Iesaki rakstu: 
„Mums ir divas partijas, kuras atbalsta tādus grēkus! Es pat nespēju par to parunāt. Kaut tās ellē sadegtu!” Apmēram šāds bija telefona zvans pirms pāris nedēļām „Brīvajā mikrofonā” Latvijas Radio ēterā. Es pat sākumā neaptvēru, par ko ir runa. Bet jūs jau nojaušat: vislielākās šausmas Latvijā ir seksuālās minoritātes. Viena partija un viena partiju apvienība ir atklāti paudušas savu liberālo nostāju šajā jautājumā.
Kāpēc gan kristiešiem šķiet, ka tas ir visbriesmīgākais, kas Latvijā var notikt? Vienalga, par ko citu jūs balsojat, viss pārējais ir mazāks ļaunums – galvenais nepieļaut šīs briesmas! Es pēc zvana aizdomājos par to, kas nosaka mūsu vērtību skalu? Katrs taču no mums veido savu prioritāšu sarakstu, kāpēc balsot par vienu vai otru partiju (vai arī nebalsot vispār). Vismaz daļai kristiešu šajā skalā ietilpst arī morālās vērtības. Un, kā šķiet, viņiem ir savs priekšstats, kas Dievam visvairāk riebj un kas Viņam varētu patikt. Kas gan ir mana vērtību skala?
Es nolēmu pats sev izkristalizēt trīs svarīgākos morālos apsvērumus, kas man ir svarīgi, domājot par vēlēšanām. Nolēmu to izdarīt, balstoties uz tām vērtībām, kas bāzētas kristīgajā mācībā un Bībelē. Un reiz to esmu izdarījis – kāpēc gan nē, padalīšos arī ar jums.
Lūk, manas izvēles trīs vaļi:
Godīgums un taisnīgums. Es varētu citēt Bībeli no viena gala līdz otram – tieši godīga un taisnīga rīcība tiek uzsvērta kā dzīves pamatvērtība. Dievs ir tāds, un Viņš ļoti grib, lai arī cilvēki tā rīkotos. Kā atsvars tam ir Dieva labestība un žēlsirdība, taču cilvēkos tā izpaužas katra personiskajā attieksmē un rīcībā. Visas sabiedrības un valsts pamatā ir godīga un taisnīga rīcība. Ja mēs to būtu vērtējuši, tad mums nebūtu jārunā par negodīgo privatizāciju, oligarhu sarunām, sazagtajiem miljoniem vai nabadzību. Tik bieži mēs esam samierinājušies ar principu – tu man, es tev; galvenais, lai man kaut kas tiek, viss pārējais nav tik svarīgi. Protams, ir ārkārtīgi būtiski, lai valsti vadītu gudri, zinoši, spējīgi vadītāji (kopā ar morāles kategorijām tas ir izšķirošs aspekts vēlēšanās), Bībele gudrībai veltījusi ļoti izteiksmīgas slavas dziesmas. Taču tā ir nelaime, ja valsti vada gudri zagļi.
Varbūt kādam otrais vērtību valis šķitīs pretrunā ar pirmo, bet man tas ir ļoti svarīgs līdzsvarotai attieksmei. Runa ir par manu spēju novērtēt labo. Bībelē aprakstītas daudzas traģēdijas un nelaimes, kuru pamatā bijusi kurnēšana. Vai tiešām viss, kas noticis un darīts Latvijā, ir tikai slikti? Vai nav daudz labu lietu, par kurām esmu priecīgs un spēju pateikt paldies? Mani baida tie politiķi, kas Latvijā notiekošo zīmē tikai melnās krāsās.
Kā gan tas varēja notikt, ka tieši augstākā garīdzniecība un tautas morālie vadītāji panāca Jēzus piesišanu krustā?! Evaņģēliji atklāj, ka visa pamatā bija ārēja izlikšanās un liekulība. Jēzus tautas vadoņiem veltīja ļoti skarbus vārdus: „Tie ir kā balsināti kapi, no ārpuses tie ir balti, bet iekšā pilni ar miroņu kauliem.” Liekulība ir visgrūtāk atpazīstamā īpašība. Mēs katrs savā ziņā gribam izskatīties labāki nekā patiesībā esam. Tomēr daudzi no mums jūt, ka ir kāda iekšēja robeža, kurai pārkāpt pāri nedrīkst. Pasaules vēsture atklāj, ka milzīgas traģēdijas radījuši tie, kuriem varas dēļ šādas robežas vairs nav. Mani baida tie, kuri ievēlēšanas dēļ ir gatavi otru morāli pazemot un iznīcināt. Man šī morāles robeža ir svarīga.
Protams, šie nav vienīgie argumenti, par kuriem es domāju, izdarot savu izvēli. Ir virkne konkrētu un ļoti praktisku apsvērumu, kas man ir un būs būtiski. Tomēr, runājot par morāles vērtībām, mana kristīgā pārliecība šos liek saraksta augšgalā.
Pārpublicēts no http://blogs.adventistiem.lv/
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
