Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā pēdējā laika ģeopolitisko haosu un Putina režīma asinskārās ambīcijas, kuras arvien pieņemas spēkā te Ukrainā, te Āfrikā un, iespējams, Baltkrievijā, nav grūti saprast, kāpēc Eiropā arvien biežāk tiek pieķerti aiz rokas viens krievu spiegs pēc otra. Tas norāda uz to, ka visticamāk krievu spiegu blīvums Eiropas valstīs, it sevišķi Austrumeiropā, ir vēl lielāks.
Izskatās, ka pēc PSRS aiziešanas pa skuju taku tās līķis joprojām guļ iebalzamēts kaut kur Putina režīma paspārnē. Aukstais karš patiesībā nebija beidzies, to pierāda nu jau par ikdienu kļuvušie pieķerto krievu spiegu skandāli! Kāda gan var būt valsts, kuru vada čekas audzēknis – Vladimirs Putins?
Pēdējā laikā mēs bieži medijos lasām, ka kārtējie krievu diplomāti pieķerti spiegošanā Bulgārijā. Piemēram, vēl tikai nesen, šā gada janvāra beigās Bulgārijas amatpersonas paziņoja, ka no Bulgārijas tikuši izraidīti divi Krievijas diplomāti, kuri nodarbojušies ar spiegošanu. Cik zināms, pie rokas tika pieķerti Krievijas vēstniecības pirmais sekretārs konsulārajos jautājumos un Krievijas tirdzniecības pārstāvniecības diplomāts, kuri vākuši “Bulgārijas noslēpumus” par vēlēšanām, enerģētikas sektoru un enerģētisko drošību kopš 2017. gada.
Turklāt vēl neilgi pirms šī spiegošanas skandāla, proti, 2019. gada oktobrī Bulgārijas drošības dienesti izraidīja Krievijas vēstniecības pirmo sekretāru, kurš bija vācis slepenu informāciju par Bulgāriju, Eiropas Savienību un NATO.
Pievērsiet uzmanību, lūdzu, izraidīto krievu spiegu amatiem un diplomātiskajiem rangiem, un tagad padomājiet, cik tādu krievu Jamesu Bondu nestrādā Krievijas vēstniecībās un konsulātos visā Eiropā. To ir simtiem, ja ne tūkstošiem!
Bet, ja pieskaitām pārējos, kuriem nav izsniegtas Krievijas diplomātiskās pases, piemēram, tos, kuri māk rīkoties ar Novičok indi, kuri fotografē vilcienu sastāvus, kuri rīko protestu akcijas, kuri mēdz iniciēt valodu referendumus, kuri izvērš provokācijas un slavē Putina režīmu informācijas telpā, tad šis inficēto skaitlis varētu sasniegt vairākus desmitus tūkstošus.
Ar to es gribu teikt, ka šeit ir ne tikai tādi, kas spiego, bet arī tādi, kuri padara daudz netīrākas lietas Kremļa interesēs. Piemērs nav tālu jāmeklē! Tam pašam spiegu skandālam piederas vēl trīs Krievijas pilsoņi, kurus Bulgārija ir apsūdzējusi Bulgārijas ieroču tirgotāja Emelijana Gebreva un vēl divu cilvēku slepkavības mēģinājumā, kas noticis 2015.gadā.
Bulgārija nav vienīgā valsts, kura ir saskārusies ar Putina spiegu nekaunību pēdējā laikā. Nesen kāda spiedze, iespējams, ir tikusi pieķerta te pat kaimiņos Lietuvā. Šī krievu Džuljeta bija spējusi kļūt pat par Lietuvas parlamenta deputāti.
Kādu laiku iepriekš Lietuvas Seims ierosināja impīčmenta procedūra pret Krievu alianses politiķi Irinu Rozovu, kura pārstāv „Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas-Kristīgo ģimeņu savienību”. Redziet, šī dāma bija noklusējusi savus kontaktus ar Krievijas diplomātiem! Izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka deputāte esot tikusies ar Krievijas diplomātiem, lai apspriestos par finansiālas palīdzības piešķiršanu viņas pārstāvētajai Krievu aliansei.
Turklāt tika noskaidrots, ka viņa bija uzturējusi sakarus ar kādreizējo Krievijas ģenerālkonsulu Klaipēdā Vladimiru Maliginu, kurš reiz tika izraidīts no Lietuvas par spiegošanu. Vai jums tas kaut ko neatgādina? Cik, diez, tādu „sakarnieku” ir sēdējuši un joprojām sēž Latvijas Saeimā? Uz sitienu man prātā nāk divi kolaboracionisti – Inguna Sudraba un Jānis Ādamsons!
Abi – visai „smieklīgi” personāži, kam konkurenci spētu sastādīt tikai krievu santehniķi ar diplomātiskajām pasēm, kuri vasarā tikai aizturēti Davosā aizdomās par slepenas spiegošanas operācijas priekšdarbu veikšanu.
Pēdējos gados Šveices drošības dienests ir novērojis Krievijas izlūkdienestu „santehniķu” pieaugošu aktivitāti. Piemēram, saskaņā ar Šveices Federālā izlūkdienesta 2018. gada ziņojumu katrs ceturtais Krievijas diplomāts Šveicē nodarbojas ar spiegošanu. 2018. gadā Šveices drošībnieki pieķēra divus Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes aģentus, kuri mēģināja nolaupīt dokumentus Bernes laboratorijā, kurā tika analizēti pierādījumi par ķīmisko ieroču lietošanu Sīrijā, un tika izmeklēta arī bijušā Krievijas drošībnieka Sergeja Skripaļa saindēšanas lieta.
Kāds tur brīnums, Kremlis darīja visu, lai piesegtu citus divus GRU aģentus – tā sauktos Aleksandru Petrovu un Ruslanu Boširovu, kuri tika turēti aizdomās par Skripaļa indēšanu. Turklāt Šveices tiesībsargi joprojām izmeklē vēl kādu krievu spiegošanas operāciju, kas 2017. gadā bija vērsta pret Pasaules antidopinga aģentūru (WADA) un Lozannā izvietoto Sporta arbitrāžas tiesu. Toreiz WADA bija noteikusi Krievijai četru gadu aizliegumu piedalīties starptautiskās sacensībās. Maskavai tas, protams, nepatika.
Šie daži pēdējie krievu spiegošanas skandāli nav vienīgie, kad Putina režīms netīro darbiņu veikšanā ir iesaistījis savas vēstniecības ārvalstīs. Piemēram, oktobra sākumā Čehijas dienesti ziņoja, ka izdevies likvidēt Krievijas spiegu tīklu, kas darbojies caur Krievijas vēstniecību Prāgā.
Augustā portāls „Deutsche Welle” vēstīja, ka Ukrainas Ārlietu ministrija atzinusi Krievijas ģenerālkonsulāta darbinieku Ļvivā par persona non grata. Ukrainas Drošības dienests pieķēra kādu Ukrainas pilsoni sniedzam Krievijas diplomātam sensitīvu informāciju. Ukrainas Drošības dienests norādīja medijiem, ka ir pieķerts Krievijas izlūkdienesta virsnieks, kurš izlicies par diplomātu.
2018. gada februārī Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā Zviedrijas Drošības policija (SAPO) aizdomās par spiegošanu Krievijas labā aizturēja kādu vietējo datorspeciālistu. Tika noskaidrots, ka aizturētais spiegs bija sadarbojies ar Zviedrijā zem diplomātiskā aizsega strādājošā Krievijas izlūkdienesta aģentu Jevgēņiju Umerenko. Zviedru mediji ziņoja, ka marta beigās Umerenko „klusi atstājis Zviedriju”, pirms tam viņš esot spiegojis, esot diplomāta statusā Vācijā.
2018. gadā Slovākija, pastāvot aizdomām par spiegošanu, izraidīja Krievijas diplomātu. Proti, tā gada decembrī Slovākijas premjerministrs Pēters Pelegrīni paziņoja, ka valsts izraidījusi Krievijas diplomātu par „spiegošanas aktivitāšu īstenošanu pret Slovākiju un NATO”.
2018. gada jūlijā Atēnu laikraksts „Kathimerini” ziņoja, ka Grieķijas valdība nolēmusi izraidīt divus Krievijas diplomātus, tostarp Krievijas vēstniecības amatpersonu Viktoru Jakovļevu, un aizliegt iebraukt Grieķijā vēl diviem, apsūdzot viņus centienos iegūt un izplatīt informāciju un piekukuļot Grieķijas valsts darbiniekus, kas nav izdevies.
Acīmredzot turpinājums sekos... tikai kur... varbūt Latvijā?
Avoti:
https://www.la.lv/bulgarija-divus-krievijas-diplomatus-apsudz-spiegosana
https://www.la.lv/krievijas-diplomati-spiego-sveice
https://www.la.lv/mediji-sogad-no-polijas-izraidits-augsta-ranga-krievijas-diplomats
Seko mums 
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
