Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā jau katra krīze, tā ir ne tikai lielāka vai mazāka ķibele, bet arī zināmā mērā iespēja. Šoreiz manas pārdomas par to, kādai būtu jābūt valsts rīcībai, lai mēs visi kopā ne tikai atkopotos no šīs krīzes, bet izietu no tās spēcīgāki un konkurētspējīgāki. Valsts atbalsta mērķim ir jābūt nevis tikai “pārziemot” vai atkopties, bet arī izmantot šo krīzi, lai vismaz daļēji novērstu tās strukturālās problēmas, kas bija novērojamas ekonomikā jau pirms krīzes.

Pirmais un būtiskākais – neārstēt jaunas problēmas ar vecām zālēm. Jāsaprot, ka šī ir jauna krīze, esošā pieredze var noderēt, bet tā diez vai būs pietiekama, lai nodrošinātu sekmīgu atkopšanos. Mehāniska izdevumu apgriešana, budžeta konsolidācija un finanšu institūciju glābšana uz tautsaimniecības rēķina nebija labākais risinājums iepriekšējā krīzē un nebūs tāds arī šoreiz.

Īss kopsavilkums:

nevis pabalstus par nekā nedarīšanu, bet stipendijas par mācīšanos un jaunu, praktisku iemaņu iegūšanu un subsīdijas darba devējiem par apmācāmo nodarbināšanu;

atbalsts tām nozarēm, kurās pirms krīzes bija darbaspēka trūkums, atalgojums ir virs vidējā un kuras ir orientētas uz eksportu;

ieguldījumi digitalizācijā – jauni projekti valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanā un atbalsts IT nozarei;

ieguldījumi videi draudzīgas un funkcionālas transporta infrastruktūras izveidē – dzelzceļa un sabiedriskā transporta integrācija Rīgā, velo infrastruktūra, stāvparki Pierīgā, infrastruktūra Rīgas apkaimēs;

investīciju programma ražošanas iekārtu un esošo puduru (clusters) attīstīšanai prioritārajās nozarēs, kā arī finansējums zinātnei un pētniecībai (vismaz likumā jau noteiktā 1% no IKP līmenī);

Tūrisma straujākai atjaunošanai ir nepieciešams pieņemt lēmumu par marihuānas legalizāciju un valsts kontrolētu audzēšanu un tās pārdošanu.

Ekonomikas ministrijas 2019. gada Latvijas Ekonomikas attīstības pārskatā identificēti sekojoši būtiskākie šķēršļi ekonomikas attīstībai: darba tirgus reģionālās atšķirības un prasmju pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstība[1]. Attiecīgi arī valsts atbalstam krīzes pārvarēšanai ir jābūt orientētam uz šo problēmu novēršanu un mazināšanu. Nevis pabalstu veidā par bezdarbu vai dīkstāvi, bet par darba vidē balstītu mācību – stipendijas par mācīšanos (cilvēkam) un mācīšanu (uzņēmumam), kā arī daļēji valsts subsidētas darba vietas nākamos 6-12 mēnešus (valsts sedz daļu no darba algas uzņēmumam).

Izvēloties nozares, kurām būtu pieejams šāds valsts atbalsts, ir jāvērtē šādi kritēriji:

Pirms krīzes bija darbinieku deficīts;

Orientētas uz eksportu;

Atalgojums nozarē ir virs vidējā valstī;

Iemaņas svarīgākas par diplomu (atkrīt, piemēram, medicīna, juristi u.c., kur ir svarīga formālā izglītība un ko objektīvi nevar paveikt īsā laika posmā);

Izvērtējot vēsturiskos datus šiem kritērijiem atbilst sekojošas nozares – IKT pakalpojumi un apstrādes rūpniecība (kokapstrāde, ķīmiskā rūpniecība, metālapstrāde, elektrisko un optisko iekārtu ražošana u.c.) (avots: CSP un Latvijas Ekonomikas attīstības pārskats 2019).

Papildus valstij ir jārealizē projekti šajās nozarēs, piemēram, e-pārvalde un digitalizācija, kuriem līdz šim nepietika finansējuma. Tas būtu salīdzinoši ātri realizējams atbalsts nozarei un iespēja iesaistīt jaunos darbiniekus konkrētos projektos, kamēr atkopjas eksporta tirgi, kā arī tiktu uzlabota valsts pārvaldes efektivitāte, ieviešot jaunus digitālus risinājumus. Un nevis 10 vai 20, bet 100 vai 200 miljonu investīcijas.

Ražošanas attīstība, ir visgrūtāk realizējamais pasākums. Sekmīgam izrāvienam ir nepieciešami vairāki priekšnoteikumi:

esoši puduri (clusters);

Apmācīti un zinoši cilvēkresursi;

esoša integrācija piegādes ķēdēs.

Labā ziņa – izskatās, ka Eiropā būs tendence uz nearshoring, jeb ražošanas izvietošanu tuvāk mītnes zemei, pretstatā “visu ražo Ķīnā” pieejai. Ražošanā pirms krīzes Latvijā lielākā problēma bija darba ražīgums, kas ir būtiski zemāks nekā Eiropā un pat salīdzinot ar kaimiņiem Baltijā[2][3]. Krīze ir izdevība risināt šo problēmu – jānodrošina investīcijas cilvēkos un viņu iemaņās strādāt ar jaunām un modernām iekārtām (jau pieminētā darba vidē balstītā apmācība un subsidēta nodarbinātība), kā arī investīcijas iekārtās un ražošanas telpās, it sevišķi reģionos. Kā labie piemēri var kalpot Valmiera, Liepāja un Ventspils, kur salīdzinoši īsā laikā ir izdevies izveidot vairākus pudurus ar augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu.

Lai nodrošinātu ilgtermiņa izaugsmi un inovācijas, beidzot ir jānodrošina atbilstošs finansējums zinātnei un pētniecībai, vismaz jau likumā noteikto 1% no IKP, bet tikai ar noteikumu, ka beidzot tiek ieviestas sen nepieciešamās reformas šajā nozarē.

Šķiet, ka būvniecība ir nozare, kuru krīze, vismaz pagaidām, ir ietekmējusi salīdzinoši maz, jaunākie statistikas dati vēl nav pieejami, tomēr aktivitātes dažādos būvniecības objektos vīrusa dēļ nav apstājušās un paredzams, ka arī esošie ES fondu projekti šajā nozarē tiks turpināti. Būvniecībai ir izteikts vietējais patēriņš ar salīdzinoši zemu eksporta potenciālu, Latvijā ir tikai daži izņēmumi būvniecības sektorā, kas ir mācējuši sekmīgi eksportēt, piemēram, UPB, Primekss un daži citi. Ir jāizmanto šī iespēja un jāinvestē pārejai uz videi draudzīgiem risinājumiem (Latvijas green deal in transportation).

Rīgā – primāri velo infrastruktūras izbūve, sabiedriskā transporta integrācijas projekti (Rīgas Satiksmes tīkla integrācija ar dzelzceļu), ieguldījumi dažādā infrastruktūrā apkaimēs, stāvlaukumi Pierīgā un citi projekti, kuriem ir nepieciešams salīdzinoši mazāks finansējums nekā tradicionālajiem investīciju objektiem “tiltiem un lielceļiem”. Šī ir unikāla iespēja ne vien mainīt paradumus par labu videi draudzīgiem transporta risinājumiem, bet arī izveidot pieejamu un ērtu transporta infrastruktūru.

Tūrisma straujākai atjaunošanai ir pienācis laiks radikāliem risinājumiem. Tūrisms atkopsies lēni, ņemot vērā, ka aviosatiksme, visticamāk, būs apgrūtināta vēl ilgu laiku. Viens no drosmīgiem risinājumiem ir marihuānas legalizācija, kas ļautu gan sekmēt eksportspējīgu ražošanu, nodrošināt jaunas darba vietas un radīt jaunus budžeta ienākumus. Tas arī ļautu piesaistīt reģionālo tūrismu (auto un prāmji) no Ziemeļvalstīm un tuvākajiem kaimiņiem.

Manuprāt, marihuānas legalizācija nav jautājums par to, vai tas notiks, bet kad tas notiks, arī Eiropā (it sevišķi ņemot vērā, ka Portugālē marihuāna ir jau faktiski legalizēta, tāpat kā Šveicē un vēl dažās citās valstīs). Jāizmanto krīze, lai atmestu aizspriedumus un būtu pirmie reģionā, kas šim jautājumiem pieiet racionāli, it sevišķi apstākļos, kad valstij būs grūtības nodrošināt nepieciešamos budžeta ieņēmumus. Jānodrošina stingra valsts kontrole visā ražošanas un tirdzniecības procesā, bet pašu audzēšanu un tirdzniecību atstājot privātā sektora pārziņā.

Pēc aptuvenajām aplēsēm marihuānas ražošanas un tirdzniecības legalizācija ļautu īsā laikā iegūt papildus 100-150 miljonus eiro valsts budžetā. Tas ļaus ne tikai ātrāk atjaunot tūrisma nozari, bet arī attīstīt unikālu tautsaimniecības nozari un ļaus kļūt par reģiona līderiem nozarē ar vismaz 50 miljardu EUR tirgus potenciālu tuvākajos 10 gados[4].


[1] https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/leap/leap2019_3.pdf

[2] https://arodbiedribas.lv/wp-content/uploads/2019/12/M%C4%81rti%C5%86a_Zem%C4%AB%C5%A1a_prezent%C4%81cija_18102019.pdf

[3] https://www.oecd.org/policy-briefs/Latvia-labour-productivity-LV.pdf

[4] https://www.forbes.com/sites/thomaspellechia/2018/03/01/double-digit-billions-puts-north-america-in-the-worldwide-cannabis-market-lead/#757eb5dd6510

Pārpublicēts no https://janis.meirans.eu/

Novērtē šo rakstu:

6
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Van Gog, noliec pindzeles un ej strādāt?

FotoDaudzi impresionisma aizsācēji nevarēja nopelnīt, un, pēc mūsu finanšu ministra Reira ieteiktā, mums varbūt nebūtu impresionisma un citu ģēniju, bet būtu kādi ierindas darbinieki vai pašnāvnieki.
Lasīt visu...

21

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

FotoEs labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai operāciju zālē bez maskas neietu. Man nav grūti uzlikt masku arī veikalā un vilcienā, bet neredzu jēgu, jo no vīrusa maska nesargā gandrīz nemaz.
Lasīt visu...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

3

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

FotoLai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums rudenī visā Eiropā un citur pasaulē ir otrais vilnis vai pirmā viļņa turpinājums, pēc mierīgas vasaras atkal kāpj inficēto un saslimušo skaits, un valstis spiestas atgriezties pie ierobežojumiem. Kumulatīvā 14 dienu incidence uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem Eiropā 25.oktobrī zem rādītāja 100 bija vien 5 valstīs, Latviju ieskaitot. Vidējais ES/EEZ un UK rādītājs – 249,8 (23.10.).
Lasīt visu...

21

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

FotoIedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu kaķi. Pēkšņi aiz sienas sākas neganta bļaušana, trauku sišana, jūs satraukts izskrienat un zvanāt pie durvīm - kas lēcies? Durvis atver kāda samiegojusies seja un norūc - ko jūs te meklējat, esat no policijas? Ar laiku pie šiem trokšņiem jūs pierodat un cenšaties nepievērst uzmanību, jo tur taču dzīvo histēriski kaimiņi.
Lasīt visu...

21

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

FotoŠoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas cepurītēm vai Jeremejeva paranoju, bet gan par COVID-19 nāves izkapti darbībā Krievijas plašajos laukos.
Lasīt visu...

12

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

FotoNesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas saistīti ar Covid19. Citiem vārdiem sakot, Toms uzsāka nodarboties ar ļoti ienesīgu un šodien ļoti populāru darbību - baznīcas vajāšanu.
Lasīt visu...

21

Maskēt kopējo atbildību

FotoAizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā, Saeimai jāapstiprina grozījumi COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekts skatīšanai Saeimā tika virzīts steidzamības kārtā, un par tā nodošanu komisijām nobalsojām šorīt. Līdz šim visi ar pandēmijas ierobežošanu saistītie priekšlikumi Saeimā tika izskatīti patiešām steidzamības kārtā — tajā pašā dienā, apzinoties, ka runa ir par sabiedrības veselību un kavēšanās šeit neder.
Lasīt visu...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

Koronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti...

Foto

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

Uz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis...

Foto

Signāls

Vai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes....

Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...