Kriminālpolicija nosūtījusi Valsts drošības dienestam informāciju par iespējamo „Swedbank” ASV sankciju pārkāpumu
Lato Lapsa06.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts policijas Galvenā kriminālpolicijas pārvalde ir nosūtījusi Valsts drošības dienestam informāciju par iespējamu ASV noteikto sankciju pārkāpumu, ko veikušas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas „Swedbank”.
Kā norāda kriminālpolicija, saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā norādīto, visām fiziskām un juridiskām personām ir pienākums ievērot un izpildīt Latvijas Republikā spēkā esošās sankcijas, nostiprinot Latvijas Republikas tiesību sistēmas principu par likumu darbību Latvijas Republikas teritorijā un uzsverot ikvienas personas pienākumu nepieļaut sankciju pārkāpumus.
Ja fiziskā vai juridiskā persona neievēro Latvijas Republikā spēkā esošās sankcijas, tad par šādām darbībām tiek paredzēta kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikuma 84.pantu (Starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšana), norāda kriminālpolicija.
Ņemot vērā to, ka starptautisko organizāciju noteikto sankciju pārkāpšanas un ar to saistītā, iespējamā, naudas atmazgāšanas izmeklēšana ir Valsts drošības dienesta kompetencē, tieši šai iestādei marta beigās ir nosūtīta publiskotā informācija par iespējamu „Swedbank” veiktu sankciju pārkāpumu.
Kā zināms, 11. martā „Swedbank” Stokholmas biržu oficiāli informēja, ka Latvijas, Igaunijas un Lietuvas "Swedbank" ir veikušas transakcijas 4,8 miljonu ASV dolāru (4,2 miljonu eiro) vērtībā, kas, iespējams, pārkāpušas ASV noteiktās starptautiskās sankcijas, - tas bija fiksēts neatkarīgā izmeklēšanā, ko starptautiskais juridiskais birojs "Clifford Chance" aptuveni gadu veica "Swedbank" uzdevumā.
„Swedbank” bija spiesta informēt biržu, ka šīs izmeklēšanas rezultātā „Clifford Chance” konstatējusi lielākoties 2015. un 2016. gadā notikušas kopumā 586 transakcijas aptuveni 4,8 miljonu dolāru vērtībā, kuras, iespējams, pārkāpušas sankcijas. Tagad arī par šiem faktiem jālemj ASV Finanšu ministrijas Ārzemju aktīvu kontroles birojam.
Swedbank AB ir rīkojusies ar apmēram 40 miljardiem ASV dolāru netīrās naudas, - tā par „Clifford Chance” veiktās izmeklēšanas kopējiem rezultātiem vēstīja aģentūra „Bloomberg”. Laikraksts „Diena” ir publicējis jau vairākus rakstus, kuros detalizēti aprakstīti šie izmeklēšanas rezultāti.
Šie ir jautājumi saistībā ar „Clifford Chance” veikto izmeklēšanu, uz kuriem Latvijas „Swedbank” vadība ar Reini Rubeni priekšgalā joprojām nav atbildējuši:
1) kādu iemeslu dēļ ziņojumu publiskoja nevis „Clifford Chance”, bet banka?
2) kā tieši tika nodrošināta izmeklēšanas neatkarība?
3) kādu summu bankai izmaksāja šī “neatkarīgā izmeklēšana”?
4) „Swedbank izpilddirektors Jenss Henriksons ir publiski paziņojis, ka “pēc manas iniciatīvas sākta [darba] kultūras izvērtēšana, lai noteiktu, kāda rīcība ir nepieciešama. Šis darbs turpinās”. Kādas tieši darbības „Swedbank” Latvijā ir veikusi savas darba kultūras izvērtēšanai?
5) „Swedbank” savā „Twitter” kontā ir informējusi: “Ar izmeklēšanas secinājumu publiskošanu noslēdzas vēsturisko darījumu izpēte. Lai novērstu konstatētos trūkumus, veicam 152 punktu uzlabojumu programmu, pēc kuras īstenošanas apņemamies kļūt par reģiona līderi cīņā ar finanšu noziegumiem.” Lūdzu, nosūtiet šo programmu vai arī pamatojiet atteikumu. Kāds termiņš ir noteikts šīs programmas īstenošanai?
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
