„Krievu kopiena Rīgā” paklusām ieperinās latvieša Anda dzīvoklī, Uzņēmumu reģistrs tikai norāda uz likumu nepilnībām
PIETIEK20.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neviens normatīvais akts Latvijā neaizliedz biedrībām oficiāli uzrādīt adresi, ar ko tām nav nekāda sakara, - par to pārliecinājies rīdzinieks Andis K., kurš atklājis, ka viņa dzīvoklī paklusām ieperinājusies organizācija „Krievu kopiena Rīgā”. Turklāt izrādījies, ka Uzņēmumu reģistrs neko šai sakarā darīt nevar, - tas ierosina vērsties Valsts ieņēmumu dienestā vai prokuratūrā.
Konstatējot, ka, viņam nezinot „Krievu kopiena Rīgā” savu adresi reģistrējusi viņa dzīvoklī, Andis vērsās ar iesniegumu Uzņēmumu reģistrā, norādot, ka biedrība šajā adresē neatrodas, un lūdzot anulēt ierakstu par juridisko adresi.
Lai gan Andis neprasīja izbeigt biedrības darbību un lai gan Uzņēmumu reģistram būtu visvienkāršāk sazināties ar biedrības amatpersonām un aicināt labot iespējamo kļūdu, iestāde ir izvēlējusies citu variantu, - tā paziņoja, ka Andis K. var vērsties jebkur citur, tikai ne Uzņēmumu reģistrā.
Publicējam pilnā apmērā šo Uzņēmumu reģistra vēstuli, kurā skaidri norādīts – biedrības faktiski var par savu juridisko adresi uzrādīt jebkuru adresi, kas ienāk prātā, jo reģistrējoties tām nav jāiesniedz attiecīgo telpu īpašnieka piekrišanas apliecinājums:
„Rīgā 15.02.2019 Nr. 2-5n/2419 Uz 31.01.2019.
Par biedrību "Krievu kopiena Rīgā"
2019.gada 7.februārī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk - Reģistrs) saņemts Anda K. 2019.gada 31.janvāra iesniegums, kurā norādīts, ka biedrība "Krievu kopiena Rīgā", vienotais reģistrācijas Nr. 40008275452. (turpmāk - Biedrība) neatrodas tās biedrību un nodibinājumu reģistrā ierakstītajā juridiskajā adresē: Rīga. Dzirnavu iela …
Informējam, ka Biedrību un nodibinājumu likuma 57.pants noteic biedrības darbības izbeigšanu ar tiesas nolēmumu. Saskaņā ar grozījumiem Biedrību un nodibinājumu likuma 57.pantā, kas stājās spēkā 2017.gada 6.decembrī, citustarp ir noteikts, ka pieteikumu tiesā var iesniegt prokurors vai Valsts ieņēmumu dienests, ja biedrība pēc Valsts ieņēmumu dienesta vai prokurora rakstveida brīdinājuma vai prokurora iesnieguma saņemšanas attiecīgajā brīdinājumā vai prokurora iesniegumā noteiktajā termiņā nav novērsusi pārkāpumus. Termiņš pārkāpumu novēršanai nosakāms ne īsāks par 15 dienām un ne garāks par trim mēnešiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām vērsties Valsts ieņēmumu dienestā vai Latvijas Republikas Prokuratūrā par Biedrības neatrašanos tās biedrību un nodibinājumu reģistrā ierakstītajā juridiskajā adresē: Rīga. Dzirnavu iela
Papildus informējam, ka Biedrību un nodibinājumu likumā nav noteikts, ka biedrībām Reģistrā jāiesniedz nekustamā īpašuma (ēkas vai dzīvokļa īpašuma) īpašnieka izsniegta piekrišana biedrības juridiskās adreses reģistrācijai attiecīgajā ēkā vai dzīvokļa īpašumā.
Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 17.panta pirmo daļu ieraksts biedrību un nodibinājumu reģistrā tiek izdarīts uz biedrības pieteikuma vai tiesas nolēmuma pamata. Tādējādi Reģistram nav tiesisks pamats pēc savas iniciatīvas vai uz iesnieguma pamata ierakstīt biedrību un nodibinājumu reģistrā ziņas par Biedrības juridiskās adreses maiņu.
Vienlaikus norādām, ka. ja Jums ir aizdomas par kādas personas pretlikumīgu rīcību. Jums ir tiesības vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā civilprocesuālā kārtībā vai ari citās tiesībaizsardzības iestādēs bez Reģistra starpniecības.”
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
