„Krievu spiega” Buraka vēstule no cietuma apstiprina romānā „Nāve” aprakstīto – Valsts drošības dienests safabricējis spiegošanas lietas materiālus
PIETIEK14.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pagājušā gada augustā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piesprieda 15 gadu cietumsodu spiegošanā apsūdzētajam bijušajam Iekšlietu ministrijas Informācijas centra darbiniekam Oļegam Burakam. Savukārt nule klajā nākušajā Indriķa Latvieša romāna „Nāve” pirmajā daļā viena no sižeta līnijām saistīta ar „caurcaurēm izdomātu” „Iekšējo lietu ministrijas” amatpersonu Oļegu Burlaku, kura spiegošanas lietu acīmredzami safabricējis „Valsts drošuma dienests” un kurš mēģina piesaistīt „Satversmes apsardzības biroja” direktora Jāņa Mīzīša un citu amatpersonu vērību, kā šķiet, ārkārtīgi nopietniem faktiem, kas var reāli ietekmēt Latvijas valsts pastāvēšanu.
Pietiek šodien publicē unikālu dokumentu – trīs desmitus lappušu garu krievu valodā rakstītu vēstuli rokrakstā, ko no cietuma izdevies izsūtīt pavisam īstajam Oļegam Burakam. Šī vēstule, kurā detalizēti aprakstīta Valsts drošības dienesta rīcība, safabricējot lietas materiālus, lai tiktu pie noķerta „īsta” krievu spiega, faktiski pilnībā apstiprina jaunajā romānā aprakstīto un sniedz vielu pārdomām par Latvijas valsts drošības iestāžu metodēm un motivāciju.
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
