. Vienlaikus jautājums par DNL izsniegšanu ārstniecības iestāžu darbiniekiem tika izskatīts arī tikšanās reizē ar VADDA un klīnisko universitātes slimnīcu pārstāvjiem. Ņemot vērā minēto, kā arī KVP 2020.gada 2.marta sēdes protokollēmumā noteikto, VM ir sagatavojusi noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumos Nr.152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība””. Sanāksmē ar LGAA un LLGAA pārstāvjiem (05.03.2020.) pārrunāti jautājumi saistībā ar iespējamo rīcību epidemioloģiskajai situācijai mainoties un pieaugot pacientu skaitam, kā arī nepieciešamībai atslogot NMPD tālruni 113. Tāpat VM ir sazinājusies ar Pārtikas un veterināro dienestu par dienesta veiktajām darbībām saistībā ar roku dezinfekcijas līdzekļu pieejamību tirdzniecības vietās. 04.03.2020. notikusi VOMK elektroniskā sēde, kurā aktualizēti jautājums par paraugu ņemšanu dzīvesvietā tām Latvijas reģionu personām, kuras bijušas vīrusa skartajās teritorijās un kurām ir viegli simptomi, kā arī Latvijas reģionu iedzīvotāju ar aizdomām par COVID-19 hospitalizāciju. Minētajā sēdē tika nolemts: 1) SIA “Centrālā laboratorija” tuvākajā laikā (plānots no 05.03.2020.) uzsāk un nodrošina paraugu paņemšanu Latvijas reģionu iedzīvotājiem (kuri atgriezušies no vīrusa skartajām teritorijām, kuriem ir viegli akūtas respiratoras infekcijas simptomi, un veselības stāvoklis, atbilstoši kuram, personas stacionēšana nav nepieciešama) un nogādāšanu RAKUS Nacionālajā references laboratorijā. 2) Reģionālās slimnīcas paņem paraugus Latvijas reģionu iedzīvotājiem (kuri atgriezušies no vīrusa skartajām teritorijām, un kuriem ir viegli akūtas respiratoras infekcijas simptomi), kuri paši ieradušies ārstniecības iestādē. 3) Latvijas reģionu pacienti ar aizdomām par inficēšanos ar COVID-19 sākotnēji tiek hospitalizēti reģionālajās slimnīcās. Lai norobežotu pacientu ar aizdomām par COVID-2019 plūsmu no pārējiem pacientiem, NMPD pirms pacientu nogādāšanas reģionālajā slimnīcā, savlaicīgi brīdina reģionālās slimnīcas uzņemšanas nodaļas koordinatoru un pārliecinās, vai reģionālā slimnīca ir gatava uzņemt attiecīgo pacientu. Ja slimnīca informē, ka pacientu nevar uzņemt, pacients tiek nogādāts tuvākajā slimnīcā, kurā pacienta uzņemšana ir iespējama. Ja pacientam tiek apstiprināta COVID-19 infekcija, pacientu pārved uz RAKUS stacionāru “Latvijas Infektoloģijas centrs” vai valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”. 4) Reģionālās slimnīcas savlaicīgi brīdina NMPD gadījumā, ja tās nevar nodrošināt pacientu uzņemšanu. 5) Reģionālās slimnīcas, uz kurām pacienti ar aizdomām par inficēšanos ar COVID-19 var tikt stacionēti, ir: SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”, SIA “Liepājas reģionālā slimnīca”, SIA “Vidzemes slimnīca”, SIA “Rēzeknes slimnīca” un SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca”. VOMK 06.03.2020. elektroniskajā sēdē tika aktualizēti jautājumi par gadījuma definīcijas maiņu un paraugu ņemšanu dzīvesvietā tām personām, kuras bijušas vīrusa skartajās teritorijās, un kurām ir viegli simptomi. Pieņemti lēmumi turpmākai rīcībai: 1. Ņemot vērā izmaiņas epidemioloģiskajā situācijā, gadījuma definīcijā tiek iekļauta visa Itālija, paredzot, ka vīrusa skartās teritorijas ir Ķīna, Dienvidkoreja, Irāna, Japāna, Singapūra un Itālija. 2. Apstiprināt SPKC un PSKUS izstrādāto algoritmu paraugu uz COVID-19 paņemšanai pacientiem ar smagiem akūtas respiratorās infekcijas simptomiem, kuri atrodas intensīvajā terapijā. 3. Apstiprināto algoritmu Veselības ministrija 06.03.2020. nosūta klīniskās universitātes slimnīcām un reģionālajām slimnīcām. SPKC ir elektroniski nosūtījis Latvijas Darba devēju konfederācijai, Latvijas pašvaldību savienībai, Latvijas slimnīcu biedrībai un Tirdzniecības un rūpniecības kamerai izstrādātās rekomendācijas darba devējiem. 02.03.2020. Latvijā tika apstiprināts pirmais COVID-19 gadījums. Paciente bija 29. februārī atgriezusies Latvijā ar airBaltic lidmašīnas reisu BT226, no Itālijas, Milānas. Šajā reisā lidoja 145 pasažieri, no kuriem 24 pasažieri ir uzskatāmi par tuvām kontaktpersonām. No tām 8 ir Latvijas pilsoņi, tai skaitā pati ģimene. SPKC sazinājās ar visiem cilvēkiem, kuri uzskatāmi par tuvām kontaktpersonām. Personām, kuras atradās konkrētajā reisā, tika ieteikts novērot savu veselības stāvokli 14 dienas kopš atgriešanās Latvijā un, parādoties simptomiem, zvanīt uz 113. Savukārt, personām, kuras tika noteiktas par tuvām kontaktpersonām, bija jāpaliek mājās karantīnā ģimenes ārsta uzraudzībā. 08.03.2020. SPKC saņēmis informāciju par trešo Latvijā apstiprināto COVID – 19 saslimšanas gadījumu. Pacients atgriezās Rīgā 7.martā ar AirBaltic reisu BT-630, un ir ģimenes loceklis pacientam, kuram šorīt laboratoriski tika apstiprināta saslimšana ar COVID – 19. Par citu valstu piederīgajiem informācija nodota kompetentām epidemioloģiskās uzraudzības iestādēm ārzemēs. 08.03.2020. ir apstiprināti vēl 3 COVID-19 saslimšanas gadījumi, personām, kuras atgriezās Rīgā 7.martā ar AirBaltic reisu BT-630 un bija Latvijas tūristu grupā kūrortā Červinja. |
|
|
Ieteikumi |
Veselības aprūpes profesionāļi |
SPKC aktualizējis iepriekš sagatavotos ieteikumus ārstiem, atbilstoši izmaiņām gadījuma definīcijā. |
|
|
Komunikācija ar presi un citiem masu informācijas līdzekļiem |
Iedzīvotāji |
Iedzīvotāji informāciju un atbildes uz jautājumiem saistībā ar COVID-19, tostarp par rekomendācijām attiecīgajā situācijā, var saņemt, zvanot uz SPKC telefona numuru 67387661 (darba dienās, no 08:30 līdz 17:00). Sabiedrība par esošo situāciju un plānotajām rīcībām tika informēta arī: 02.03.2020. organizētajā preses konferencē saistībā ar Latvijā laboratoriski apstiprināto pirmo COVID-19 gadījumu; 04.03.2020. mediju iespējā uzdot jautājumus par aktuālo informāciju saistībā ar otro Igaunijā apstiprināto COVID-19 saslimšanas gadījumu, kā arī par iespējām analīžu noņemšanai pacientiem ārpus Rīgas reģiona aizdomu gadījumos par saslimšanu ar COVID-19. 08.03.2020. mediju iespējā uzdot jautājumus par otro Latvijā apstiprināto COVID-19 saslimšanas gadījumu, kā arī turpmākajām plānotajām aktivitātēm. Tāpat speciālisti ir snieguši intervijas par minēto jautājumu, kā arī atbildes iedzīvotājiem t.sk. kas saņemti no SPKC mājaslapas un Facebook, un dažādām iestādēm. |
|
Plānotās turpmākās aktivitātes
SPKC, NMPD un VM turpinās sekot epidemioloģiskās situācijas attīstībai pasaulē un Latvijā, kā arī PVO ieteikumiem, citu valstu veiktajiem pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisīto COVID-19 infekcijas uzliesmojumu, un turpinās sniegt atbilstošu informāciju starptautiskām organizācijām (Pasaules Veselības organizācija, Eiropas Savienības institūcijas u.c.) un citām valstīm.
Tāpat nepieciešams, sniedzot informāciju sabiedrībai, aktualizēt jautājumu par ieteikumiem izvērtēt nepieciešamību doties ārpus Latvijas, kā arī stingri rekomendēt nedoties uz vīrusa skartajām teritorijām, ņemot vērā to, ka pastāv iespēja ievest infekciju Latvijā, inficēt ģimenes locekļus, paziņas un cilvēkus, ar kuriem kontaktējas, īpaši vecāka gadagājuma iedzīvotājus. Vispārējas rekomendācijas iedzīvotājiem būtu nepieciešams ievietot e-veselības portāla pacienta darba vietā, kā arī nosūtīt, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu un Ceļu satiksmes un drošības direkcijas informācijas sistēmu.
Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas attīstību, aicināt tūroperatorus izvērtēt iespēju pārcelt ceļojumu laiku uz vīrusa skartajām teritorijām vai mainīt ceļojuma galamērķi.
Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Veselības ministriju, ņemot vērā koronovīrusa skarto valstu pieredzi, būtu nepieciešams nodrošināt šādus pasākumus:
1. pirms skolēnu brīvlaika nodrošināt informācijas no izglītības iestāžu audzēkņu vecākiem par skolēnu brīvlaika pavadīšanas vietu ārpus Latvijas saņemšanu un apkopošanu;
2. epidemioloģiskai situācijai pasliktinoties, lemt par skolēnu mācību gada pagarināšanu vīrusa izplatības mazināšanai vai skolēnu brīvlaika pārcelšanu.
Ārstniecības iestādēm būtu nepieciešams apkopot informāciju par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem COVID-19 apstiprinātām personām un personām ar aizdomām par COVID-19 infekciju, kā arī neiekasēt pacienta līdzmaksājumus COVID-19 diagnostikā un ārstēšanā valsts apmaksātās veselības aprūpes sistēmas ietvaros. Ārstniecības iestādām rēķinus, tai skaitā pacientu līdzmaksājumiem, iesniegt Nacionālajam veselības dienestam, kas veic ar COVID-2019 infekcijas saistīto nozares izdevumu uzskaiti.
Slimību profilakses un kontroles centram būtu jāsniedz informācija Centrālajai vēlēšanu komisijai par epidemioloģiskās drošības riskiem Rīgas pašvaldību vēlēšanu rīkošanā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
