Kriminālpolicijā pagarināts pārbaudes termiņš saistībā ar vairākus gadus slēpto lidostas auditu
PIETIEK21.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) ir pagarināts resoriskās pārbaudes termiņš saistībā ar vairākus gadus slēpto auditu, kas atklāja nopietnus pārkāpumus starptautiskajā lidostā Rīga, kuru tolaik vadīja Andris Liepiņš (attēlā).
Pārbaude augustā tika sākta pēc tam, kad LR Ģenerālprokuratūra bija nosūtījusi Valsts policijai pēc trīs gadus ilgas slēpšanas atklātībā nonākušos skandalozos dokumentus, kuri detalizēti rāda - par kādiem tieši pārkāpumiem un nesaimnieciskumu pirms trim gadiem amatu zaudēja starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Liepiņš.
Pateicoties tam, ka šie dokumenti netika ne publiskoti, ne arī nodoti tiesībsargāšanas iestādēm, Liepiņš pēc tam varēja sekmīgi turpināt "saimniekot" VAS Latvenergo padomē, no kuras kopā ar Baibu Rubesu tika atlaists tikai pavisam nesen.
Audita veicēju ziņojumā par iepirkuma procedūru īstenošanu VAS Starptautiskā lidosta Rīga bija izdarīti secinājumi par iespējamiem nopietniem normatīvo aktu pārkāpumiem.
Audita darba grupa bija konstatējusi, ka Liepiņa vadībā lidostā iepirkumu process netiek veikts, ievērojot krietna un rūpīga saimnieka rīcību ar kapitālsabiedrības līdzekļiem.
Tika arī secināts, ka lidostā pastāv finanšu līdzekļu nelikumīgas un nelietderīgas izlietošanas risks, kā arī korupcijas risks un pamatotas šaubas par lēmumu pieņemšanu, balstoties uz lietderības apsvērumiem, kā arī valsts amatpersonu ētikas ievērošanu.
ENAP priekšnieka vietniece Ilze Sokolovska skaidro, ka resoriskā pārbaude sākta jau pirms divarpus mēnešiem – 9. augustā, taču tās beigu termiņu ir nācies pagarināt, jo objektīva lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams pieprasīt papildu informāciju.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
