Kriminālpolicijā pagarināts pārbaudes termiņš saistībā ar vairākus gadus slēpto lidostas auditu
PIETIEK21.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) ir pagarināts resoriskās pārbaudes termiņš saistībā ar vairākus gadus slēpto auditu, kas atklāja nopietnus pārkāpumus starptautiskajā lidostā Rīga, kuru tolaik vadīja Andris Liepiņš (attēlā).
Pārbaude augustā tika sākta pēc tam, kad LR Ģenerālprokuratūra bija nosūtījusi Valsts policijai pēc trīs gadus ilgas slēpšanas atklātībā nonākušos skandalozos dokumentus, kuri detalizēti rāda - par kādiem tieši pārkāpumiem un nesaimnieciskumu pirms trim gadiem amatu zaudēja starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Liepiņš.
Pateicoties tam, ka šie dokumenti netika ne publiskoti, ne arī nodoti tiesībsargāšanas iestādēm, Liepiņš pēc tam varēja sekmīgi turpināt "saimniekot" VAS Latvenergo padomē, no kuras kopā ar Baibu Rubesu tika atlaists tikai pavisam nesen.
Audita veicēju ziņojumā par iepirkuma procedūru īstenošanu VAS Starptautiskā lidosta Rīga bija izdarīti secinājumi par iespējamiem nopietniem normatīvo aktu pārkāpumiem.
Audita darba grupa bija konstatējusi, ka Liepiņa vadībā lidostā iepirkumu process netiek veikts, ievērojot krietna un rūpīga saimnieka rīcību ar kapitālsabiedrības līdzekļiem.
Tika arī secināts, ka lidostā pastāv finanšu līdzekļu nelikumīgas un nelietderīgas izlietošanas risks, kā arī korupcijas risks un pamatotas šaubas par lēmumu pieņemšanu, balstoties uz lietderības apsvērumiem, kā arī valsts amatpersonu ētikas ievērošanu.
ENAP priekšnieka vietniece Ilze Sokolovska skaidro, ka resoriskā pārbaude sākta jau pirms divarpus mēnešiem – 9. augustā, taču tās beigu termiņu ir nācies pagarināt, jo objektīva lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams pieprasīt papildu informāciju.
Seko mums 
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
