Krievu miljardieris Antonovs atkal Rīgā, iespējams, ticies arī ar Fliku
B. Rulle18.02.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Krievijas miljardieris, a/s Latvijas Krājbanka un Lietuvas bankas Snoras lielākais līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs kopš otrdienas visu šo nedēļu uzturas Rīgā un Latvijas galvaspilsētu atstās tikai nedēļas nogalē vai pat vēlāk, Pietiek piektdien apstiprināja Antonova pārstāvis Antons Fiļimonovs. Neoficiāli Pietiek vairāki avoti norādījuši, ka Antonovs šoreiz, visu šo nedēļu uzturoties Rīgā, ticies arī ar Krājbankas un Snoras kreditētās nacionālas lidsabiedrības airBaltic šefu un lidsabiedrības privātā īpašnieka Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) vadītāju Bertoltu Fliku. Oficiāli gan tas netiek apstiprināts.
Pēc Fiļimonova Pietiek sacītā, Antonovs šonedēļ Rīgā ieradies ”biznesa darīšanās”. Vienlaikus viņš atzina, ka nevarot atklāt, tieši kādas tikšanās Antonovam šoreiz notikušas un vai krievu miljardieris ticies ar Fliku un atkārtoti arī ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kā tas bija pērn decembrī, kad Antonovs iepriekš viesojās Rīgā.
Iespējams, apspriests airBaltic jautājums
Miljardiera Antonova pārstāvis Fiļimonovs Pietiek atzina, ka nav informēts par to, vai Antonovs šonedēļ ticies ar Fliku un atkal arī ar Latvijas politikā ietekmīgo Lembergu.
„Man nav tādas informācijas, ka Antonova kungs ticies ar Lemberga kungu vai Flika kungu,” teica Fiļimonovs. Uz jautājumu, kāpēc Antonovs ieradies Rīgā, Fiļimonovs atbildēja: „Antonova kungs iebraucis, jo viņam te ir daudz tekošo biznesa lietu, tas arī ir iemels, kāpēc viņš ieradies, te nav nekā pārsteidzoša.”
Jautāts, kad Antonovs plānojis Rīgu atstāt, Fiļimonovs teica: „Tas viss ir atkarīgs no tā, kā nokārtosies biznesa lietas un kas viņam jāizdara. Precīzi nevaru pateikt, varbūt sestdien vai svētdien, varbūt vēlāk.”
Lūgts pateikt, vai var atklāt, ar ko tieši Antonovam Rīgā notikušas un vēl plānotas tikšanās, Fiļimovs atzina: „Visu cieņu jūsu portālam un jūsu darbam, taču kāpēc jūs tik ļoti interesē Antonova tikšanās detaļas?”
Visas aizvadītās nedēļas garumā Pietiek neizdevās sazināties ne ar Fliku, ne viņa preses pārstāvi ekspremjera un 10.Saeimas deputāta Andra Šķēles (PLL) znotu Juri Pētersonu, lai saņemtu atbildes uz jautājumiem gan par Flika iespējamo tikšanos ar Antonovu, gan Lembergu. Uz Pietiek jautājumiem neatbild arī Lembergs.
Tikmēr neoficiāli jau šīs nedēļas sākumā izskanēja, ka Antonovu kā airBaltic kreditoru satraukusi ar Lemberga saistītās Ulda Auguļa (ZZS) vadītās Satiksmes ministrijas rīcība jautājumā par airBaltic.
Pietiek rakstījis, ka pērn 16.decembrī visas airBaltic piederošās preču zīmes - airBaltic, airBaltic.com, airBalticTravel.com, Baltic Taxi, BalticHotels, BalticMiles, kas nonākušas Flikam un Bahamu salās reģistrētai ārzonai piederošās BAS īpašumā, ieķīlātas par labu Krājbankai un Snoras. Kuluāros arī izskan, ka ar airBaltic jautājumu „sakārtošanu” nodarbojas Lembergs, kuram ir kontakti ar Antonovu. BAS un tai piederošās airBaltic preču zīmes par labu Krājbankai un Snoras ieķīlātas par 31 miljonu latu.
„Dienu” vai citus medijus nepirkšot
Antonova pārstāvis arī atzina, ka krievu miljardierim vai ar viņu saistītājai Latvijas Krājbankai neesot interese par kāda jauna mediju iegādi Latvijā.
Pietiek taujāts, vai Antonovs šīs nedēļas vizītes laikā izrādījis interesi par a/s Diena (pieder SIA Dienas mediji, kas izdod laikrakstu Diena un virkni žurnālu) iegādi un sarunām ar a/s Diena īpašnieku Viesturu Koziolu, Fiļimovs teica: „Mēs jau esam oficiāli teikuši, ka mēs nepretendējam ne uz a/s Diena vai Delfi, vai citu mediju pirkšanu šeit Latvijā.”
Krājbanka tikai esot aizdevusi naudu Telegraf (krievu valodā iznākošs dienas laikraksts) un Radio 101 projektiem. Pēc Fiļimonova sacītā, tas arī viss, „mēs neesam šo mediju īpašnieki”.
Pietiek rakstīja, ka Krievijas banku magnāts miljardieris Antonovs, decembra sākumā viesojoties Rīgā, 7.decembrī bankas Snoras birojā Rīgā tikās ar Lembergu un viņa dēlu Anriju, savukārt 8.decembrī Antonovam bija tikšanās ar eksministru, bijušo politiķi Jāni Jurkānu.
Antonovu dēvē par Kremlim pietuvinātu Krievijas miljardieri, lai gan Krievijas medijos informācija par viņa attiecībām ar Kremli ir pretrunīga. Viņš lielākoties uzturas Lielbritānijā.
No atsevišķiem ar abiem Lembergiem saistītās krimināllietas materiāliem izriet, ka Lembergi ar Antonovu pazīstami jau ilgstoši, jo abi bijuši starp lielākajiem Antonovam piederošās Snoras klientiem un caur šo banku savulaik „kārtoti” apjomīgi miljonus vērti darījumi.
Antonovam piederošā Snoras interesi par medijiem izrādīja jau 2009.gadā, kad Snoras Lietuvā izveidoja finanšu investīciju meitasfirmu Snoro media investicijos, lai investētu informācijas jomā strādājošos uzņēmumos Baltijas valstīs. Šī Snoras meitasfirma ir līdzīpašniece (34%) Lietuvā vadošajā mediju grupā Lietuvos rytas, kas izdod vienu no lielākajiem Lietuvas dienas laikrakstiem Lietuvos rytas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
