Kristus ir augšāmcēlies! Tā arī dzīvosim
Rinalds, Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps10.04.2023.
Komentāri (20)
Iesaki rakstu: 
Augšāmcelšanās pirmās liecinieces bija sievas. Tikko tas bija iespējams, nedēļas pirmajā dienā, pašā rīta agrumā, kad leca saule, viņas bija jau ceļā uz kapu. Šis stāsts nebūtu tik aizkustinošs un skaists, ja mēs evaņģēlijā lasītu: kad sievas visu bija apdarījušas un bija jau novakars, viņas sazinājās un nolēma vēl apraudzīt Jēzu.
Nē, nedēļas pirmajā dienā, rīta agrumā, kad visi vēl dusēja, viņas bija ceļā. Ja sievas to nedarītu, neviens viņām nepārmestu. Tomēr Jēzus viņām nozīmēja tik daudz, ka viņas nemeklēja iemeslus neiet vai kavēties. Augšāmceltajam Kristum mūs tuvāk ved sievas, kuras bija gatavas pamosties agrāk un atsaukties ilgām redzēt savu Kungu. Tam bija tik liela nozīme! Rīta agrums izrādījās vispiemērotākais laiks, lai sastaptu Augšāmcelto!
Izcilais pagājušā gadsimta teologs un martīrs Dītrihs Bonhēfers raksta: “Svētie Raksti apliecina, ka rīta pirmā doma un pirmais vārds pieder Dievam.” Sīraha gudrības grāmatā teikts: „Savu sirdi viņš veltīs, lai agri no rīta būtu ar Kungu, savu Radītāju.” (39:5)
Ar ko mēs aizpildām mūsu rīta pirmās minūtes? Vai tās apliecina mūsu ticību, ka Kristus ir augšāmcēlies un ir mūsu vidū? Sievu piemērs mūs izaicina un iedvesmo mūsu Kungam pienest vislabāko. Es apzinos, ka tik skaistai vīzijai par mūsu rītiem un attiecībām ar Dievu ir daudz šķēršļu, gluži kā sievām akmens kapa priekšā. Tas var būt telefons, satraukums par dienas darbiem, agri pamodušies bērni, šaubas par jēgpilni izmantotu laiku. Sievas akmeni novelt nevarēja, bet pamosties un līdz tam aiziet varēja. To, ko viņas spēja, viņas darīja. Tieši tāpēc piedzīvoja, ka akmens bija jau novelts. To nenovēla neviena no viņām, to izdarīja pats Dievs.
Viņš to dara atkal un atkal. Viss Kristus ciešanu un augšāmcelšanās stāsts rāda, ka Dievs vēlas būt ar mums kopā vairāk, nekā mēs spējam vēlēties būt ar Viņu. Pretējā gadījumā Viņš nekad nebūtu nonācis līdz kapam. Kristū Viņš ir likvidējis pašu lielāko šķērsli – mūsu grēku. Dievs no savas puses ir izdarījis visu, lai mēs Viņu pazītu un ar Viņu dzīvotu. Tādēļ nepazaudēsim savus rītus. Sāksim dienu kopā ar Viņu kā vēl nepiepildīti, atvērti, kā tādi, kas vēl tikai uzņemam dienas virzienu. Ja kopā ar Viņu iemācīsimies labāk izmantot rītus, mēs arī labāk dzīvosim.
Kad sievas nonāca līdz kapam, viņas tapa nevis nāves, bet dzīvības pārsteigtas. Eņģeļa vēsts bija tik galvu reibinošs pagrieziens, ka viņu pirmā reakcija bija trīsas un bēgšana. Svētīgs ir cilvēks, kurš pie Kristus augšāmcelšanās vēsts nav pieradis. Neļausim tam notikt arī ar mums.
Eņģeļa uzdevumā sievas kļuva par šīs skaistās un cerību pilnās vēsts lieciniecēm. Ikviens, kas šodien svinam Kristus augšāmcelšanos, arī mēs par tādiem esam kļuvuši. Visos laikos ir atradušies kādi, kas rada liecības par vardarbību, ciešanām un nāvi. To sāpīgi mums atgādina situācija Ukrainā un citviet pasaulē. Kādas mājas būs šī Zeme, ja tās būs vienīgās liecības un vienīgās balsis? Tāpēc toreiz Dievs pārsteidza sievas un viņas kļuva par lieciniecēm dzīvībai un cerībai Kristū. Viņš to ir darījis gadu simtiem. Tādēļ aizvien ir pastāvējusi Viņa Baznīca. Viņš to dara arī šodien, kad viens otram saucam: Kristus ir augšāmcēlies!
Cerības un Kunga dzīvības pārpilnas Lieldienas!
Seko mums 
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
