Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau pirms vairākiem gadiem rakstīju, ka noziegumu atklāšanā un izmeklēšanā un iztiesāšanā valda liela apjoma haoss, nenoteiktība un neskaidrības. Diemžēl šajā raidījumā sarunās apstiprinās, ka tā pati situācija no gada uz gadu, desmitiem gadu nemainās vai mainās nenozīmīgi. Raidījumā neizskanēja praktiski neviens kaut cik vērā ņemams viedoklis, kas un kā jādara, lai sakārtotu sistēmu līdz normālai.

Tika runāts par izmeklēšanas problēmām, bet nedzirdējām atbildi vai ierosinājumus, kas nopietni jādara, lai policijā nodrošinātu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas kvalitāti, novērstu korupciju.

Par katastrofālu stāvokli izmeklēšanā un iztiesāšanā jau 25 gadus notiek viena un tā pati gaušanās, augstākās amatpersonas par patiesām problēmām nopietni nerunā un nevēlas runāt, kamēr parādīsies politiskā griba kārtot lietas, kā pienākas, un tiks noteikts ar likumu, kas un kā jāreformē (reformai līdzekļi nav jāmeklē, tikai jāpārdala).

Bieži vien var sastapties ar izteicieniem, ka dažāda ranga priekšnieki vienkārši neļauj labi strādāt. Tam ir dažādi pamatoti iemesli, tajā skaitā tas, ka priekšnieki iejaucas svarīgākās lietās un nosaka ar likumu piešķirto „procesa virzību”.

 Kā var runāt par kvalitāti, ja faktiski izmeklētāju institūts kā tāds neeksistē. Kā tā, jocīgs secinājums, jautās - kas tad izmeklē lietas vai, kā to sauc tagad, – kas izmeklē procesus, ja nav izmeklētāju. Atbildu, izmeklētāji nav izmeklētāji, bet tikai procesa virzītāji: ja vienlaicīgi vienā lietā ir daudz par daudz „procesa virzītāju”, grūti izvērtēt, kurš „šuva mēteli”, kurš „pogas”, tātad tā nav izmeklēšana. Izmeklēšana kā tāda ir sagrauta - padarīta par vadāmu un manipulējamu, sadrumstalota, bezatbildīga.

Izmeklēšanā valda shēma: „izmeklētājs” jau ierosinātu kriminālizmeklēšanu vai reģistrētu materiālu (atvainojos – procesu, process pošol) no policijas priekšnieka saņem ar rezolūciju un norādījumiem, ko un kā darīt.

Raidījumā tika izteikts, ka nav kvalificētu izmeklētāju. Linda Mūrniece esot likvidējusi Policijas akadēmiju. Arī par prokuroriem saka to pašu, ne reizi vien, ka nav kadru, kas var izmeklēt svarīgas lietas.

Pagājuši 25 gadi, un „nav” kvalificētu kadru? Un vēl 25 gadus nebūs kvalificētu izmeklētāju un prokuroru, kamēr Krimināllikums un Kriminālprocesa likums būs tāds, kādu, manuprāt, uzrakstīja advokāti, tiesneši un prokurori savām vajadzībām un būs vadāmi izmeklētāji.

Savulaik es kā prokurors publicēju masu medijos rakstu, ka minētajos likumos daudz tulkojamu pantu „pēc vajadzības”, vairāk nekā vajag, bet vai šādus iebildumus kāds klausīs? Advokāte V. Jēkabsone gan kaut ko līdzīgu presē atbildēja, ka Civilprocesa likums, ko viņa gatavoja, ir pieņemts un prokuroram tas jāpilda bez iebildēm.

Protams, ir atšķirīgi priekšnieki un atšķirīgas priekšnieku rezolūcijas un norādījumi. Un vai masu medijos esiet dzirdējuši izmeklētāja vai prokurora komentārus izmeklējamās lietās? Krimināllietas, it kā piesardzīgi, komentē vienīgi visaugstāko iestāžu amatpersonas. Tā nav iejaukšanās izmeklēšanā? Kas viņiem dod tiesības izteikties krimināllietās. Protams, ka aicinājums uz patstāvību, lai nepieļautu sakārtot izmeklēšanu, tiks traktēts kā atgriešanās pie vecās kārtības.

2016.gada 18.februārī Latvijas radio izskanēja, ka Igaunijā izmeklētāji izmeklēšanu veic pilnībā, tikai tad nosūta lietu prokuroram. Kā skaties, tā Igaunijā dzīve ar likumiem sakārtotāka, likumi cilvēcīgāki, godīgāki un atbilstošāki valsts un tautas vajadzībām, valsts budžets divreiz lielāks kā Latvijai. Ko tas nozīmē, tas ir pētnieciskās žurnālistikas darbs.

Nav šaubu, Latvijā izmeklētājam likumā noteikts „strebt putru”, kaut ko un kaut kā sadarīt un pusizmeklētu lietu sūtīt prokuroram kriminālvajāšanas uzsākšanai (vārds kriminālvajāšana gan ir juridiski nekorekts, nejēdzīgs, jo vajāšana attiecas uz pakaļdzīšanos, arī uz dzīvniekiem, cilvēkus nevajā, noziegumu izdarītājiem uzrāda vai ceļ apsūdzību).

Ko prokuroram iesākt ar lietu (procesu), ja izmeklēšana nav pabeigta, daudz kas jānoskaidro un īsā termiņā - 10 dienās jāizlemj celt apsūdzību vai lietu atdot atpakaļ. Bet kā var atdot atpakaļ, ja tu to pats uzraudzīji? 10 dienu laikā liela darba apjoma dēļ citās lietās nav iespējams ar jaunu lietu iepazīties. Nokavēja 10 dienas, lai ar šo lietu dara, kā grib, un prokurors aizdomās turētajam uzrāda pagaidu apsūdzību (dežurapsūdzību) un sāk dīdīt izmeklētāju – atnes to, padod to, izdari šo un to. Nepildīt prokurora pieprasījumus nevar, bet tas ārkārtīgi traumē un sarausta izmeklētāju darbu, viņam nāk virsū rezolūcijas, norādījumi un noteikumi jaunās lietās.

Prokuratūrai (un policijas priekšniekiem) jāpārtrauc izmeklēšanas uzraudzība un iejaukšanās izmeklēšanā izmeklēšanas gaitā. Likums nosaka, ka izmeklētāja tiešais priekšnieks ir izmeklēšanas iestādes vai tās struktūrvienības vadītājs vai viņa vietnieks, kuram uzdots kontrolēt konkrētā kriminālprocesa veikšanu izmeklēšanas laikā. Ai, ai, kā tā var runāt, sāks kliegt pretī augstie priekšnieki, izmeklētājs un prokurors ir nevainojami patstāvīgs. Aplamības, ne vairāk, par ko var pārliecināties likumā.

Lai nebūtu tikai vārdi, cik aplami ir Kriminālprocesa likuma nosacījumi par policijas priekšnieku un prokuratūras ietekmi uz izmeklēšanu, šeit pilnā apmērā citēju Kriminālprocesa likuma (KPL) pantus. Policijas priekšnieka tiesības:

26.pants. Pilnvaras veikt kriminālprocesu

2) Konkrētajā kriminālprocesā pilnvaras ir:

1) procesa virzītājam;

2) izmeklēšanas grupas dalībniekam;

3) uzraugošajam prokuroram;

31.pants. Izmeklētāja tiešais priekšnieks

(1) Izmeklētāja tiešais priekšnieks ir izmeklēšanas iestādes vai tās struktūrvienības vadītājs vai viņa vietnieks, kuram saskaņā ar pienākumu sadali vai individuālu rīkojumu uzdots kontrolēt konkrētā kriminālprocesa veikšanu izmeklēšanas laikā.

 (3) Izmeklētāja tiešajam priekšniekam ir tiesības:

1) iepazīties ar viņam pakļautās amatpersonas lietvedībā esošā kriminālprocesa materiāliem;

2) pieņemt procesam nozīmīgus organizatoriskos lēmumus, tas ir, noteikt kritērijus kriminālprocesu sadalei, nodot kriminālprocesu citam procesa virzītājam, izveidot izmeklēšanas grupu, savas kompetences ietvaros pārņemt kriminālprocesa vadīšanu;

3) piedalīties tajās procesuālajās darbībās, ko veic procesa virzītājs vai izmeklēšanas grupas dalībnieks;

4) veikt izmeklēšanas darbību, par to iepriekš informējot procesa virzītāju;

5) atcelt savā pakļautībā esošo amatpersonu nepamatoti un nelikumīgi pieņemtos lēmumus. 

Izmeklētājam jādod iespēja ne tikai lemt patstāvīgi, bez norādījumiem, bet arī izmeklēt lietu līdz galam, pabeigt izmeklēšanu, tikai tad nosūtīt prokuroram, nevis sūtīt „jēlvielu” vai „izstrādājumu”.

Par kādu izmeklētāju te var runāt, tāda nav, ir „norādījumu pildītājs un grāmatvedis”. Nedaudz pārspīlets izteikums, bet tam ir pamats.

 Šodienas izmeklēšanas procesā pienākumu sadales kārtība (bezatbildība) drīzāk apmierina daudzus - daļēji arī pašus darbiniekus, arī tos, kuri nevēlas, lai labi un atbildīgi strādātu policija, un arī priekšniekus, bet sevišķi par to priecājas apsūdzētie un tiesājamie, viņu advokāti un tiesneši, jo ir plaša iespējas manipulēt, sagrozīt procesus, vilcināt un radīt pat haotiskas situācijas. Tā jau ir valsts drošības sastāvdaļa.

Secinājums. Izmeklētāji ir jānorobežo ne tikai no policijas iestādes priekšnieka, ja tā drīkst teikt, jāatbrīvo no iespējamiem interešu konfliktiem, no izmeklēšanas uzraudzības, lai būtu brīvi nervi organizēt policijas iestādes darbu.

Visās policijās ir jāatjauno izmeklētāju institūts ar tā patstāvību, neatkarību, tā pārraudzību nododot iekšlietu ministram.

No teiktā redzam, ka izmeklētājs un prokurors atkarīgi viens no otra, dīda viens otru. Prokurors, saņēmis vāji izmeklētas lietas, spiests tās stipri „lāpīt” un ar ielāpiem un šaubu ēnā sūtīt uz tiesu (maize advokātiem!). Tiesām arī ir procesā (izskatīšanai) atrodas daudz procesu (lietu) un tiesnesis, saņēmis lietu no prokurora, nepaspēj iepazīties ar to, lai pieņemtu kvalificētu lēmumu un lietu noliek plauktā. Nu nāk šai lietai izskatīšanas laiks vai iepazīšanās laiks ar to, bet termiņš jau pagājis liels, tiesnesis vairs nevar to atdot atpakaļ prokuroram. Ko atliek darīt? Iztiesāt un attaisnot vai tiesājamajam noteikt sodu, kas sabiedrībā rada izbrīnu, kā jau teica arī TV „Tiešā runa” raidījumā, lai apsūdzētais (tiesājamais) nesūdzētos ECT.

Vai prokurors izteiks tiesai protestu par paša vāji izmeklētu lietu? Nē. Krieviski to saka – visā šajā procesā ir „panibratstvo” vai - visi atkarīgi vien no otra.

Par piemēru, strādājot Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā man tika uzdots izmeklēt noziedzīga nodarījuma faktu (procesu) no A līdz Z, divu trīs nedēļu laikā. Izmeklēju un nosūtīju Vidzemes rajona tiesai, bet man pašam bija šaubas par šīs lietas izmeklēšanas kvalitāti, jo bija dots ļoti īss laiks, citas lietas dzen arī. Tiesas dienā satiekoties ar tiesnesi, viņai saku, ka man tā lieta tāda pašķidra izdevās vai citādi, kā uz to skatās tiesnese. Tiesnese: ko jūs, prokurora k-gs, es savā tiesneses praksē vēl neesmu sastapusi tik labā kvalitātē izmeklētu lietu, tā apmēram. Man bija šoks, kodu lūpā, klusēju un domāju – kāds izmeklēšanas līmenis ir rajonos!?

Starp citu, savā prokurora praksē no simtiem saņemto krimināllietu pilnīgi kvalitatīvas bija retums. Neskaitāmi daudzās lietās bija jālabo nesamērojami lielas nepilnības, jāliek ielāps uz ielāpa, jāaicina „izmeklētāji” izlasīt, iztulkot rokrakstu hieroglifus, bet nereti lietā nevarēja izprast, kurš ir „galvenais” izmeklētājs, jo lietā neskaitāms daudzums „procesa virzītāju”- izmeklētāju un nevarēja izprast, kam prasīt atbildību, kuram likt labot lietas materiālus, tulkot dokumentu rokrakstus, lai glābtos no brāķa un varētu noteikt apsūdzības saturu. Bija vairāki gadījumi, ka tiesneši prokuroram lika publiski lasīt lietas lapas, tulkot puslatviski rakstītas liecības utt. Vienkārši bija kauns.

Lai strādātu profesionāli, vispirms vajadzīga personīgā atbildība, kas veidojas no neatkarības, patstāvības un pareizas darba organizācijas. Tas, lūk, ir siets, kas izsijā no policijas, prokuratūras vai tiesas vājos un nespējīgos strādāt šajās iestādēs.

Cilvēku dabā ir arī vēl viena „vājība”, kas notur tajā vai citā darbā, kā turēšanās jau ierastajā vidē, kolektīvā, kur jau rasts gandarījums, jau ir iestrādes, apmierinoša darba organizācija. Arī drošības sajūta par pastāvīgu darbu nav mazsvarīga.

Tādēļ viedoklis, ka mazās algas dēļ policijā strādā vājākie, spējīgākie aiziet uz komercfirmām, ir aplams, šie runātāji maldina. Izņēmumi nekur, nekad nav izslēdzami. Ja kāds meklē labāku vietu un atrod, aiziet tik un tā.

Kamēr blakus likumam būs pielīdzināta prokurora un policijas priekšnieka norādījumu sistēma, nekādas patstāvības un kvalitātes prokuratūrā un policijā nebūs, un ne tikai, personāls pie šīs sistēmas kārtības jūtas nospiests, iespējams, palaikam izjūt pazemojumu un, motivējot savu aiziešanu no amata ar mazu algu, atstāj policiju un labāk brauc lasīt sēnes uz Īriju, nevis karo ar priekšnieku norādījumiem.

Arī tie ir lieli maldi, ka, ja palielinātu algu, kukuļus policija vai tiesneši neņemtu vai mazinātu. Varbūt, ka kādam tas nostrādā. Algas policijā ir jāpalielina, ne mazāk kā 80% no prokurora algas. Arī tas ir drošības jautājums.

 Par kukuļošanu ir cita saruna, un tās sašaurināšana lielā mērā atkarīga no policijas iestādes vadības. Vispirms atņemot iespējas priekšniekiem manipulēt ar izmeklēšanu, un otrs – godīgi un atbildīgi pildīt savus priekšnieka amata pienākumus. Priekšniekus jāatbrīvo no tēvišķīgās gādības par sevišķi svarīgām un nesvarīgām lietām, kas jau atrodas pie izmeklētāja, ja izmeklētājs neprasa padomu kā izlemt…

Vai tad mēs nezinām, ka „apetīte rodas ēdot” un, jo lielāka alga, jo jādod lielāki kukuļi. Arī tiesnešu gaušanās, ka nepietiekamas algas apdraud tiesnešu spriedumu kvalitāti, valsts drošību un… iespējama kukuļošana, neiztur kritiku, ja neteikt, ka bezkaunība. Otrādi, kādreiz kad Vaira Vīķe-Freiberga nosodīja korupciju tiesās, viņu tiesneši gandrīz "noēda" par to, sak, liec galdā pierādījumus. NRA arī bija raksts ar nosaukumu - "Korupcija tiesās - drauds valsts drošībai”.

Izmeklētāja vai prokurora pilna patstāvība un daudz precīzāka, bez divdomībām un zīlēšanas, likumdošana būtu ļoti bīstama kukuļņēmējiem un devējiem, valsts un pašvaldību mantas izlaupītājiem un prihvatizētājiem, kontrabandistiem..

Vai tikai tas nav galvenais iemesls nolaidībai, korupcijai? Neticu, ka attiecīgām amatpersonām, likumdevējiem trūkst kvalitātes vai lietas izpratnes. Piemēru varētu minēt no Valsts kontroles nosūtīto materiālu par naudas un mantas izsaimniekošanu kādā pašvaldības domē, kur kādas Valsts policijas pārvaldes priekšnieks paziņo, ka, lai ierosinātu par saimnieciska rakstura izlaupīšanas faktu krimināllietu (procesu?), viņam tas jāsaskaņo ar attiecīgu ģenerālprokuratūras prokuroru. Valsts kontroles materiāli ap 40-50 lapām tika norakstīti, izsaimniekotās naudas daudzi tūkstoši likumīgi palika tās saņēmēju, izsaimniekotāju rīcībā, kur caurkritis baņķieris no pašvaldības kā galvotājas parāda atmaksai vienojās pārvērtēt jau tolaik tuvu miljonam vērtu īpašumu uz 150 000 latu, kas šodienas cenās jau vērtējams vairākus miljonus, un ieguva to īpašumu.

Prokuroram piešķirtas tiesības uzraudzīt izmeklēšanu, bet ko tas nozīmē? Viņam jāskatās izmeklētājam uz pirkstiem, ko dara, ko raksta? Ja uzraudzību ievēro, izmeklētājs jau nav vairs izmeklētājs, bet bikstāma amatpersona. Izmeklēšanas priekšniekam, kā teikts minētajā likumā, arī līdzīgas tiesības ir bikstīt izmeklētāju. Arī pēc amata nav izmeklētājs, bet amata nosaukums ir kriminālinspektors vai inspektors, kurš pakļauts kriminālpolicijas priekšniekam.

Arī prokurori ne tikai ir izmeklēšanas procesa uzraugi, bet nepamatoti pārvērsti par izmeklētājiem, kaut sabiedrībai tiek iegalvots, ka prokuratūra izmeklēšanu neveic.

Kaut likums teorētiski tā arī paredz, bet praksē, kā jau manījām par izmeklēšanas stadiju sadali, prokurors spiests atkārtot vai turpināt daudzas izmeklēšanas darbības. Viens piemērs: vai apsūdzības lēmums sagatavošana, uzrādīšana un apsūdzētā nopratināšana ir vai nav izmeklēšana? Yutklāt prokurors izdara daudz citu izmeklēšanas darbību, pratina lieciniekus, cietušos, sastāda daudzus lēmumus utt.

Manuprāt, neviens nenoliegs, ka izmeklēšanas darbs jānorobežo arī no prokurora uzraudzības un lietu (procesu) policijas izmeklētājam jādod izmeklēt pilnībā, lai uzraugošais prokurors vienīgi izpildītu pārbaudes funkcijas, bez vienas izmeklēšanas darbības.

Lūk, prokurora tiesības:

37.pants. Izmeklēšanu uzraugošais pro­kurors

(1) Prokurors, kuram saskaņā ar prokuratūras iestādē noteikto pienākumu sadali(???) vai rīkojumu konkrētajā kriminālprocesā jāveic izmeklēšanas uzraudzība (???), ir uzraugošais prokurors.

(2) Uzraugošajam prokuroram izmeklēšanas laikā ir pienākums:

1) dot norādījumus (???) par procesa veida izvēli, izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu, ja procesa virzītājs nenodrošina mērķtiecīgu izmeklēšanu un pieļauj neattaisnotu iejaukšanos personas dzīvē vai vilcināšanos;

2) pieprasīt, lai izmeklētāja tiešais priekšnieks nomaina procesa virzītāju, izdara izmaiņas izmeklēšanas grupā, ja netiek izpildīti dotie norādījumi (???) vai ir pieļauti procesuālie pārkāpumi, kas apdraud kriminālprocesa norisi.

Prokurors savā darbībā ir it kā patstāvīgs, bet, kā „svarīgu personu” lieta, tā tava patstāvība beidzas. Ar to saskāros ne reizi vien, kad man tika doti norādījumi, kas saimnieciskajās un dažādu „bosu” lietās jādara (tā saucamajos kriminālnoziegumos gan netraucēja neviens). Analizējot dotos norādījumus „no augšas”, prokuroru konsīlijā tā arī nevarējām atšifrēt, ko nozīmē šie norādījumi, kā tos izpildīt. Kā atsāku izmeklēšanu, tā no jauna lietu paņem „uz augšu” pārbaudei, atkal pavadraksts ar „norādījumiem”.

Starp citu, mēs ar vienu deputātu sarunājām, lai viņš uzraksta lietā par manu darbu sūdzību, ka vilcinu lietu vai tml., lai man ļautu to virzīt uz tiesu. Triks neizdevās. Tad lietu pa kluso iedevu vienam sevišķi svarīgu lietu prokuroram izvērtēt, ko darīt tālāk, sakot, ka man uzlikti „bremžu kluči”. Prokurors lietu atdeva un paskaidroja, ka lieta pilnībā izmeklēta, jāsastāda apsūdzības raksts un jāsūta uz tiesu. Nekas nesanāca, jo man tika paziņots, ka bez norādījumu izpildes es lietu nosūtīt uz tiesu nevarēšu (kādu norādījumu ???), zīmogu lietas nosūtīšanai uz tiesu nedabūšu utt.

 No šīs lietas izmeklēšanas atteicos, un lieta tika pārkvalificēta jau bez minēto norādījumu izpildīšanas (kā tā?), un tiesāja pēc panta, kuram jau bija iestājas noilgums.

Turklāt Krimināllikumā ir „izcirsts robs” – likvidēts pants par amatpersonu (ir kaut kādu publisku personu atbildība) kriminālatbildību par valsts vai pašvaldību īpašuma izlaupīšanu un naudas piesavināšanos, naudas izsniegšanu bez likumiska pamata un nodrošinājuma citām personām, izšķērdēšanu, tai skaitā parakstot nelikumīgus koleģiālus lēmumus, kas dod tiesības nelikumīgi izsniegt naudu, sadalīt pārpalikušos budžeta līdzekļus, piešķirt tiesības uz nekustamo valsts vai pašvaldību mantu. Uz Valsts kontrolieres Sudraba Ingūnas lūgumu prokuratūrai ierosināt paraugprāvu par pārpalikušā iestādes budžeta sadali prēmijās, lasi: izsaimniekošanu, prokuratūra (vārdu nesaukšu) atbildēja, ka nav tāda likuma, kas aizliedz dalīt šo naudu. Šoks, bet uztraukumam nav pamata, teiktu ģenerālprokurors E. Kalnmeiers kā par VIDa izmeklētājiem, kuriem miljoni krājas zem mirušas mātes gultas. Bet vai ir likums, kas atļauj piesavināties iestādes naudu? Tā ir tīri prettiesiska piesavināšanās, izsaimniekošana. Te nu, atvainojos, jāsaka – tāda ir kriminālā Latvija.

Un kāda var būt cīņa pret kontrabandu, kad kontrabandas kvalifikācijas sastāvs Krimināllikumā nedod iespējas par šo nodarījumu noteikt atbildīgās personas, subjektu, kurš saucamas pie kriminālatbildības. Neticami? Palasi kontrabandas Krimināllikuma pantu, pilnīgi anonīms pants:

190.pants. Kontrabanda. (1) Par muitošanai pakļauto preču vai citu vērtību ievešanu Latvijas Republikas muitas teritorijā vai izvešanu no tās, apejot muitas kontroli vai noslēpjot tās no šādas kontroles, vai nedeklarējot, vai izmantojot viltotus muitas vai citus dokumentus, vai citādā nelikumīgā veidā (kontrabanda), ja tā izdarīta ievērojamā apmērā, — soda ar …. Sakiet, kur šeit ir atbildīgā persona? Nav.

Mēs prokuratūras darba kabinetā bijām divi. Kolēģis kvalificējās kontrabandas lietās, izgāja apmācību tajās. Bija smagi noskatīties, kā viņš mocījās ar daudziem sējumiem kontrabandas lietās, lai atrastu vainīgo, kam celt apsūdzību, mēģinājām izlobīt, bet neizdevās. Kas tālāk, tāpat skaidrs.

Kontrabandisti un automašīnu zagļi sadala pienākumus tā, lai atsevišķa subjekta darbība neveidotu nozieguma sastāvu, bet visu tīklu neizpauž. Te jautājums likumu grozījumu „meistariem” un to ierosinātājiem. Izmeklētājs un prokurors jo sevišķi plāta rokas bezspēcībā, ko saukt pie kriminālatbildības – šoferis „nekā nezina”, plombas kārtībā, dispečers – mēs neko neiekrāvām, krāvēji – ko lika, to iekrāvām, īpašnieks – devu rīkojumu iekraut un vest makaronus kastes, bet ne narkotikas, alkoholu vai cigaretes utt.

Der atcerēties bezatbildības vai ar tīšu nolūku rīcības piemēru TV raidījumā “Mūsu cilvēks” 2001.gada 16.janvāra “Panorāmā”. Prokurors Guntis Akmeņkalns sacīja, ka Mottes darījumu lietā nosūtītas uz tiesu 3 lietas (civilprasības) un paskatīsies, kā šīs lietas ies caur tiesu (kauns, ka tā spiests runāt ģenerālprokuratūras prokurors, bet neko darīt, tāda pastāv kriminālatbildības sistēma), tad lems jautājumu par lietu ierosināšanu vai neierosināšanu par citiem faktiem. To pašu klāstīja J.Maizīša kungs, manuprāt, 2000.gada decembrī kādā TV raidījumā.

Par Krimināllikuma ačgārnībām un aplamībām arī kādreiz rakstīju Latvijas Vēstnesī, un tomēr šādas aplamības joprojām pastāv, lasi konkrētos Krimināllikuma pantus, ja ir interese. Izrakstu publicēju nesaīsināti.

Atradīsi kārtējo anonīmo pantu, lai neviens izmeklētājs nevarētu noskaidrot, kā un kas ir kas šajā pantā noskaidrojams, līdzīgi kā kontrabandas gadījumā:

318.pants. Dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana

 (1) Par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, - soda ar …

Lasi, tulko un brīnies par panta saturu un piemēro pēc sava prāta un subjektīvās saprašanas, kuras darbības neizpildīšana, par kādu kaitējumu ir runa, kas ir būtisks kaitējums utt., kas advokātiem dod pamatojumu runāt tiesu procesos no rīta līdz vakaram, gadiem ilgi, kā tas ir arī ar “populāro” Ventspils mēra tiesas procesu. 

Arī šis pants tāds pat: 319.pants. Valsts amatpersonas bezdarbība

 (1) Par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, tas ir, ja valsts amatpersona tīši vai aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, un ja ar to valsts varai, pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm radīts būtisks kaitējums, — soda ar …

Arī anonīms pants, tulko un piemēro “pēc vajadzības”: 325.pants. Valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšana

 (1) Par valsts amatpersonai likumā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts vai sabiedrības interesēm vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, —soda ar …

Liekas, cits likums jau dos norādi, kas ir finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšana un kāda par to sekos atbildība:

Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums (Likuma nosaukums 01.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

1. pants. Likuma mērķis 

Šā likuma mērķis ir panākt, lai publiskas personas finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novērst to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, kā arī ierobežot valsts amatpersonu korupciju

(lasi un brīnies: KORUPCIJA IR ATĻAUTA, tikai tā jāierobežo).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

15. pants. Atbildība par šā likuma noteikumu izpildi (lasi: noteikta pilnīga bezatbildība).

(1) Personas, kuras pārkāpušas šā likuma 2.12.panta noteikumus, saucamas pie likumā noteiktās atbildības. (kādā likumā????) Ja minētos noteikumus pārkāpusi koleģiāla institūcija, saucot pie atbildības šīs institūcijas locekļus, ņem vērā attiecīgā likuma noteikumus ( ņēma vērā un kas????) par koleģiālas institūcijas locekļu atbildību.

(2) Ja šā likuma pārkāpumus konstatējusi Valsts kontrole, veicot revīziju, revidējamā vienība vai tās augstāka iestāde vai amatpersona piecu mēnešu laikā pēc tam, kad stājies spēkā Valsts kontroles lēmums par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu, informē Valsts kontroli ( šausmas, kāds sods, šoks ???) par šā panta pirmajā daļā minēto personu atbildības izvērtēšanas rezultātiem.

(06.03.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2014. likumu, kas stājas spēkā 11.04.2014.)

Vai atradi, kāda seko atbildība pēc šī likuma? Lai papildinātu teikto, man jāpiemin viens spilgts piemērs, kādi likumi top mūsu likumu “laboratorijas”.

Savulaik kādā iestādē bija jurista nodaļas vadītāja konkurss, tajā piedalījos, un man bija uzdevums izlasīt un pārstrādāt šīs iestādes darbības likumprojektu. Pilnībā pārstrādāju un iesniedzu, konkursu izturēju, varēju stāties amatā, bet pa kluso iestādes vadība pateica: likumprojektu es esot izstrādājis ideālu, bet iestādei tāds neder, vajag tādu likumu, lai varētu (tiešus vārdus neatceros) to tulkot “pēc vajadzības”. Ar to mana sadarbība šajā iestādē beidzās, jo nevarēju pieņemt amatu un sniegt juridiskus atzinumus “pēc vajadzības”.

Kādreiz bija nepieciešamība pavērtēt vienus VIDa “metodiskos norādījumus”, kuru izpilde bija nevis metodika, bet tie klientiem komersantiem bija jāievēro. Pirmais – divi nesavienojami termini – metodika un norādījumi. Bet, lasot tos, varēja “nolauzt kaklu”, kā par trīs miljonu lietu kādreiz teica Jānis Skrastiņš. Jā, kaklu lauza nevis trīs miljoni, bet tas, kā tiesās kvalificē pierādījumus un to pietiekamību vai vērtējot pēc “tiesāšanās kā ķēķa” principiem.

Policijā ir arī vēl viens ļaunums, lielas aplamības ar izdienas pensijām. Pensijas būtu jāpiešķir kārtības policijai, kas strādā „uz ielas”, un operatīvajam sastāvam ar ārstu komisijas atzinumu par darba spēju amatā samazināšanos. Aplamība piešķirt tiem, kuri visu mūžu sēž kabinetos un knābā datora klaviatūras burtus.

Jāpārdomā izdienas pensijas priekšniekiem, kuri, sasniedzot izdienas gadus, sēž amatā un vairākus gadus nav ieinteresēti „plēsties”, nopietni strādāt, kad otrs rekvizīts – izdienas likumā noteiktais vecums vēl nav sasniegts. Ir jāizlemj – kā pienāk izdienas pensijas stāžs – prom bez ierunām vai jānosaka citi atlaišanas kritēriji – ar darba spēju zaudēšanu, ko nosaka medicīnas komisija, nevis 50 gadu vecumā.

Un kāds sakars ar izdienas pensiju zemesgrāmatu tiesnešiem un tiesnešiem kā tādiem, kuriem Augstākajā tiesā tiek atļauts strādāt pat līdz 75 gadiem? Un prokuroriem, kuri caurmērā strādā kabinetā no-līdz, dažam veicas ne reizi neiziet uz notikuma vietu. Tas ir ārkārtīgi negodīgi pret visām citām profesijām, tajā skaitā pret ārstiem, skolotājiem. Pat izskatās, ka visiem valsts un pašvaldības amatos strādājošiem jānosaka izdienas pensija – nosakot stāžu un darba spējas strādāt amatā, profesijā.

 Mēs zinām pat izteikumus – tikai neizdarīt noziegumu, man uz visu, kas notiek, nospļauties (protams, ne visi „spļaudās”), ja kas, man jau ir izdienai nepieciešamais stāžs, iešu izdienas pensijā un strādāšu citur vēl 15 - 20 gadus, saņemšu pensiju un algu.

Šī raksta autoram ir 35 gadu darba prakse kopā iekšlietu iestādēs un prokuratūrā, kas dod tiesības izteikt viedokli, kā labot vai „salabot” šīs iestādes.

Policijai ar likumu jānosaka bezmaksas braukšana sabiedriskajā transportā (arī vilcienos), bet tikai pilnā formas apģērbā. Tas patiesi arī ir valsts drošības jautājums. Nav šaubu, līdz ar šādu lēmumu vai katrā tramvajā, autobusā pastāvīgi pārvietosies kāds policijas darbinieks formas apģērbā (operatīvajam sastāvam jāizsniedz noteikta parauga brīvbiļetes), jo brauc uz darbu, no darba, uz otro darbu un visur citur vēlēsies braukt par brīvu, bet tad, ja gadās, palīdzēs transporta darbiniekiem, pasažieriem apdraudējuma gadījumos.

Policijā nepieciešams ieviest tikai kvalifikācijas pakāpes kā prokuratūrā, nevis pakāpes, kas sasaistītas ar amatu. Amata pakāpes ir policijas nelaime un milzīga kļūda, notiek dzīšanās pēc amatiem un pakāpēm, un darbs tad jau otrā vietā.

Augstākie priekšnieki ir sakārtojuši struktūras tā, lai viņiem būtu lielāki štati, kas nodrošina augstāku dienesta pakāpi un lielāku algu un daudz, daudz priekšnieku amatu. Notiek milzīga cīņa par amatiem un amata pakāpēm starp darbiniekiem, vēlme vienam otru izstumt, „nostučīt”, lai tiktu pie augstāka amata, kas dod augstāku pakāpi un algas pielikumu – cīņa par algu un par prestižu.

Policijas teritoriālo darbinieku skaits ir krasi jāpalielina uz eksteritoriālo Rīgas Galvenās policijas pārvaldes un tā saucamās Valsts policijas štatu (mistisks nosaukums, kura policija nav valsts?) un priekšnieku, kabinetā strādājošo rēķina, kabinetu darbinieku un priekšnieku skaitu samazinot vismaz par 50%, ne mazāk.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...