Kristovska simt tūkstošu: izrādās, ka viņa labi apmaksātais amats Ventspilī ticis likvidēts pat divkārt
N. Andersons09.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
“Jaunās Vienotības” pārstāvis Ģirts Valdis Kristovskis turpina saņemt aptuveni 3000 eiro mēnesī no Ventspils brīvostas pārvaldes, kaut gan viņa ieņemtais amats valdē, kā izrādās, ticis likvidēts jau 2019. gada beigās, bet pati pārvalde — šogad aprīlī.
Iepriekš jau ticis rakstīts, ka divarpus gadus pēc Ventspils brīvostas valdes likvidācijas tās bijušais valdes loceklis turpina saņemt vismaz 3000 eiro mēnesī, it kā šāds amats joprojām eksistētu. To Ģirts Valdis Kristovskis uzrādījis gan savās valsts amatpersonas deklarācijās, gan vēlēšanu kandidāta anketā – “Ventspils brīvostas pārvalde, valdes loceklis”, arī “valdes priekšsēdētāja vietnieks”.
Jāatgādina, ka 2019. gada decembrī, kad pēc Jāņa Bordāna un Jura Juraša brauciena uz Vašingtonu, kur šiem politiķiem izdevās izlūgties Latvijas valsts iestādes – Ventspils brīvostas pārvaldes – ievietošanu ASV sankciju sarakstā, Saeima sāka aktīvi mainīt likumus. 2019. gada 12. decembrī ar grozījumiem, kas stājās spēkā divas dienas vēlāk, Saeima samazināja Rīgas un Ventspils ostās valdes locekļu skaitu līdz četriem, izslēdzot pašvaldības pārstāvjus.
Jau 20. decembrī stājās spēkā nākamie grozījumi, kas tālāk noteica: “Līdz dienai, kad stājas spēkā likums, ar kuru tiek mainīts Latvijas ostu pārvaldības modelis […], Ventspils ostas pārvalde darbojas, ievērojot šādus nosacījumus: […] tās valdē ir četri valdes locekļi. Līdz šā pārejas noteikumu punkta spēkā stāšanās dienai Ventspils ostas valdē ieceltie locekļi turpina veikt savus pienākumus līdz atbrīvošanai vai līdz brīdim, kad iestājas cits tiesisks pamats valdes locekļa amata zaudēšanai.”
Šādas normas noteiktas Ostu likumā (iepriekšējais tā nosaukums – “Likums par ostām”), savukārt konkrēti Ventspils brīvostas likumā, kuru Saeima grozīja vienlaicīgi ar iepriekšminēto likumu, uz pusi jau samazinātā valde tika likvidēta pavisam.
No tā izrietēja: ar Ventspils brīvostas likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2019. gada 20. decembrī, brīvosta kā tāda turpināja strādāt, taču no tās struktūras tika pilnībā dzēsta valde, jo no likuma tika izslēgts 6. pants, kurš paredzēja, ka jebkāda valde (neatkarīgi no tā, cik locekļu sastāvā) Ventspils brīvostas pārvaldē vispār ir.
Iepriekš šis pants noteica, ka “Brīvostas pārvaldes augstākā lēmējinstitūcija ir Brīvostas valde. Tās locekļus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Likuma par ostām 8. pantā noteiktajā kārtībā”. Taču kopš 2019. gada 20. decembra attiecīgais likuma pants, kurš paredzēja valdes eksistenci Ventspils brīvostas kopējā struktūrā, no likuma tika izslēgts pilnībā.
Stājoties spēkā grozījumiem Ventspils brīvostas likumā un zaudējot locekļa amatu valdē līdz tās likvidāciju, Ģirts Valdis Kristovskis (“Jaunā Vienotība”) turpināja saņemt vairāk nekā 3000 eiro mēnesī, “turpinot strādāt” neeksistējošajā valdē. Nākamajā gadā pēc Ventspils brīvostas valdes likvidēšanas Ģ. V. Kristovskis kā par nepastāvošā amata “pildīšanu” valdē saņēmis 37 131 eiro, tātad 3094 eiro mēnesī. 2021. gadā, tātad vairāk nekā pilnu gadu pēc Ventspils brīvostas valdes likvidēšanas, Ģ. V. Kristovskis no šīs valsts iestādes turpinājis saņemt vidēji 3034 eiro mēnesī, kas gadā veidojuši 36 468 eiro. Spriežot pēc vēlēšanu kandidāta anketas, nauda turpina ienākt arī šogad.
Tātad 2019. gada nogalē bijusi situācija, kurā Ostu likuma pārejas noteikumos bijis definēts: “Līdz šā pārejas noteikumu punkta spēkā stāšanās dienai Ventspils ostas valdē ieceltie locekļi turpina veikt savus pienākumus līdz atbrīvošanai vai līdz brīdim, kad iestājas cits tiesisks pamats valdes locekļa amata zaudēšanai.” Redzams, ka šis cits tiesiskais pamats iestājies faktiski nekavējoties, jo no Ventspils brīvostas likuma valde izslēgta tajā pašā dienā. Turklāt Ventspils brīvostas likuma kā speciālā likuma normas jebkurā gadījumā ir augstākas nekā Ostu likuma normas, jo Ostu likums ir vispārējais tiesību akts (šādu tiesību normu hierarhiju nosaka Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta 6. daļa).
Pēc šīs informācijas publicēšanas ar portālu sazinājās Ventspils brīvostas pārvalde, kura uzskatīja, ka šī informācija neesot pareiza un to vajagot atsaukt.
Pārbaudot situāciju, izrādījās vēl dīvaināk: ar jauniem likumu grozījumiem šobrīd likvidēta ir visa Ventspils brīvostas pārvalde, ne tikai tās valde.
Ventspils brīvostas likuma II nodaļas “pārvaldes organizācija” 5. pants “Brīvostas pārvalde” nosaka: “Brīvostas pārvaldīšanu veic Brīvostas pārvalde, kuras statuss noteikts Likumā par ostām. Brīvostas pārvaldes kompetenci nosaka šis likums, Likums par ostām, Ventspils brīvostas pārvaldes nolikums un Ventspils brīvostas noteikumi, kas reglamentē Brīvostas iekšējo režīmu.” Nākamais pants, kurš paredzēja to, ka Ventspils brīvostas pārvaldei ir valde, tika izslēgts 2019. gada 20. decembrī, kā jau minēts iepriekš.
Likums par ostām, kurš tagad pārdēvēts par Ostu likumu, iepriekš aprakstīja jebkuras ostas (ieskaitot arī tādu mazo ostu kā Mērsrags, Roja, Pāvilosta u.c.) pārvaldes struktūru, un konkrēti to darīja Ostu likuma 8. pants “Ostas pārvalde un tās struktūra”. Cita starpā šī panta apakšpunkti noteica: “(2) Ostas pārvaldes sastāvā ir ostas valde, kas ir augstākā lēmējinstitūcija, un tai pakļauts izpildaparāts, kuru vada ostas pārvaldnieks. (3) Rīgas ostas valdē un Ventspils ostas valdē ir četri valdes locekļi […] Mazo ostu valdes tiek ieceltas saskaņā ar šā likuma 26. pantu. (4) Rīgas ostas valdes un Ventspils ostas valdes locekļi, atklāti balsojot, no sava vidus ieceļ valdes priekšsēdētāju. (5) Ostas pārvaldnieku ieceļ ostas valde.”
Ar šī gada 10. februārī pieņemtajiem grozījumiem, kas stājās spēkā 27. aprīlī, šis Ostu likuma 8. pants, kurš paredzēja ostas pārvaldnieka, valdes priekšsēdētāja, valdes locekļu utt. iecelšanas un darbības kārtību, ir no Ostu likuma izslēgts pilnībā.
Tas nozīmē, ka Ventspils brīvostas valde ir likvidēta pat divkārt (vispirms ar Ventspils brīvostas likuma grozījumiem, tagad arī ar vispārējā Ostu likuma grozījumiem), pie kam tagad likvidēta ir vienlaikus pati ostas pārvalde, kas iepriekš pārvaldīja Ventspils brīvostu. Vienīgā atsauce uz Ventspils ostas pārvaldi saglabājas pārejas noteikumos, kas nosaka ostas pārvaldes likvidācijas kārtību un saistību nodošanu kapitālsabiedrībai, kas turpmāk (saskaņā ar Ostu likuma 7. pantu, kurš nav no likuma izslēgts) no nākamā gada pildīs Ventspils ostas pārvaldes funkcijas.
Ostu likums: https://likumi.lv/ta/id/57435-ostu-likums
Ventspils brīvostas likums: https://likumi.lv/ta/id/41737-ventspils-brivostas-likums
Rīgas brīvostas likums: https://likumi.lv/ta/id/3435-rigas-brivostas-likums
https://likumi.lv/ta/id/249322-oficialo-publikaciju-un-tiesiskas-informacijas-likums
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
