Krišjānis Kariņš – alkohola tirdzniecības un “Latvijas Loto” lobists
Pietiek lasītājs06.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Daļa sabiedrības ir stingri pārliecināta, ka azartspēles kā kaitīga un morāli nepieņemama nodarbe valstī ir jāaizliedz. Jā, līdz ar to valsts budžetā naudas būs mazāk, nāksies pieņemt darbā jaunus kontrolierus un uzraugus, kas sekos, lai aizliegums nepaliek tikai uz papīra, taču tā ir jārīkojas, jo nauda, ko valstij ienes azartspēles, pretēji senā romieša teiktajam tomēr smird un nav lietojama. Arguments ir arī bēdīgā atkarīgo pieredze un viņu liktenis.
Otra (mazākā) iedzīvotāju daļa tomēr ir daudz pielaidīgāka pret spēlmaņiem. Argumenti ir visdažādākie – sākot no tā, ka pieauguši cilvēki paši var izlemt, spēlēt vai nē, tāpat kā lemt par alkohola vai tabakas baudīšanu, beidzot ar atgādinājumu, ka diemžēl tie, kas aizliegto augli gribēs nobaudīt, atradīs iespēju pie tā piekļūt par spīti aizliegumam. Viņi norāda, ka nekur pasaulē – pat ne Ziemeļkorejā – vēl nav izdevies panāk aizliedzošu likumu pilnīgu ievērošanu.
Tā kā pieņemts uzskatīt, ka pirmā iedzīvotāju grupa ir krietni lielāka par otro, tad tai parasti piebalso arī politiķi, kas vismaz vārdos ir “pret” (ja neskaita finanšu ministrus un tamlīdzīgus šīs profesijas pārstāvjus).
3. aprīlī Saeima apstiprināja Ministru kabineta 2. aprīļa lēmumu noteikt papildu pasākumus ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību ārkārtējās situācijas laikā, kā arī virkni grozījumu likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību".
Pretstatā atbildīgajā Saeimas komisijā lemtajam deputāti ņēma un noraidīja no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras nākušo priekšlikumu ārkārtējās situācijas laikā joprojām atļaut azartspēles internetā.
Grūti pateikt, kā lemtais sekmēs Covid-19 apkarošanu, taču spēlmaņiem internetā nekas īpaši nemainīsies. Licencētās, Latvijā reģistrētās spēļu vietnes viņi nomaina ar nelegālām, ārvalstīs reģistrētām spēlē tieši tāpat, kā spēlēja agrāk, tikai tā “smirdīgā” nauda, kas agrāk nonāca valsts un pašvaldību budžetos, tagad plūst kaut kur citur. Kur? To īsti neviens nevar pateikt – varbūt uz Krieviju, varbūt uz Ukrainu, varbūt uz rietumvalstīm vai vēl eksotiskākos virzienos, bet Latvijā tā nepaliek, tas nu ir skaidrs.
Apgalvojumam, ka visas nelegālās vietnes iespējams nobloķēt un spēlmaņiem ir problēmas iemaksāt naudu, spēlēt, kā arī saņemt laimestus, tic tikai tie, kas ar internetu patiešām ir pamatīgi uz “jūs”. Labi zināms, ka internets, kur notiek arī azartspēles, kontrolei īsti nepadodas, un jebkurš Latvijas interneta lietotājs, augstākais, desmit minūtēs atradīs vismaz dažus brīvi pieejamus nezin kur reģistrētus interneta kazino un spēļu zāles.
Runā, ka šādu savdabīgu lēmumu Saeima pieņēmusi pēc paša premjera Krišjāņa Kariņa lūgumiem un pierunāšanas, viņam kārtējo reizi valdības glābšanas vārdā „uzklausot” bordānistus un personiski sazinoties ar Saeimas frakcijām un dažādās toņkārtās lūdzot rīkoties tieši šādi. Respektīvi, premjers ir darbojies kā klasisks lobists, kura rīcības rezultātā daži nepamatoti ir ieguvēji.
Varbūt nodomi bija cēli? Pēkšņi parādījies lieks miljards eiro, kāds iepriekš nekad nav bijis, un beidzot ir arī iespēja atteikties no smirdīgās naudas budžetā? Valstij nav problēmu arī izmaksāt bezdarbnieku pabalstus atlaistajiem darbiniekiem – galvenais, ka kaite izbeigsies? Kur koku cērt, tur skaidas lec – neko nevar darīt, ja naudu, kas iepriekš papildināja valsts budžetu, tagad savās kabatās iebāzīs kāds tēvocis Vaņa Krievijā vai Džons, kurš mīt tropiskā salā?
Tomēr pavisam neloģisku un pat ar “politisko loģiku” neizskaidrojamu šādu lēmumu un Kariņa darbošanos padara fakts, ka vienlaikus pilnās burās atļauts strādāt valstij piederošajam azartspēļu uzņēmumam “Latvijas Loto”, kurš savā mājaslapā “Latvijas Loto Labo mērķu programmā” norāda: “Mēs sniedzam cilvēkiem augstākās klases spēles iespēju sociāli atbildīgā veidā, un mūsu loterijās iegūst visi - daži laimestus, bet visi - jauku izklaidi un apziņu, ka palīdz finansēt projektus, kas svarīgi mums visiem Latvijā”.
Premjera un koalīcijas atbalstu saņēmusi arī alkohola tirdzniecība. 20. martā Saeima Covid-19 izplatības laiku atļāva grādīgos dzērienus iegādāties arī internetā. Šādas izmaiņas esot virzītas, lai veicinātu cilvēku palikšanu mājās un pašizolācijas ievērošanu.
Ja Kariņa mērķis nav azartspēļu cienītājus pārorientēt uz tradicionālākiem, sabiedrībā krietni plašāk izplatītiem un jau akceptētiem atkarību veidiem, tad jāuzdod mūžsenais jautājums – kam tas ir izdevīgi? Ne jau nu spēlmaņiem, viņu ģimenēm un sabiedrībai.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
